Elizabeti II vēlējušies nogalināt vizītes ASV laikā

Elizabetes II vizītes ASV allaž sagādājušas daudz rūpju amerikāņu drošības dienestiem.  © Capital Pictures/Scanpix

ASV Federāla izmeklēšanas biroja (FIB) atslepenotie dokumenti liecina – 1983. gadā, kad britu karaliene Elizabete II apmeklēja Kaliforniju, kāds īru izcelsmes amerikānis draudējis ar viņu izrēķināties. Arī citu valsts vizīšu laikā (karaliene apmeklēja ASV 11 reizes) FIB un Slepenais dienests īpašu uzmanību pievērsis apdraudējumam, ko varējuši radīt radikāli noskaņotie īru nacionālisti.

Par draudiem Elizabetei II un viņas vīram princim Filipam kļuvis zināms 1983. gada 4. februāri - nepilnu mēnesi pirms viņi karaliskajā jahtā “Britannia” ieradās Kalifornijā, raksta “BBC”. Trauksmi sacēlis kāds Sanfrancisko policijas virsnieks. No FIB dokumentiem izriet, ka starp viņa dienesta pienākumiem bijusi īru diasporas novērošana, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem, kuri varētu būt saistīti ar “Īru Republikāņu armiju” (“IRA”). Virsnieks regulāri apmeklējis īru krodziņus, protams, slēpjot to, ka viņš strādā policijā. Tieši kāds no krodziņā sastaptajiem īriem sarunā ar viņu padalījies savā nodomā sarīkot uzbrukumu karalienei.

Šis cilvēks stāstījis, ka vēloties atriebties, jo viņa Ziemeļīrijā dzīvojošā meita gājusi bojā, kad britu policisti un armijnieki ar gumijas lodēm apšaudījuši miermīlīgas protesta demonstrācijas dalībniekus. No FIB dokumentiem izriet, ka viņam bijuši pat divi rīcības plāni. Pirmais - no Sanfrancisko Zelta vārtu tilta uzmest spridzekli uz “Britannia” klāja brīdī, kad jahta atradīsies tieši zem tilta. Otrais - nogalināt karalieni, kad viņa dosies apmeklēt Josemitu Nacionālo parku.

FIB atslepenotajos dokumentos šī uzbrukuma plānotāja vārds nav minēts. Taču, cik saprotams, aģenti viņi uzmeklējuši un draudus novērsuši. “Daily Mail” raksta, ka pašlaik ir grūti pateikt, cik nopietni bijuši draudētāja nodomi. FIB dokumentos minēts, ka šis cilvēks savu politisko uzskatu (īru nacionālistu atbalstīšanas) dēļ jau iepriekš bija nonācis likumsargu uzmanības lokā, taču nav ticis uzskatīts par īpaši bīstamu. Citiem vārdiem sakot, viņam nav bijusi cieša saikne ar “IRA” kaujiniekiem.

Līdz pat 1998. gadam, kad Lielās Piektdienas vienošanās pielika punktu vardarbībai Ziemeļīrijā, amerikāņi pirms Elizabetes II vizītēm ASV allaž rēķinājušies ar īru nacionālistu mēģinājumiem apdraudēt karalieni vai vismaz sabojāt viņas vizīti. Īpaši svarīgi tas bijis gadījumos, kad Elizabete II apmeklējusi Bostonu vai Ņujorku - pilsētas, kurās bija liela īru diaspora. Taču ne vienmēr šos incidentus izdevies novērst. Piemēram, 1976. gadā, kad tika atzīmēta 200. gadskārta kopš ASV Neatkarības deklarācijas pieņemšanas, karaliene viesojās Ņujorkā, bet virs pilsētas šajā laikā riņķoja maza lidmašīna, velkot līdzi plakātu ar uzrakstu: “Anglija, aizvācies no Īrijas”. Bet 1991. gadā pēc drošības dienestu ieteikuma Elizabete II un toreizējais ASV prezidents Džordžs Bušs vecākais atteikušies no nodoma apmeklēt “Baltimore Orioles” beisbola komandas spēli, jo kļuvis zināms, ka īru diaspora uz to iegādājusies ļoti daudz biļešu un plāno rīkot protesta akciju stadionā.

Pasaulē

Eiropas Savienībā (ES) ir nobriedis plāns nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas vārdā izveidot visu cilvēku aktīvu superreģistru, kurā cilvēkiem pastāvīgi jāreģistrē visu savu aktīvu faktiskais statuss. Jau šajā pavasarī tika pabeigts pētījums, kura mērķis bija atrast veidus, kā izveidot Eiropas iedzīvotāju aktīvu superreģistru, ziņo Igaunijas medijs "Postimees".

Svarīgākais