Uz nosacīti apsolītajiem "F-16" Ukrainai nāksies gaidīt

Ukrainas bruņotie spēki cer uz moderno iznīcinātāju “F-16” piegādēm, taču šīs kara lidmašīnas nāksies gaidīt ilgu laiku.  © AFP/Scanpix

Ukrainas bruņoto spēku cerības saņemt modernos iznīcinātājus “F-16” šajā gadā ir ļoti niecīgas, liecina Rietumvalstu politiķu paziņojumi. Iespējams, ka tuvākajās nedēļās vai mēnešos varētu tikt uzsākta Ukrainas pilotu apmācība, taču tā būs mēnešiem ilga, turklāt pašlaik nav nekādas skaidrības, kuras valstis patiešām varētu piegādāt šīs kara lidmašīnas.

“Reuters” atgādina, ka jau kopš kara sākuma Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ļoti aktīvi mudinājis Rietumvalstis palīdzēt ar modernāko kara aviāciju. Ilgāku laiku Vašingtona (tieši ASV kompānija “Lockheed Martin” izgatavo iznīcinātājus, tādēļ Savienotās Valstis var noteikt, kam tos drīkst pārdot, bet kam ne) izlikās šos lūgumus nedzirdam. Taču pagājušajā nedēļā situācija radikāli mainījās, kad ASV prezidents Džo Baidens, reaģējot uz vairāku NATO sabiedroto iniciatīvu, paziņoja, ka Savienotās Valstis pilnībā atbalsta programmu, kuras ietvaros ukraiņu pilotus un apkalpojošo personālu apmācīs rīkoties ar “F-16”. Lai gan oficiāli un nepārprotami tas nav paziņots, ir skaidrs, ka šāds atbalsts nozīmē arī to, ka ASV neliks nekādus šķēršļus šo iznīcinātāju piegādei Ukrainas bruņotajiem spēkiem - citādi taču nebūtu jēgas ieguldīt laiku un līdzekļus pilotu apmācībā.

Taču gan “Bloomberg”, gan “Politico.eu” norāda, ka līdz brīdim, kamēr “F-16” lidmašīnas parādīsies Ukrainas debesīs, var paiet krietni ilgs laiks - iespējams, pat pusotrs gads. Interesanti, ka nesenā pasaules attīstītāko valstu grupas G7 samitā uz to savdabīgā veidā vērsis uzmanību Vācijas kanclers Olafs Šolcs. Viņš sacījis, ka lēmums par ukraiņu pilotu apmācību ir skaidrs signāls Krievijai, lai tā neiedomājas, ka velkot karu garumā Rietumu apņēmība militāri un finansiāli atbalstīt Ukrainu mazināsies. Nē, sacījis, Šolcs, norādot, ka tā tikai palielināsies, un Ukrainai tiks piegādāti aizvien jaudīgāki ieroči, lai cīnītos pret Krievijas agresiju.

Zelenskis šonedēļ paziņojis, ka ukraiņu lidotāju pilotētu “F-16” lidmašīnu iekļaušanās valsts bruņoto spēku sastāvā būtu “skaidrs visas pasaules signāls, ka Krievijas iebrukums beigsies ar sakāvi”. Tādēļ viņš aicinājis iespējami ātri pieņemt lēmumu par apmācību uzsākšanu un lidmašīnu piegādi. Taču jārēķinās ar to, ka tik ātri viss nenotiks.

ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins jau ir paziņojis, ka ukraiņu pilotu apmācības programmu realizēs virkne valstu ar Dāniju un Nīderlandi priekšgalā, raksta “Politico.eu”. Ļoti aktīvi šo programmu atbalsta Apvienotā Karaliste, taču britu spēku bruņojumā “F-16” nemaz nav, kas, visticamāk, nozīmē, ka šai valstij nav arī instruktoru, kuri varētu kvalitatīvi vadīt apmācības kursu. Tāda pati situācija ir arī divās Eiropas Savienības lielvalstīs - Francijā un Vācijā. Tiesa, Vācijas teritorijā joprojām ir dislocēti amerikāņu gaisa kara spēki, kuru bruņojumā “F-16” ir, un pašlaik tiek apspriesta iespēja, ka apmācības varētu notikt Ramšteinas un Spangdālemes gaisa kara spēku bāzēs. “Bloomberg” rīcībā ir informācija, ka sākotnēji varētu tikt apmācīti aptuveni 20 ukraiņu piloti, un briti paziņojuši, ka šis process varētu tikt uzsākts jau pēc pāris nedēļām. Militārie eksperti norāda, ka sākotnēji pilotiem nepieciešams pāris mēnešus ilgs teorētiskās apmācības kurss, kura laikā paši lidaparāti vēl nav vajadzīgi. Tādēļ šī apmācību daļa varētu notikt arī kādā no valstīm, kuru bruņojumā “F-16” nav. Vienlaikus jāsāk apmācīt arī tehniskais personāls, jo ceturtās paaudzes iznīcinātāji ir diezgan “kaprīzi”, tiem nepieciešama regulāra un atbilstoša tehniskā apkope, ko Ukrainas bruņotie spēki pašlaik nodrošināt vēl nespēj.

Paralēli apmācībām turpināsies sarunas par to, kuras valstis tad būtu gatavas piegādāt Ukrainai nepieciešamās lidmašīnas. ASV amatpersonu līdzšinējie paziņojumi liecina, ka Vašingtona to labprāt atstātu savu NATO sabiedroto ziņā, jo “lieku” iznīcinātāju amerikāņiem vienkārši nav. Taču te rodas problēmas, jo to īsti nav arī Eiropas valstīm. Visvairāk “F-16” ir Turcijas un Grieķijas armiju bruņojumā (kopā ap 400 lidaparātu), taču šo NATO dalībvalstu militārais atbalsts Ukrainai līdz šim bijis diezgan negribīgs, un nav nekādu pazīmju, ka kaut kas varētu mainīties. Gan Portugāle, gan Polija, kuru bruņojumā ir pa pāris desmitiem “F-16”, jau paziņojušas - ukraiņu pilotu apmācībās programmā tās labprāt iesaistīsies, taču iznīcinātāji viņiem ir nepieciešami pašiem. Līdzīgi ir arī ar Beļģiju, un pašlaik vien Dānija, Nīderlande un Norvēģija likušas saprast, ka varētu apsvērt “F-16” lidmašīnu nodošanu Ukrainai, Tiesa, visas šīs valstis gaida, kad tām tiks piegādāti modernākie amerikāņu iznīcinātāji “F-35”, bet šīs piegādes dažādu iemeslu dēļ kavējas.

ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas vadītājs ģenerālis Marks Millijs norādījis, ka pašlaik ir krietni pāragri runāt par to, ka “F-16” piegādes Ukrainai varētu radikāli mainīt kara gaitu. Viņš atgādinājis, ka Krievijas bruņojumā ir ap 1000 ceturtās paaudzes iznīcinātāju, un tad, ja Ukrainai tiks nodrošināti kādi 10 vai 20 “F-16”, spēku samērs debesīs īpaši nemainīsies. Bet daudz vairāk lidmašīnu tās NATO valstis, kas ir uz to gatavas, piegādāt pašlaik arī nespēj.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.