Britu karalis beidzot ierodas valsts vizītē Francijā

Sagaidot britu karali Čārlzu III Parīzes ielās izkārti Apvienotās Karalistes un Francijas karogi © ZUMAPress/Scanpix

Britu monarha Čārlza III un viņa dzīvesbiedres Kamillas oficiālā vizīte Francijā bija ieplānota jau martā, taču pēdējā brīdī to nācās atcelt, jo Franciju bija pārņēmuši pensiju reformas pretinieku izraisītie streiki un nekārtības. Tagad situācija ir stabilizējusies, tādēļ šodien Čārlzs III un Kamilla beidzot dodas uz Parīzi.

Apgalvot, ka šī vizīte izraisījusi lielu ažiotāžu Francijas iedzīvotāju vidū, nozīmētu grēkot attiecībā pret patiesību, norāda “Reuters”. Vairums ziņu aģentūras aptaujāto francūžu, atzīstot, ka tas, protams, ir nozīmīgs notikums diplomātiskajā un politiskajā frontē, uzsver - popularitātes ziņā Čārlzs III ne tuvu nevar mēroties ar pagājušā gada septembrī mūžībā aizsaukto māti, ilggadējo karalieni Elizabeti II. Tomēr sagaidot Lamanša šauruma otrā pusē esošās valsts karali, Parīzes ielas rotātas ar Apvienotās Karalistes un Francijas karogiem.

“AFP” vēsta, ka lielākoties ceremoniālā vizīte iesāksies ar britu karaļpāra došanos pie Triumfa arkas un vainaga nolikšanas pie Nezināmā kareivja kapa. Šī pasākuma laikā virs Parīzes centra lidos gan franču, gan britu gaisa kara spēku lidmašīnas - par paraugdemonstrējumiem rūpēsies augstākās pilotāžas grupu “Patrouille” un “Red Arrows” lidotāji. Pēc tam augstie viesi pa Elizejas laukiem dosies uz Francijas prezidenta rezidenci Elizejas pili, kur ieplānotas Čārlza III un Francijas prezidenta Emanuela Makrona divpusējās sarunas.

Lai gan formāli britu monarhs norobežojas no politisku jautājumu risināšanas (tā ir valdības prerogatīva), ir skaidrs, ka šajās sarunās tiks skarti arī abu valstu divpusējo attiecību jautājumi. Pēc 2020. gadā notikušās diezgan haotiskās Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, abu valstu attiecībās bija vērojams zināms atsalums, ko veicināja toreizējā britu premjera Borisa Džonsona negatīvie izteikumi par Franciju, atgādina “AP”. Taču beidzamajā gadā kopš britu valdību vada Riši Sunaks, starp abu valstu valdībām atsācies konstruktīvs dialogs. Tiesa, problēmas joprojām pastāv, un viena no nozīmīgākajām ir nelegālo migrantu plūsma pāri Lamanša šaurumam no Francijas uz Apvienoto Karalisti.

Britu karaļpāra vizītes pirmā diena noslēgsies ar svinīgu pieņemšanu Versaļas pilī, uz kuru aicināti vairāk nekā 180 viesi. Francijas sabiedrībā ir zināma neizpratne, kādēļ bankets bija jārīko šajā vietā, slēdzot daļu pils kompleksa publiskai apskatei, ziņo “AFP”. Franču amatpersonas, kas vēlējušās palikt anonīmas, skaidrojuši, ka lēmumam ir divi iemesli. Pirmkārt, Čārlzs III licis saprast, ka vēlētos apmeklēt Versaļas pili, kurā savulaik uzņemta viņa māte, kas bijusi ļoti sajūsmināta. Otrkārt, tas ir labs veids, kā popularizēt Versaļu un Franciju vispār britu tūristu acīs. Šogad aprit tieši 400 gadi, kopš toreizējais Francijas monarhs Luijs XIII šajā vietā ierīkoja diezgan pieticīgu mednieku namiņu, ko par plašu pili (pašlaik tajā ir 2300 telpu, kas aizņem 63 154 kvadrātmetru platību) lika pārbūvēt viņa dēls Luijs XIV.

Ceturtdien Čārlzam III un Kamillai tiks izrādīta 2019. pavasarī ugunsgrēkā sapostītā Parīzes Dievmātes katedrāle, kuras atjaunošanas darbi rit pilnā sparā. Viesi apmeklēs arī Sendenī apkaimi, kur nākamajā vasarā notiks daudzas vasaras olimpisko spēļu sacensības. Karaliene Kamilla kopā ar Francijas pirmo lēdiju Brižitu Makronu Nacionālajā bibliotēkā paziņos par jaunas franču un britu literārās prēmijas iedibināšanu. Savukārt Čārlzs III uzstāsies Francijas Senātā, turklāt paredzēts, ka vismaz daļa no viņa runas būs franču valodā, ko britu monarhs pārvalda nevainojami. Vizīte noslēgsies trešdien, kad Čārlzs III un Kamilla Bordo apkaimē aplūkos slavenos vīna dārzus un tiksies ar franču un britu militārpersonām.

Pasaulē

Eiropas Savienībā (ES) ir nobriedis plāns nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas vārdā izveidot visu cilvēku aktīvu superreģistru, kurā cilvēkiem pastāvīgi jāreģistrē visu savu aktīvu faktiskais statuss. Jau šajā pavasarī tika pabeigts pētījums, kura mērķis bija atrast veidus, kā izveidot Eiropas iedzīvotāju aktīvu superreģistru, ziņo Igaunijas medijs "Postimees".