Pie Zviedrijas krastiem manīts krievu "spiegs" - baltvalis

2019. gadā Norvēģijas ziemeļu piekrastē pamanītā baltvaļa uzvedība liecināja, ka viņš ir pieradis pie cilvēkiem.  © AP/Scanpix

Dabas pētnieki Zviedrijas dienvidrietumu piekrastē pamanījuši par Hvaldimiru iedēvēto baltvali, kurš tiek uzskatīts par Krievijas “spiegu”. Ir aizdomas, ka viņš savulaik izbēdzis no Krievijas Ziemeļu karaflotes bāzes Murmanskā. Valis pirmo reizi 2019. gadā tika fiksēts Norvēģijas ziemeļu piekrastes ūdeņos, bet tagad gar piekrasti devies uz dienvidiem tālāk no ierastajām baltvaļu uzturēšanās vietām.

“Spiega” statuss un iesauka Hvaldimirs valim pielipa 2019. gada aprīlī, kad vairākus metrus garais jūras zīdītājs sāka diezgan uzmācīgi “inspicēt” zvejnieku laivas un tūristu kuģīšus netālu no Finmarkas pilsētas Norvēģijas ziemeļos, raksta “AFP”. Nebija nekādu šaubu, ka šis valis ir cilvēku pieradināts - par to liecināja ne tikai viņa uzvedība, bet arī iejūgs, kas dzīvniekam sagādāja acīmredzamas neērtības. Kad Norvēģijas zivsaimniecības ministrijas speciālisti vali sagūstīja (tas nenācās grūti, jo dzīvnieks pats meklēja kontaktu ar cilvēkiem), iejūgs tika noņemts, un atklājās tas, ka pie tā piestiprināts videokameras statīvs un neliela plastmasas plāksnīte, kas liecināja, ka šis priekšmets izgatavots Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā.

“Hval” norvēģu valodā nozīmē “valis”, bet par Vladimiru, kā labi zināms, sauc Kremļa saimnieku Putinu - ar to arī izskaidrojama baltvalim dotā iesauka. “CNN” vēsta, ka dzīvniekam uzmanību pievērsis Norvēģijas iekšējais izlūkdienests. Tā ekspertu secinājums bija - baltvalis īpaši apmācīts spiegošanas misijām, bet tam kaut kādā veidā izdevies izbēgt no ieslodzījuma Murmanskas bāzē. Norvēģu jūras biologs Jorgens Rē Vīgs atgādinājis, ka jau tā saucamā aukstā kara laikā (tātad pagājušā gadsimta piecdesmitajos, sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados) vairākās vietās Padomju Savienībā vaļi un delfīni apmācīti meklēt jūras mīnas, apsargāt flotes bāzes, palīdzēt nirējiem un uzmeklēt jūrā pazudušus priekšmetus. Starp citu, Hvaldimirs ar to izcēlies 2019. gadā pie Norvēģijas krastiem, no dzelmes izceļot un kādai tūristei atdodot mobilo tālruni, kas bija iekritis ūdenī brīdī, kad sieviete filmēja draudzīgo baltvali.

Krievija oficiāli nav komentējusi ziņas par baltvali, vien aizplīvuroti norādot, ka “dzīvniekus militāriem mērķiem neizmanto”. Pēc iejūga noņemšanas kļuva skaidrs, ka jūras zīdītājs vairs nerada nekādus draudus Norvēģijas un citu NATO valstu drošībai, tādēļ to atlaida brīvībā. Baltvalim gan turpināja sekot vides aizstāvju organizācijas “OneWhale”, kuriem dzīvnieka uzvedība šķiet neizprotama. Tā vietā, lai dotos uz Barenca jūru, kur ir daudz baltvaļu bari, Hvaldimirs devies pilnīgi pretējā virzienā, un pašlaik jau nonācis gandrīz līdz jūras šaurumiem, kas Ziemeļjūru savieno ar Baltijas jūru. Eksperti bažījas, ka gadījumā, ja baltvalis iepeldēs Baltijas jūrā, viņš būs nolemts nāvei, jo tajā nav piemērotu apstākļu šādu īpatņu izdzīvošanai. Internetā jau izplatīti aicinājumi mobilizēt spēkus, lai vali dzītu atpakaļ uz ziemeļiem, taču speciālisti aizrāda, ka tas ir vienkāršāk pasakāms, nekā izdarāms.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.