Vatikāna arhīvos uzieta vēstule liecina, ka Romas pāvests Pijs XII vēlākais 1942. gada decembrī ticis informēts par nacistiskajā Vācijā un tās okupētajās teritorijās notiekošo ebreju masveida iznīcināšanu. Šis dokuments kalpos kā labs arguments tiem Pija XII kritiķiem, kuri cenšas nepieļaut viņa beatifikāciju jeb iecelšanu svētlaimīgo kārtā, kas ir obligāts solis pirms kanonizācijas jeb pieskaitīšanas svētajiem.
Ar 1942. gada 14. decembri datēto vēstuli pāvesta privātsekretāram Robertam Leiberam sūtījis Vācijā dzīvojošais jezuītu priesteris Lotārs Kēnigs, raksta itāļu avīze “Corriere della Sera”. Vatikāna arhivārs Džordāno Koko norādījis, ka Leibers bijis Pijam XII ļoti pietuvināta persona. Abi kopā strādājuši kopš pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem, kad topošais pāvests bija Vatikāna sūtnis Vācijā. Kopš tā laika viņi bijuši pazīstami arī ar Kēnigu, kurš Svētajā Krēslā uzskatīts par uzticamu informācijas avotu. Līdz ar to ļoti maz ticams, ka Kēniga vēstule tā arī palikusi tikai pie sekretāra, un pāvests par tās saturu nav bijis informēts.
Kēnigs rakstījis, ka okupētajā Polijas teritorijā izveidotajā Belzekas nometnē ik dienu tiekot nogalināti ap 6000 ebreju un poļu. “Reuters” norāda, ka vēstule rakstīta vien pāris dienas pēc tam, kad tika likvidēts Rava-Ruskas (mūsdienās šī pilsēta atrodas Ukrainā, Ļvivas apgabalā) ebreju geto, un tos iedzīvotājus, kurus nenošāva uz vietas, pārveda uz Belzekas nometni, kur viņi tāpat bija nolemti nāvei. Vācu jezuīta (Kēnigs bija arī aktīvs pagrīdes pretošanās kustības biedrs) vēstulē arī norādīts, ka ebreju iznīcināšana notiek mērķtiecīgi, un vairs neesot nekādu šaubu, ka nometnes, kuras Trešais reihs pasludinājis par darba vai pāraudzināšanas nometnēm, patiesībā esot nāves fabrikas. Vēstulē pieminētās atsauces uz Dahavas un Aušvicas nometnēm vedina uz domām, ka iepriekš Kēnigs Vatikānu informējis arī par tajās notiekošajām masveida slepkavībām. Taču šādus dokumentus arhīvā pagaidām nav izdevies uziet, sacījis Koko.
“AP” atgādina, ka kara laikā Vatikāns atturējies oficiāli nosodīt nacistu izvērsto holokaustu, apgalvojot, ka tam neesot pietiekami daudz informācijas un pierādījumu. Kā tagad noskaidrojies, šīs ziņas Vatikāna rīcībā 1942. gada nogalē jau bijušas. Pija XII aizstāvji norādījuši, ka pāvests un viņa padotie centušies “paklusām glābt ebrejus”, turklāt nav vēlējušies publiskot informāciju, lai neapdraudētu katoļu baznīcas garīdzniekus, kas dzīvoja nacistiskajā Vācijā un tās okupētajās teritorijās. Otrajam argumentam Koko sliecas piekrist, norādot - Kēnigs savā vēstulē pat lūdzis, lai Vatikāns tobrīd nepublisko viņa sniegto informāciju, jo Trešā reiha vadoņiem nebūs grūti izsecināt, ka tā nākusi no vācu katoļu baznīcas aprindām, un pret katoļiem var sākties represijas.
Lai gan aizdomas par to, ka Vatikāns klusējis par holokaustu, būdams labi informēts, ir gadu desmitiem senas, pēc šīs vēstules nonākšanas atklātībā Pijs XII parādās vēl nepievilcīgākā gaismā. “Reuters” vēsta, ka jau pavisam drīz, no 9. līdz 11. oktobrim Pontifikālajā Gregora universitātē Romā notiks plaša vēsturnieku un garīdznieku konference, kas veltīta tieši Pijam XII un Vatikāna politikai Otrā pasaules kara gados.
