Serbi protestē pret vardarbību un to attaisnojošo valdošo kliķi

Belgradā jau mēnesi nerimst protesti pret valdības un prezidenta Aleksandra Vučiča realizēto politiku © Reuters/Scanpix

“Serbija pret vardarbību” – tāds bija galvenais lozungs sestdien Belgradā notikušajai protesta akcijai (jau piektajai beidzamā mēneša laikā), kurā piedalījās vairāki desmiti tūkstošu cilvēku. Taču vienlaikus viņi protestēja arī pret labēji populistisko prezidentu Aleksandru Vučiču un citām augstākajām amatpersonām, kas, vairāk nekā desmit gadus esot pie varas, veicinājušas to, ka vardarbība netiek nosodīta.

Sākotnējos protestus izraisīja pagājušā mēneša sākumā notikušās divas masu apšaudes, kurās bojā gāja 18 cilvēki, bet daudzi tika ievainoti, atgādina “Reuters”. 3. maijā kāds 13 gadus vecs zēns vienā no Belgradas pamatskolām nošāva deviņus skolas biedrus un skolas apsargu. Bet dienu vēlāk 21 gadu vecs vīrietis netālu no galvaspilsētas divos ciematos nogalināja astoņus cilvēkus. Šaujamieroču Serbijā netrūkst - tas ir mantojums no pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad Dienvidslāvijas sabrukums izvērtās virknē militāru konfliktu starp tautām, kas dzīvoja šajā mākslīgi izveidotajā valstī.

Prezidents Vučičs un premjere Ana Brnabiča uz notikušajām apšaudēm reaģēja, pēc pašu domām, pietiekami izlēmīgi. Valdība sagatavoja likumprojektu, kas paredz bargākus sodus nereģistrētu ieroču īpašniekiem, kā arī būtiski apgrūtina iespēju iegūt atļauju iegādāties šaujamieročus. Nekavējoties tika izsludināta amnestija visiem tiem, kuri labprātīgi nodos savā īpašumā esošos nereģistrētos šaujamieročus, un AP ziņo, ka pāris nedēļu laikā nodoti vairāk nekā 13 500 šaujamieroču. Policijas darbiniekus norīkoja apsargāt skolas, izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir izstrādāt ierosinājumus, kā nepieļaut to, ka bruņoti cilvēki iekļūst mācību iestādēs. No amata atkāpās arī izglītības ministrs Branko Ružičs.

Taču protestu dalībniekus tas neapklusināja. Kreiso un liberālo partiju, kā arī nevalstisko organizāciju līderi atklāti apsūdzējuši 11 gadus Serbijā pie varas esošo Vučiču, ka viņš cenšoties iedibināt autoritāru režīmu un apzināti atbalstot vardarbības propagandu. “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” vēsta par pavisam konkrētiem piemēriem. Valdības faktiskā kontrolē esošās avīzes, televīzijas kanāli un radiostacijas regulāri izplatot “naida runu”, mudinot vēl stingrāk izrēķināties ar prezidenta un valdošās labējo populistu/nacionālistu kliķes politiskajiem oponentiem. Bet televīzijas kanālos, kurus tā vai citādi kontrolē ar šo kliķi saistīti ļaudis, jau gadiem ilgi tiek demonstrēti nebeidzami seriāli, kas romantizē organizētās noziedzības grupējumus (tie ir līdzīgi krievu seriālam “Brigāde”), kā arī līdzīgas ievirzes realitātes šovi. Vienā šo šādiem šoviem par galveno varoni kļuvis cilvēks, kurš notiesāts par slepkavību (sodu gan viņš ir izcietis), citā regulāri tiek demonstrēts, kā vīrieši piekauj sievietes.

Protestu dalībnieki ne tikai pieprasījuši, lai šīm televīzijas kompānijām tiktu anulētas apraides tiesības, bet arī vēlas, lai tiktu atlaista padome, kas nodarbojas ar mediju licencēšanu, vēsta AFP. Jāpiebilst gan, ka demonstrāciju dalībnieku pieprasītais demisiju skaits ir liels, bet amatpersonu loks ļoti plašs - sākot ar iekšlietu ministru Bratislavu Gasiču un valsts drošības dienesta vadītāju Aleksandru Vulinu un beidzot ar pašu Vučiču. “Vučič, laiks iet prom!” - tā bija rakstīts uz prāva balona, ko gaisā palaida protestētāji, tāda paša satura saukļus viņi skandēja, kad sava gājiena laikā no parlamenta ēkas bija nonākuši līdz prezidenta rezidencei.

Uz pirmajām demonstrācijām, kas notika dažas dienas pēc masu slepkavībām, varas iestādes reaģēja ar izsmieklu un nicinājumu - tā sacīt, sapulcējušies pāris simti pagrīdē iedzītu opozicionāru atbalstītāju un nu te kaut ko pēkšņi pieprasa. Taču tagad arī Vučičam nākas apzināties situācijas nopietnību, jo, kā norāda AFP, tik plašas pret valdību vērstas demonstrācijas Serbija nav pieredzējusi beidzamo 20 gadu laikā. 2000. gadā līdzīgi protesti noveda pie šķietami uz mūžiem troni ieņēmušā Slobodana Miloševiča demisijas.

Prezidentam nav atlicis nekas cits kā ķerties pie klajas demagoģijas un mēģināt mobilizēt savus atbalstītājus, vēsta “Reuters”. Vučičs bez jebkādiem pierādījumiem apgalvojis, ka protesta akcijas organizējušas un finansējušas Serbijai naidīgu ārvalstu varas. Bet sestdien notikušajā demonstrācijā starp protestētājiem jau bija paspējuši iefiltrēties galēji labējie Vučiča piekritēji, kuri demonstrēja ne tikai nacionālistiskus lozungus, bet arī tā saukto “Z simboliku”, kas norāda uz atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā.

Politiskā opozīcija jau kopš maija sākuma pieprasa, lai Vučičs nekavējoties atlaistu parlamentu, izsludinātu jaunas vēlēšanas, bet starpposmā valsti vadītu tā dēvētā tehniskā valdība, kas nav saistīta ar politiskajiem spēkiem. Taču prezidents kategoriski atteicies izpildīt šo prasību, atgādinot, ka pašreizējais parlaments tika ievēlēts pagājušā gada aprīlī un būtu nepareizi tik ātri rīkot ārkārtas vēlēšanas.

Eiropas Savienības simpātijas acīmredzami ir protestētāju pusē, tomēr nekādu lielu iespēju izdarīt spiedienu uz Vučiču tai vairs nav palicis, jo visi līdzekļi jau izmēģināti, mēģinot pārliecināt Serbiju atteikties no pretenzijām uz Kosovu. Vārdos Belgradas varas iestādes joprojām apliecina savu vēlmi iestāties ES un pat pauž demonstratīvu aizvainojumu par to, ka šis process nenorit tik ātri, ka cerēts. Taču šķiet, ka patiesībā Vučičs un viņa līdzskrējēji krietni vairāk orientējas uz Krieviju un paši dara visu iespējamo, lai Serbija neiestātos ES.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.