"NASA" necik daudz netiek uz priekšu NLO fenomena pētīšanai

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (“NASA”) ekspertiem pietrūkt informācijas, lai izprastu daudzus NLO novērošanas gadījumus.  © Reuters/Scanpix

Iespējams, ka mūsu planētu laiku pa laikam patiešām apmeklē kādas citas civilizācijas pārstāvji, bet tikpat labi var būt, ka Zemes atmosfērā notiek reti un neparasti procesi, līdz kuru izskaidrojumam mūsdienu zinātne vēl nav tikusi. Nepieciešams vairāk datu, tiem jābūt precīzākiem, tādēļ vajadzīgas arī labi kalibrētas novērošanas ierīces. Tāds secinājums izriet no Neidentificēto lidojošo objektu (NLO) izpētei veltītās ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (“NASA”) ekspertu sēdes, ko pirmo reizi internetā bija iespējams vērot ikvienam.

Jāprecizē gan, ka oficiālajos dokumentos amerikāņi abreviatūru NLO (angliski “UFO”) vairs neizmanto, tā aizstāta ar apzīmējumu “Neidentificēti anomāli fenomeni” (“UAP”). “Reuters” raksta, ka tieši šo fenomenu pētīšanai pagājušajā gada “NASA” izveidoja ekspertu padomi, kurā darbojas 16 speciālisti - no fiziķiem līdz astronautiem. Plānots, ka pirmais šīs komandas ziņojums tiks publicēts jūlija nogalē, taču pēc trešdien notikušās apspriedes, kas bija atklāta, jau kļuvis skaidrs, ka nekādas sensācijas gaidīt nav vērts, vēsta “BBC”.

Citiem vārdiem sakot, liels skaits neidentificēto objektu (ik mēnesi pienāk ziņas par 50 līdz 100 novērojumiem, turklāt runa ir tikai par to informāciju, kas nav slepena), tā arī palikuši neidentificēti, un eksperti atzīst - noskaidrot, kas tie īsti bijuši, pašlaik nešķiet iespējams. Astrofiziķis Deivids Sperdžels, kurš vada “NASA” ekspertu kolektīvu, atzinis, ka galvenā problēma ir nelielais informācijas daudzums. Lielākā daļa novērojumu bijuši pavisam īsi, ilgstot vien pāris sekundes, turklāt visbiežāk par tiem ziņojis tikai viens vai daži aculiecinieki. Taču acis cilvēku, kā zināms, mēdz pievilt, un novērotājs var kļūt par kādas optiskas ilūzijas upuri. Turklāt, tas attiecas arī uz radariem, sensoriem un citiem mērinstrumentiem, jo ne vienmēr ir saprotams, kā interpretēt to rādītājus.

Vienu šādu gadījumu ekspertu sanāksmes laikā atminējies astronauts Skots Kelijs, raksta “AP”. Savulaik viņš bija ASV Jūras kara flotes iznīcinātāja pilots. Reiz ar “Tomcat” lidmašīnu lidojot virs Virdžīnijas piekrastes, viņa kolēģis, kurš atbildējis par radaru, pēkšņi sācis uzstāt, ka viņi nupat kā palidojuši garām NLO. Pats Kelijs neko tādu nav redzējis, taču griezis lidmašīnu riņķī, lai uzmeklētu neparasto objektu. Tāds patiešām uziets, taču izrādījies vien bērnu rotaļlieta - paprāvs gaisa balons animācijas filmu seriāla varoņa Bārta Simpsona formā. Jāatgādina, ka līdzīgi tiek izskaidroti daudzi NLO novērojumi - par neidentificētiem lidojošiem objektiem noturētas gan pasažieru lidmašīnu gaismas, gan meteoroloģiskie baloni, gan putnu bari, gan pat zvaigznes un planētas.

“Politico.eu” atgādina, ka paralēli “NASA” ekspertu grupai ar NLO pētīšanu nodarbojas ASV Aizsardzības ministrijas jeb Pentagona pakļautībā esošā aģentūra “AARO”. Atšķirība tāda, ka Pentagona eksperti uzmanību pievērš vien tiem gadījumiem, kad par NLO ziņojušas militārpersonas, un nereti šī informācija tiek paturēta slepenībā. Tomēr, spriežot pēc “AARO” direktora Šona Kērkpatrika sacītā, ar noslēpumaino parādību izskaidrošanu Pentagonam veicas ne labāk kā “NASA”. Arī viņš sacījis, ka informācijas ir par maz.

Interesanti, ka pirms pāris mēnešiem Kērkpatriks kopš ar Hārvarda universitātes profesoru Avi Lēbu publicēja zinātnisku rakstu, kurā pieļāva iespēju - daļa NLO varētu būt citplanētiešu zondes, kas nosūtītas uz planētu no attālākiem Saules sistēmas reģioniem, kur varētu ierasties citu civilizāciju bāzes kuģi. Nekādu pierādījumu šai hipotēzei, protams, nav. Netrūkst zinātnieku, kuri kritizē raksta autorus par fantastisku teoriju izplatīšanu, uzsverot, ka pēc šādām publikācijām gan “AARO”, gan “NASA” eksperti sabiedrības acīs sāk izskatīties pēc diezgan nenopietniem cilvēkiem.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.