NATO mobilizējas, lai pārliecinātu Turciju un Ungāriju piekrist Zviedrijas uzņemšanai

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ir gatavs doties uz Ankaru, lai pierunātu Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu nelikt šķēršļus Zviedrijas uzņemšanai Ziemeļatlantijas aliansē. © Scanpix

NATO un tās vadošo dalībvalstu līderi solījuši darīt visu iespējamo, lai līdz nākammēnes Viļņā paredzētajam Ziemeļatlantijas alianses samitam nodrošinātu Zviedrijas pievienošanos blokam. Skaļākās iebildes pret to paudusi Turcija, bet pēc šīs valsts prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana pārvēlēšanas amatā esot cerības, ka Ankara savu pozīciju mainīs. Taču Zviedrijas uzņemšanu NATO nav ratificējusi arī Ungārija, turklāt šīs valsts amatpersonas izvairās no skaidras atbildes uz jautājumu, kādēļ notiek vilcināšanās.

ASV prezidents Džo Baidens šonedēļ paziņojis, ka ir pārliecināts - Zviedrija pievienosies NATO “pēc iespējas drīzāk”, pat piebilstot, ka varot to apsolīt, raksta “Reuters”. Par konkrētu termiņu viņš gan nav izteicies, taču “CNN” uzsver - nav šaubu, ka NATO vēlas, lai jau 11. un 12. jūlijā Viļņā notiekošā samita laikā pie tā norises vietas plīvotu arī Zviedrijas karogs. “Tagad ir sākusies cīņa ar laiku, lai NATO izvairītos no būtiska sarežģījuma,” vēsta amerikāņu televīzijas kompānija. Ir skaidrs, ka Zviedrijas palikšanu ārpus NATO Krievijas prezidents Vladimirs Putins varēs izmantot propagandas mērķiem, lai traktētu to kā savu uzvaru un šķelšanos alianses dalībvalstu starpā.

Nepatīkamā diplomātiskā situācijā nonācis arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Pagājušā gada maijā, kad Zviedrija un Somija iesniedza pieteikumus par iestāšanos aliansē, viņš diezgan pašpārliecināti paziņoja, ka ar to nebūšot nekādu problēmu, un abas valstis NATO būtu iespējams uzņemt pat pāris mēnešu laikā. Nu jau pagājis vairāk nekā gads, bet Zviedrija joprojām ir aiz alianses borta (Somijas uzņemšana tika apstiprināta šā gada aprīlī). Pēc Oslo notikušās NATO ārlietu ministru tikšanās Stoltenbergs paziņojis, ka viņam jau bijusi telefona saruna ar Erdoganu par nepieciešamību beidzot atrisināt šo problēmu, un “jau visdrīzākajā laikā” NATO vadītājs došoties uz Ankaru, lai ar Turcijas prezidentu runātu personīgi. “AP”, atsaucoties uz anonīmiem avotiem NATO struktūrās, ziņo, ka vizīte varētu notikt jau šīs nedēļas nogalē. Interesanti, ka sestdien Erdogans tiks inaugurēts prezidenta amatā uz nākamo termiņu, un Stoltenberga ierašanās tieši šajā dienā varētu glaimot Turcijas līdera labi zināmajai patmīlībai.

Turcijas iebildes pret Zviedrijas uzņemšanu bijušais saistītas ar Ankaras ieskatā nepietiekamo šīs valsts vēršanos pret “Kurdistānas strādnieku partijas” (“PKK”) un ASV dzīvojošā garīdznieka Fetullas Gilena (viņš tiek apsūdzēts 2016. gada neveiksmīgā puča rīkošanā) atbalstītājiem, daudzi no kuriem ieguvuši patvērumu Zviedrijā. Ankarā par teroristiskām organizācijām uzskata gan “PKK”, gan tā saukto “Gilena tīklu”, kas Turcijā gan jau ir pilnībā sagrauts. Tomēr Rietumu pasaulē vien “PKK” atzīta par teroristu organizāciju, un īpaši tiek uzsvērts, ka tās atbalstītājus nedrīkst jaukt ar kurdu politisko partiju aktīvistiem un ārpus Turcijas (Sīrijā, Irākā, Irānā) mītošo kurdu organizācijām. 1. jūnijā Zviedrijā spēkā stājās pretterorisma likums, kas paredz bargākus sodus par teroristu un ekstrēmistu atbalstīšanu. Zviedrijas ārlietu ministrs Tobiass Billstrēms sacījis, ka līdz ar to Zviedrija izpildījusi visas saistības, ko pērn sarunās ar Turciju solīja, lai nodrošinātu atbalstu uzņemšanai aliansē. Tomēr Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Čavušoglu (viņš Oslo sanāksmē nepiedalījās un savu neierašanos neskaidroja) jau pasteidzies interneta sociālajos tīklos pavēstīt, ka no Zviedrijas vēl tiek gaidīti “konkrēti soļi cīņā pret terorismu”, vēsta “CNN”. Ko tas precīzi nozīmē, atšifrēts nav (ļoti iespējams, ka šādā veidā Turcija atgādina Zviedrijai par tās teritorijā patvērumu atradušajiem Erdogana režīma kritiķiem, kuru izdošanu vēlas Ankara), taču šis izteikums vedina uz domām, ka Turcijas nostāju mainīt būs pagrūti. Turcija arī regulāri atgādina par zviedru liberālo attieksmi pret Korāna dedzinātājiem, bet šonedēļ aizrādījusi, ka svētdienas vakarā neilgi pēc Erdogana uzvaras vēlēšanās, uz Zviedrijas parlamenta ēkas kurdu aktīvisti, kurus atbalstījuši atsevišķi deputāti, projicējuši “PKK” karogu.

Iespējams, ka Erdogans varētu pārdomāt, pateicoties Baidena šīsnedēļas paziņojumam, ka ASV prezidents atbalsta iznīcinātāju “F-16” piegādi Turcijai, kas pašlaik ir iestrēgusi. ASV gatavojas pārdot Turcijai 40 pilnīgi jaunas lidmašīnas un veikt gandrīz 80 vecāko iznīcinātāju remontu. Lai gan Baidena sacītais nepārprotami liecināja par to, ka šo ieroču piegādes ASV saista ar Turcijas atbalstu Zviedrijas uzņemšanai NATO, jau drīz vien gan Baltā nama preses sekretāre Karīna Žanpjēra, gan valsts departamenta vadītājs Entonijs Blinkens intervijās medijiem uzsvēruši, ka Baidens ir pārprasts, un nekādas tiešas saistības starp abiem šiem procesiem nav. Turklāt “CNN” atgādina, ka Baidens var solīt, ko vien vēlas, bet “F-16” piegādes Turcijai jāapstiprina arī ASV Kongresam, kurā pret šādu pavērsienu ir diezgan kritiska nostāja.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.