Krievijā bērnudārzos piecgadīgiem bērniem tiek stāstīts par militārajām profesijām, doti rotaļu ieroči un ekipējums, bērni tiek ietērpti militārajās uniformās un viņiem tiek piedāvāts pārsiet ievainotos. Savukārt frontes līnijas skolās bērniem tiks mācīts, kā izdzīvot kara laikā. Skolēniem māca būvēt un vadīt dronus, rīko militāras nometnes. "Viņiem ir bezgalīgi kara plāni," tā Krievijas rīcību “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” portālā "currenttime.tv" skaidro televīzijas programmu vadītāja Tatjana Lazareva.
Krievijas pilsētas Vologdas mērija paziņojusi, ka visi pilsētas 78 bērnudārzi (izņemot skolas) ir ieviesuši iknedēļas "Sarunas par svarīgām lietām". Šis ir pirmais reģions Krievijā, kur šī iniciatīva ieviesta pirmsskolas līmenī. Tagad piecgadīgiem bērniem tiek stāstīts par militārajām profesijām, doti rotaļu ieroči un ekipējums, bērni tiek ietērpti militārajās uniformās un viņiem tiek piedāvāts pārsiet ievainotos.
Šis projekts ir saistīts ar šo gadu, kas Krievijā pasludināts par Tēvzemes aizstāvja gadu un veltīts 80. gadadienai kopš Krievijas uzvaras Lielajā tēvijas karā. Nodarbības katru pirmdienu notiks bērnudārzu vecākajās un sagatavošanas grupās un turpināsies līdz 9. maija svētkiem.
Savukārt Belgorodas reģiona frontes līnijas skolās bērniem tiks mācīts, kā izdzīvot kara laikā. Prezidenta dotāciju fonds ir piešķīris vairāk nekā divus miljonus rubļu (aptuveni 22 tūkstošus dolāru) bezpeļņas organizācijas "Drošības un izdzīvošanas tehnoloģiju akadēmija" projektam. Tās brīvprātīgie vadīs meistarklases vidusskolēniem par to, kā rīkoties apšaudes laikā un pārsiet brūces pat tad, kad tuvumā sprāgst lādiņi, kad pats esat ievainots vai kontuzēts.
Šis projekts nav vienīgā ar karu saistītā iniciatīva, kas saņēmusi naudu no prezidenta fonda, raksta izdevums "Aģentūra". Piemēram, projekts "Partizānu nometne" saņēma aptuveni 30 tūkstošus dolāru, lai organizētu vairākas maiņas telšu nometnē Maskavas reģionā. Bērni tur apmeklēs izdzīvošanas kursus, militāro pamatapmācību un iemācīsies vadīt dronus.
Projekta "Dronorientācija" dalībnieki, kuriem ir piešķirti 42 tūkstoši dolāru, rīkos virkni meistarklašu par bezpilota aviāciju studentiem un skolēniem Arzamasā Ņižņijnovgorodas reģionā. Un pēc tam viņi organizēs dronu dizaina konkursu.
Daži no projektiem, kas saņēmuši prezidenta dotācijas, attiecas arī uz bērniem okupētajās Ukrainas teritorijās. Projekta "Doksa" žurnālisti uzzināja, ka 2024. gadā Krievijas skolas iztērēja gandrīz piecus ar pusi miljonus dolāru, lai apmācītu bērnus montēt un vadīt dronus. Cita starpā viņi iegādājās FPV dronus, 3D printerus, virtuālās realitātes brilles un simulatorus, kuros vidusskolēni veic uzdevumus, lai meklētu un iznīcinātu ienaidnieka aprīkojumu.
Kāpēc Krievijas varas iestādes ir aktīvi uzsākušas pirmsskolas vecuma bērnu un pusaudžu militāro izglītību, vai tam ir iespējams pretoties, atrodoties Krievijā, videointervijā "currenttime.tv" pastāstīja TV vadītāja Tatjana Lazareva, kura nesen sākusi projektu par pusaudžu dzīvi trimdā "Kur es esmu?".
Uz jautājumu, kāpēc Krievijas varas iestādes tik aktīvi uzsākušas skolēnu militāro izglītību un kāds ir Kremļa mērķis, T. Lazareva atbildēja: "Es domāju, ka tas ir saistīts ar to, ka viņiem tiešām ir kaut kādi nebeidzami plāni karam un viņi tiešām nopietni uzskata, ka tie bērni, kas tagad mācās skolā vai iet bērnudārzos, pēc tam tiks pielāgoti karam. Tas ir vienīgais veids, kā es varu to komentēt."
Vaicāta par to, kā šādas mācības skolās un bērnudārzos ietekmē bērnus, T. Lazareva pastāstīja, ka arī viņai skolā bija militārās mācības un tas, viņasprāt, bija normāli, un tāpat bērnībā spēlēts "kariņš". "Bet es neteikšu, ka es tajā pašā laikā izaugu par kaut kādu ellišķīgu militāristu. Es teikšu, ka ir otrādi, jo bija frāze "ja vien nebūtu kara", un paralēli šīs divas realitātes sadūrās.
Es nezinu, kas tagad notiks. Bērni, kas ar to saskaras dzīvē, saskaņā ar manu projektu "Kur es esmu?", ir bērni, kuri dažādu iemeslu dēļ pameta savas valstis: Ukrainu, Krieviju, Baltkrieviju - bet viņi visi aizbēga no kara, precīzāk, viņu vecāki. Tie, protams, ir bērni, kuri teiks to pašu frāzi - "ja vien nebūtu kara"," sacīja T. Lazareva.
Taču viņai nav pārliecības attiecībā uz tiem bērniem, kas tagad tiek pakļauti šai jaunajai Krievijas propagandai. "Un šeit jums ir jābūt ļoti augstam pretestības līmenim tagad, dzīvojot Krievijā, atrodoties šajā spēcīgajā, kā viņiem šķiet, patriotiskajā orientācijā. Tas ir ļoti grūti, bet šādi cilvēki tiešām ir. Tas kopumā ir iepriecinoši.
Un tas, ko mēs tagad redzam, ir viena no daudzveidīgajām bērnu spēlēm. Bērniem ir nepieciešams un ir svarīgi spēlēties, un labāk neminēsim, kas no tā visa izaugs. Ja viņu vecāku morāles vadlīnijas ir pareizas no parastu cilvēcisko vērtību - labestības un ļaunuma - viedokļa, tad ar šiem bērniem viss būs kārtībā. Un ir izvēle," uzskata Krievijas televīzijas programmu vadītāja.
Žurnāliste, kas intervēja T. Lazarevu, atgādināja, ka viņas bērnībā Ukrainā tematiskās nodarbības par Otro pasaules karu bija tikai 9. maija priekšvakarā. Tagad Krievijā tās notiek pārāk bieži. Viņa jautāja, vai vēlāk būs iespējams labot šos Kremļa naratīvus bērnu galvās un cik ilgu laiku tas var aizņemt.
"Es neesmu pravietis, es tiešām nezinu. Mēs visi tagad ar interesi vērojam pieredzi, kas notika, piemēram, Vācijā vai citās valstīs. Tas ir, var sekot dažādiem ceļiem. Var sekot ceļam, ka bērni visu atcerēsies un stāstījumi, kas viņiem bija galvā, tur paliks. Vēl viena iespēja ir tāda, ka bērniem ir pilnīgi vienalga, kas bērnībā tiek "ieliets" viņu ausīs, un pēc tam, kad viņi kļūst par pusaudžiem, viņi izvēlas citu ceļu. Var būt gan tā, gan tā.
Bet tajā pašā laikā es ticu, ka mēs esam pieaugušie, kas saprot, pie kā tas viss novedīs un kā tas beigsies - protams, ar ļaunuma sakāvi. Mēs saprotam, ka mūsu loma, pat ja mēs nestrādājam skolā, ir vienkārši tad, kad mēs sazināmies ar saviem bērniem vai ar dažiem citiem bērniem, kuri ir tuvu mums mūsu lokā, kurus mēs varam sasniegt, mums vienkārši ir jātranslē viņiem tagadne.
Tagad ir grūti pateikt vārdu "patiesība", jo šķiet, ka katram tā ir atšķirīga, bet mums ir jātranslē viņiem daži dzīves pamatnoteikumi, pamatvērtības un jāparāda viņiem, ka joprojām ir iespējams izvēlēties šādu ceļu. Jo mēs joprojām saprotam, ka tieši pusaudža gados cilvēki kaut kā paši izlemj, kādiem viņiem jābūt," sacīja T. Lazareva.
Uz jautājumu, kā pieaugušie, kas tagad paliek Krievijā, var palīdzēt bērniem pretoties Kremļa propagandai, T. Lazareva atbild: "Tas vienmēr darbojas vienādi: ja pieaugušajiem ir iespēja runāt ar bērniem, ja viņiem ir spēks un pārliecība, ka viņi var viņiem kaut ko nodot, un tas kopumā mums, pieaugušajiem, nav grūti, tad tas vienmēr jādara.
Saistībā ar šo manu jauno projektu man ir kāds secinājums, kuru es joprojām nekādā veidā nevaru noformulēt, proti, ka jūs ejat, teiksim, pa ielu vai kaut kur, jūs redzat pusaudzi blakus, lūdzu, piesaistiet viņa uzmanību. Neatkarīgi no tā, cik ļoti viņš to vēlas, un jāsaka, ka dvēselē, protams, visi ir bērni. Protams, arī pusaudža vecuma cilvēki. Atcerieties sevi, šī pieaugušo uzmanība viņiem ir ārkārtīgi svarīga un nepieciešama. Nebaidieties pārcensties, bet ne ar pamācīšanu, bet ar uzmanību un ar vēlmi palīdzēt cilvēkam izprast dzīvi.”
Vaicāta, cik lielā mērā redz plaisu starp tiem bērniem, kuri tagad paliek Krievijā, un tiem, kuri ir pametuši valsti, T. Lazareva atbild, ka neredz šo plaisu, jo bērni ir ļoti dažādi. "Bērni, ar kuriem es komunicētu, atrodoties Krievijā, būtu tieši tādi paši, ar tiem pašiem principiem, ar kuriem es tagad komunicēju, pateicoties šim projektam. Tāpēc, lūdzu, neaizmirstiet, ka mūsu loma ir ļoti svarīga. Atrodiet sev bērnus un palīdziet viņiem, ja varat," aicināja TV vadītāja.
