Krievnacisma burbuļa publika dzīvo pārliecībā, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija nevis uzbrukusi Ukrainai, bet atvaira homoseksuālistu karaspēka uzbrukumu.
Veltīgi jautāt, kā gan krievi nesaprot, cik slikti rīkoties tā, kā rīkojusies Krievija ar savu uzbrukumu Ukrainai. Viņi pilnīgi piekrīt, ka tiešām slikti, nekrietni, nelietīgi, nodevīgi utt. ir uzbrukt kaimiņvalstij tā, kā Ukraina uzbrukusi Krievijai. Tas viņiem nav nekāds arguments, ka karošana notiek Ukrainas teritorijā un ka Krievija pat pasludinājusi daļu Ukrainas teritorijas par savu teritoriju. Kartē redzamās tagadējo kauju vietas viņiem apliecina pilnīgi citu nekā mums. Viņiem tās dod divus argumentus karošanai. Pirmkārt, tās apliecina Krievijas armijas spēku sakaut ukraiņu iebrucējus Voroņežas, Kurskas, Belgorodas apgabalos un varbūt vēl kaut tur tik zibenīgi, ka neviens nemaz nepaguva ukraiņu uzbrukumu pamanīt. Tas viegli izskaidrojams ar cilvēku uztveres ierobežotajām iespējām, ka karu viņi pamanīja tikai tad, kad Krievija jau bija karu pārnesusi uz kādreizējo Ukrainas teritoriju. Otrkārt, šī teritorija tagad ir Krievijas teritorija. Līdz ar to Ukraina uzbrūk Krievijai. Līdz ar to pilnīgi pierādīta Ukrainas agresivitāte vispār un nav ne mazāko šaubu par Ukrainas pirmo, zibenīgi notikušo un vēl zibenīgāk sakauto uzbrukumu Krievijai.
Akurātāk sakot, runa šeit ne par visiem krieviem, bet par krievnacistu burbuli, kurā ietilpst ne tikai krievi un kuru propaganda ne obligāti jāizsaka krievu valodā. Tieši tāpat ne tikai un vienīgi ukraiņu valodā tiek izteikts Ukrainas iedzīvotāju vairākuma viedoklis, kuru apliecina Ukrainas spēja nu jau pusotru gadu pretoties pēc cilvēku un ieroču, naudas un politiskās ietekmes daudzkārt spēcīgākās Krievijas agresijai.
Teiktais nenozīmē brīnumspēju piedēvēšanu ukraiņiem. Ar viņu gribu vien nepietiktu, ja daudzas valstis nebūtu sarosījušās viņiem palīdzēt kaut vai atbilstoši pavisam primitīvam aprēķinam, ka Krievijas agresiju pareizāk nobremzēt svešā teritorijā uz citas tautas nesto cilvēku un materiālo upuru rēķina. Tādējādi ukraiņu cīņā pret krievu iebrucējiem praktiski vai tikai emocionāli iesaistīts pēc nacionālā sastāva daudz raibāks cilvēku kopums. Tajā krievu pamanāmi daudz un viņi dod krievu valodu kā vienu no tām, ar kuru palīdzību tiek koordinēta cīņa pret krievnacismu jeb Krievijā valdošo Putina režīmu.
Šajā reizē palūkosimies, kas gada otrajā pusē sakāms par to krievnacisma burbuļa propagandas sadaļu, kas dekorēta ar astroloģiskiem terminiem u.tml. aksesuāriem. Šā gada sākumā fiksējām to, ka gan Krievija, gan Ukraina ir apgādājusies ar astrologu un numerologu, kāršu licēju, burvju un gaišreģu pulkiem, kuri sludina savas puses uzvaru drīz vai pat ļoti drīz tobrīd priekšā stāvošā 2023. gada garumā. Tagad gads jau krietni pāri pusei un varam sākt pētīt, kurā pusē izteikto paredzējumu kopums kaut daļēji saskan ar pavisam pārskatāmā pagātnē reāli notikušo. Pirms nedēļas nācās atzīmēt neizdevušos mēģinājumu pa pusei izskaitļot, pa pusei ar maģisku darbību palīdzību panākt Krievijas diktatora, Krievijas agresijas galvenā vaininieka Putina nāvi šā gada pavasarī vai vismaz augustā. Lai gan augusts nav beidzies, gada sākumā pieminētais burvis paguvis no saviem apgalvojumiem atteikties un pārnest Putina nāvi uz pašām gada beigām. Tagad salīdzināsim ar realitāti sevi par astrologu uzdodoša krievnacisma propagandista Konstantīna Daragana vārdus. Gada sākumā “Neatkarīgā” viņu pieminēja 4. februāra publikācijā “Kā astroloģija kalpo krievnacismam” ar atsauci uz interneta uzstāšanos duetā ar tādu pašu propagandistu Pāvelu Andrejevu. Tagad tieši šī videouzstāšanās no tīmekļa aizvākta, lai gan palikušas pieejamas citas viņu uzstāšanās, kas izdarītas ap to pašu laiku un variē ļoti līdzīgus apgalvojumus.
K. Daragana un P. Andrejeva duets no milzīgā ne vien kopumā, bet tieši ar astrāliem izteiksmes līdzekļiem dekorētā krievnacisma propagandas blāķa tika paņemts kā piemērs spoguļattēliem, kādus producē krievu un ukraiņu propaganda. Ja vieni solīja, ka cauri zvaigznājiem ejošo planētu trajektorijas izveidos cilpas, kas nožmiegs Putinu, tad otri to pašu attiecināja uz Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Lūk, kā izskatās attiecīgais fragments no 4. februāra publikācijas: ““Kam jānotiek aprīlī?” retorisko jautājumu uzdeva un uz to atbildēja Pavels Andrejevs: “Tas ir ārkārtīgi ekstremāls punkts. Tam, kas norisinās tagad, aprīlī ir jāizmainās vai jāapstājas. Varbūt tā būs pretterorisma operācija, varbūt stāsts par partizāniem.” Frāzes, kā redzams, visai miglainas un tulkojamas ar atrunām, bet visas uzstāšanās kopumā tās izklausās pēc nāves draudu pāradresēšanas no Putina...” “Es negaidu nekādas pārmaiņas kara darbībā pirms laika posma no 1. līdz 10. martam. Tālāk viena otrai seko lielas pārmaiņas. Pilnīgi piekrītu par aprīli. Redzēsim, kas notiks maijā un jūnijā, kad Plutons ielūkosies Ūdensvīrā,” teica K. Daragans.”
Kurš tagad vairs atceras laika posmu šogad starp 1. un 10. martu? Un aprīli, un maiju, un jūniju? Kamēr tie vēl bija priekšā, miljoniem cilvēku (ja ticam pie šo un citu nākotnes teicēju videpublikācijām pieliktajām norādēm uz to skatījumu skaitu simtos tūkstošos) pūta un elsa, ka nu tik būs, nu tik būs. Bet laiks pagājis un no kauju dūmiem nekas izšķirošs un nozīmīgs neiznira; vai arī iznira, bet kļūs saprotams tikai ar atpakaļejošu datumu.
No pieejamiem materiāliem atzīmējams ir K. Daragana šā gada 24. februāra veltījums Krievijas uzbrukuma gada jubilejai (Прямой эфир 24 февраля 2023. Год СВО.) ar galveno domu, ka nevis Krievija uzbrukusi Ukrainai, bet Ukraina - Krievijai. Krievijas propagandai tas viens no pamatbalstiem, bet K. Daragana aktiermeistarība un vārdu virknēšanas iemaņas profesionāla hipnotizētāja stilā ir paturamas vērā, lai šo kara noziedznieku notiesātu.
24. februāra materiālā viņš iepina atsauci uz savu biogrāfiju, ka cēlies no Donbasa un sākotnēji izsities redzamā vietā starp Ukrainas astrologiem. Tādā sakarībā nāk prātā Sibīrijā nonākušu latviešu ģimenē dzimušais Augusts Voss (1919 (?) - 1994), kurš visu savu karjeru būvēja uz latviešu nīšanu.
Attiecībā uz nākotni P. Daraganam pareģa spēju tik, lai pārsvarā izvairītos pateikt jebko, kā piepildīšanos vai nepiepildīšanos varētu pārbaudīt. Iekritis viņš tomēr ar divām lietām.
Vispirms ar to, ka jau februāri aktuālo lamāšanos starp Krievijas Aizsardzības ministriju un fiktīvi privātās armijas “Vagner” komandieri Jevgeņiju Prigožinu pielīdzināja konfliktam starp diviem vienas ministrijas departamentiem, kas pieminams tikai tāpēc, ka puses pārkāpušas noteikumu šādas attiecības sabiedrībai neatklāt. Nav jābūt astrologam, lai zinātu, ka valsts iestādes plēšas savā starpā nemitīgi, bet pretenzijas uz astrologa prasmēm nepalīdzēja viņam paredzēt, ka konflikts izvērtīsies par Prigožina vienību virzīšanos uz Maskavu un Putina TV saucieniem palīgā pret valsts apvērsumu. Nu, jā, “redzēsim, kas notiks maijā un jūnijā, kad Plutons ielūkosies Ūdensvīrā,” viņš bija teicis iepriekš, bet no viņa apņemšanās uz kaut ko paskatīties nebija labuma ne jūnijā notikuša puča rīkotājiem, ne apspiedējiem.
Tālāk K. Daragans minēja Krievijas rubļa/ASV dolāra maiņas koridoru šim gadam 70-90 rubļi par dolāru, bet īstenībā dolārs jau ir bijis vērtībā kaut mazliet virs 100 rubļiem oficiāli un pēc nostāstiem esot daudz dārgāks nelegālos skaidrās naudas darījumos.
Te drošāk neprātot, vai autori, vai cenzori ir iznīdējuši “Neatkarīgās” izmantoto videopublikāciju, no kuras tīmeklī palicis pāri tikai apliecinājums par tās nosaukumu un parādīšanos 2022. gada 29. decembrī. “Neatkarīgās” saglabātie pieraksti liecina par normālam prātam nepieņemamu pretrunu apgalvojumos par amerikāņu & Co noorganizēto Ukrainas uzbrukumu Krievijai no vienas puses un amerikāņu & Co raksturošanu ar P. Andrejeva vārdiem, kuriem pilnīgi jāpiekrīt: “Jo īpaši zelta miljarda cilvēkiem nav pieraduma mirt par dzimteni. LGBT līdz mums neatbrauks ar šautenēm. ASV iedzīvotāji, kuri negrib strādāt, vēl jo mazāk ļausies atsūtīt viņus karot, un nekāds Baidens viņus nemobilizēs nekad. Tāpat daudzus gadu desmitus pārticībā dzīvojušie un šautenes rokās neturējušie eiropieši neko nedarīs.” Un arī tā: “Jāņem vērā, ka karot viņi negrib. T.i., ne par ko neatbildīgie politiķi gribētu, bet ģenerāļi un karavīri negrib. Ja viņiem būtu daudz tautas - daudz ieročus nest spējīgu jauniešu un arī daudz naudas, tad viņi atnāktu un samaltu mūs miltos. Bet, ņemot vērā to, ka viņi ir slinki, daudzi arī dumji un tagad nabagi, būs liels jautājums” [vai viņi karos].
Ja par kara gaitu šogad vispār var pasacīt kaut ko noteiktu, tad tas ir apliecinājums, ka viņi nekaros principā - nekaros pat pret tik viegli sakaujamu ienaidnieku, kāda tagad ir Krievija. Taču tādā gadījumā nekādi nebija iespējams, ka ASV būtu uzkūdījusi Ukrainu uzbrukt Krievijai brīdī, kad visa pasaule svēti ticēja pasaciņai par Krievijas armiju kā “otro spēcīgāko pasaulē”. Ne amerikāņi viņus tādā karā sūtītu, ne ukraiņi karā ietu.
Pavisam dabiski ir saplūdināt Krievijas 2014. gada un 2022. gada uzbrukumus Ukrainai kā simts gadus kopš brīža, kad pasaulē tika laists teiciens “Untergang des Abendlandes”. Tātad paredzējums par Rietumeiropas un no tās atšķēlušos ASV sabrukumu turpmāko 300 gadu laikā. Tagadējais karš Ukrainā liecina, ka bojā ejas grafiks tiek apsteigts, nevis iekavēts. Krievija uzbruka nebūt ne tāpēc, ka būtu apdraudēta, bet tāpēc, ka nepalaistu garām savu daļu Eiropas pārdalīšanā konkurencē ar Ķīnu, Indiju, Turciju vai jebkuru no kaut cik lielajām arābu vai Āfrikas valstīm, kurai uzrastos uz avantūrām noskaņots vadonis.
Protams, pirms un bez Krievijas uzbrukuma mēs nebūtu tik gudri, cik gudri šobrīd esam. Tad mēs nezinātu ne par Krievijas vājumu, ne par Ukrainas sabiedroto pilnīgo bezspēcību, ko apliecina ukraiņu runasvīra Oleksija Arestoviča nupat kā “Neatkarīgajai” nodotā ASV & Co formula “Ukraina nedrīkst zaudēt, bet arī Krievija nedrīkst zaudēt". Proti, lai viss paliek tā, kā ir. ASV un Rietumeiropas valstis atzīst savu nespēju saglabāt savu vietu pasaulē, ja tajā notiktu būtiskas izmaiņas. Šo valstu politiķi pārstāv vēlētājus, kuri tā arī domā, ka visa pasaule sastings līdz ar frontes līniju Ukrainā, ja tai tiks uzspiests vēl viens pamiers ar Krieviju.
Lai vismaz kaut kā izkārpītos Ukrainas kara laukiem, Krievija spiesta mobilizēt savus iedzīvotājus ar stāstiem par draudiem, kādus Krievijai radot Rietumvalstis sava NATO bloka personā. Uz laiku nākas atmest iepriekšējo stāstu, ka pārņemt savā kontrolē Rietumeiropu ir nieka lieta, jo savos geju un lezbiešu klubos salīdušie rietumeiropieši to nemaz nepamanīs.
