Itālija pirmdien ir sagādājusi pārsteiguma triecienu savām bankām un izraisījusi satricinājumu visā Eiropā, nosakot vienreizēju 40% nodokli peļņai, kas gūta no augstākām procentu likmēm pēc tam, kad aizrādīja aizdevējiem par nespēju atalgot noguldījumus un izsniegt kredītus. Šis lēmums vēl gaida apstiprinājumu parlamentā, bet jādomā, ka parlaments to atbalstīs. Strauji augošās oficiālās Eiropas Centrālās bankas procentu likmes ir devušas rekordlielu peļņu bankām, jo strauji pieauga aizdevumu izmaksas, kamēr bankas atturējās maksāt vairāk par noguldījumiem.
Itālijas premjerministres Džordžas Meloni valdība bija ierosinājusi šo ideju jau gada sākumā, taču pēc tam šķita, ka plāns ir “atdzisis”. Kāds banku vadošais vadītājs aģentūrai “Reuters” sacīja, ka baņķieri bijuši gatavi, ka viņus čakarēs, “taču toreiz cirvis vēl palika gaisā”.
Kāds avots valdībā aģentūrai “Reuters” sacījis, ka šis solis pirmdienas vakara Ministru kabineta sēdē bijis pārsteigums pat dažiem ministriem. Savukārt vēl cits avots skaidri norādījis, ka valdība plāno "sodīt banku negodīgo uzvedību".
Premjerministra vietnieks Mateo Salvīni, uzstājoties preses konferencē Romā, paziņoja: "Pietiek paskatīties uz banku peļņu pirmajā pusgadā, lai saprastu, ka runa nav par dažiem miljoniem, bet miljardiem."
"Ja, tā ir taisnība, ka slogs, kas izriet no naudas izmaksām, mājsaimniecībām un uzņēmumiem ir dubultojies, bet tas, ko saņem norēķinu kontu īpašnieki, noteikti nav dubultojies," sacīja Salvīni.
Mediju platformas “ShareCast” Itālijas redakcija aplēsusi, ka šis solis ienesīs aptuveni divus miljardus eiro, bet ir arī citi plašsaziņas līdzekļi, kas pauž, ka Itālijas Valsts kase plānojot iegūt pat trīs miljardus eiro.
Valdība vēlas izmantot šos ieņēmumus, lai palīdzētu tiem, kas cīnās ar dzīves dārdzību, piemēram, hipotēkas maksātājiem.
“Itālijas tirgu satricinājumi no banku akcijām izslaucījuši 10 miljardus dolāru pēc šokējošā neparedzētā nodokļa, ko ieviesa labējā valdība,” raksta Itālijas valdībai opozīcijā esošā mediju platforma “Fortune”, norādot uz straujo Itālijas banku akciju vērtības krišanos šonedēļ biržās par gandrīz vai 8%. “Fortune” jau sen kritizē Džordžas Meloni valdību vai par katru soli un virspeļņas nodokļa uzlikšanu bankām dēvē par populistisku. Ekonomikas analītiķi lēšot, ka nodoklis iznīcinās 12% banku ienākumu.
Tādas īpatnības ir Itālijas iekšpolitikā, ka kreisā prese uzbrūk labējai valdībai, lai gan klasiskā izpratnē banku virspeļņas nodokļa uzlikšana būtu jāvērtē kā kreiss politisks lēmums. Kopš 2022. gada jūlija Eiropas Centrālā banka, cenšoties cīnīties ar inflāciju, ir paaugstinājusi procentu likmi lielākajiem noguldījumiem no 0,5% līdz 3,75%. Taču banku peļņa pieauga, jo aizdevēji varēja palielināt kredītu izmaksas ātrāk nekā likmes, ko viņi izmaksāja noguldītājiem. Itālijas banku rādītāji pēdējā gada laikā ir pieauguši par 50%, pārspējot Eiropas kopējā sektora pieaugumu par 20%. Itālija piemēros nodokli tikai 2023. gadā, un bankas samaksās summas līdz 2024. gada 30. jūnijam.
Akcijas krītas, bet nav teikts, ka nenāks atpakaļ Itālijas valdības lēmums otrdien izraisīja Itālijas akciju lejupslīdi, un “UniCredit”, “Fineco Bank”, “Intesa Sanpaolo” un “Banco BPM” akcijas samazinājās par 6% līdz 10%, salīdzinot ar pēcpusdienas sesiju Milānā. “JP Morgan Chase Bank” globālās aktīvu stratēģijas vadītājs Džons Biltons “Bloomberg TV” raidījumā Frensīnai Lakvai sacīja, ka pasākums rada bažas "par Itālijas ekonomikas politikas motivāciju". Viņš piebilda: "Tas, protams, investoriem dos zināmu pauzi pārdomām, kad runa ir par Itālijas kredītriska un Vācijas kredītriska cenu noteikšanu. Būs dažas dienas, lai redzētu, kā tirgi to “sagremos”."
Uz Itālijas valdības lēmumu reakcija ir arī citu valstu plašsaziņas līdzekļos, kur visbiežāk virsraksti ir, ka tas ir “pārsteidzošs” un “negaidīts”. Polijas mediju platforma “wnp.pl” atzīmē, ka šā gada otrajā ceturksnī Itālijas IKP samazinājās par 0,3 procentiem. Budžeta ieņēmumu kritums lika Itālijas valdībai meklēt jaunus ienākumu avotus, un valdība negaidīti, nekonsultējoties ar nozari, ieviesa 40% nodokli banku virspeļņai.
Patiesībā Eiropas kontekstā tas jau vairs nekas īpaši pārsteidzošs nav. Virspeļņas nodokli enerģētikai un banku sektoram jau ir noteikušas vairākas valstis. Taču Itālijas gadījums laikam pārsniedzis “kritisko masu”, un tagad jau ikvienas Eiropas Savienības valsts valdībai, grib tās vai negrib, darba kārtībā ir nonācis šis “virspeļņas”, “ārkārtas”, “solidaritātes” nodoklis, nodeva jeb angliski “windfall tax”.
Pēc ārkārtīgi skarbas spēkošanās un bļaustīšanās starp banku lobiju un valdību Spānijā bankām būs jāmaksā nodeva 4,8% apmērā no tīrajiem procentu ienākumiem plus neto komisijas maksas. Spānija šādā veidā cer iekasēt trīs miljardus eiro.
Niknāk vēl par Itāliju jau pagājušā gada rudenī ir rīkojusies Čehijas parlamenta apakšpalāta, kas apstiprināja 60% papildu nodokli enerģētikas uzņēmumiem un bankām, lai šogad no peļņas, kas tika uzskatīta par pārmērīgu, piesaistītu 3,4 miljardus dolāru. Nauda paredzēta, lai finansētu palīdzību cilvēkiem un uzņēmumiem, kurus bija skāris elektrības un gāzes cenu kāpums.
Ungārijā virspeļņas nodoklis bankām ir jau kopš pagājušā gada, bet šogad jūnijā valdība izdomāja rīkoties mīkstāk un publicēja dekrētu, kurā ir koriģējusi ārkārtas nodokļus, kas noteikti galvenajām ekonomikas nozarēm, norādot, ka bankas var samazināt savus 2024. gada ārkārtas nodokļu maksājumus līdz pat 50%, ja tās palielinās Ungārijas valdības obligāciju pirkumus.
Lietuvas Seims maijā apstiprināja ārkārtas nodokli banku nozares tīrajiem procentu ienākumiem 2023. un 2024. gadam. Tiek lēsts, ka 60% nodeva tai daļai no tīrajiem procentu ienākumiem, kas par 50% pārsniedz iepriekšējo četru gadu vidējo rādītāju, valsts budžetā iekasēs 410 miljonus eiro. Nauda tiks izmantota armijas atbalstam un civilās infrastruktūras projektiem.
Zviedrijas valdība pagājušā gada janvārī noteica "riska nodokli" dažādu nozaru uzņēmumiem vairāk nekā 150 miljardu Zviedrijas kronu (14,1 miljarda ASV dolāru) apmērā, lai stiprinātu valsts finanses un radītu telpu, kas paredzēta, lai segtu izmaksas, ko varētu radīt finanšu krīze.
Lielbritānija nav ieviesusi banku ārkārtas nodokli, taču kopš 2011. gada tā iekasē banku nodevu, kas ieviesta, reaģējot uz finanšu krīzi, kas attiecas uz Apvienotās Karalistes banku globālajiem bilances aktīviem, kā arī aktīviem, kas pieder ārvalstu bankām Lielbritānijā.
Ir arī valstis, kas dodas pretējā virzienā un bēg no ārkārtas virspeļņas nodokļa kā velns no krusta. Dažām Vācijas lielākajām bankām tīrie procentu ienākumi ir palielinājušies par 50% līdz 70% no pandēmijas laikmeta zemākajiem rādītājiem, taču virspeļņas nodoklis nav bijis pat diskusiju temats Vācijas valdībā. Vācijas Finanšu ministrija ir atteikusies komentēt Itālijas lēmumu un strupi norādījusi, ka saskaņā ar Vācijas koalīcijas valdības līgumu nodokļu paaugstināšana ir izslēgta.
Tāpat arī Igaunijas valdība un parlamenta Rīgikogu vairākums par virspeļņas nodokli negrib neko dzirdēt. Varbūt Igaunijā tiešām spēle nebūtu sveču vērta un ieguvums no nodokļa būtu mazāks nekā problēmas. Kas zina...
Šajā skaudrajā situācijā Latvijas “politikums” cenšas nogrūst ārkārtas nodokļa tēmu pēc iespējas tālākā plauktā un to pieminēt tik reti, cik vien iespējams. Finanšu ministrs Arvils Ašerdens (JV) pavasarī pat it kā atbalstoši runāja, ka šādu nodokli varētu varbūt ieviest - skaidrība par šo jautājumu būšot šomēnes - augustā. Rakstu lasiet šeit .
Pavasarī šā jautājuma izskatīšana tika nodota koalīcijas finanšu darba grupai, lai tur to noslīcinātu un lai nekādi konkrēti lēmumi netiktu pieņemti vai vismaz lietu pastieptu garumā, cik ilgi vien iespējams. Šoruden priekšplānā tiks celtas Latvijas nodokļu politikas “lielās” reformu ieceres, bet maz ticams, ka arī ārkārtas nodokļa ieviešanai šajā putrā atradīsies būtiska vieta.
Tikmēr komercbanku lobijs aktīvi strādā gan atklātā veidā, gan “zem deķa”, lai valdība nekādā gadījumā neiedomājas ķerties klāt “svētajai govij” - bankām. “Lēmums par virspeļņas nodokli bankām Lietuvā mazinās kreditēšanu un budžeta ieņēmumus,” biedē Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.
Lielākās Latvijas komercbankas - zviedru akcionāriem piederošās "Swedbank" - peļņa Latvijā pērn bija 135 miljoni eiro, kas ir par 55,17% jeb 48 miljoniem eiro vairāk nekā 2021. gadā. Otras zviedriem piederošās bankas “SEB banka” pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem 2022. gada 12 mēnešos ir sasniegusi 80,4 miljonus eiro, kas ir par 29% vairāk nekā pirms gada.
“Luminor bankas” peļņa pērn bijusi 124,7 miljoni jeb par 50 miljoniem vairāk nekā 2021. gadā, kad tā bija 74,7 miljoni. Pieaugums - 62,3%. Bankas "Citadele" provizoriskā peļņa 2022. gadā bija 42,183 miljoni eiro, kas ir par 42,3% vairāk nekā 2021. gadā.
Tikmēr pagājušajā gadā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms saruka par 7% pret 2021. gadu. Šogad, iespējams, tas būs vēl mazāks. Tas tāpēc, ka bankas var mierīgi un atslābināti ne ar ko neriskēt - apkalpot kontus un “uzvārīties” uz Eiropas Centrālās bankas antiinflācijas pasākumu rēķina.
