Saeimā ievēlēto partiju frakciju vadītājiem ar Valsts prezidentu Egilu Levitu uzsākot sarunas par Satversmes 81.panta, kurš valdībai deva tiesības pieņemt noteikumus ar likuma spēku, atjaunošanu kļūst skaidrs, ka pamatlikuma grozīšanai nepieciešamo konstitucionālā vairākuma atbalstu iecere var gūt, ja vien jaunajā panta redakcijā tiks iestrādāts valdību kontrolējošs mehānisms.
Valsts pamatlikums nosaka - Satversmi var grozīt tikai ar Saeimas deputātu divu trešdaļu klātbūtni un tikai tad, ja tos atbalsta vismaz divas trešdaļas klātesošo. Tas nozīmē, ka bez opozīcijas balsīm E.Levita iecerētā 81.panta reanimācija nav iespējama.
Ierosinājumam pašos pamatos iebilst vien Zaļo un zemnieku savienība.
“Kategorisks nē. Tas arguments, ka mums ir vīruss un jāpieņem steidzīgi lēmumi, neiztur nekādu kritiku.
Lēmumi tiek pieņemti operatīvi, attālināti sanāk Saeima, sanāk ministru kabinets, Saeimas komisijas. Nav nekāda vajadzība! Jo vairāk šajā situācijā, kad ir tāda valdība, kas pilnīgi ignorē opozīciju. Iedot vēl vienu ieroci viņiem rokās, un esošā koalīcija varēs ne ar ko nerēķināties. Tas būtu absolūts absurds,” saka Zaļo un zemnieku savienības valdes loceklis Augusts Brigmanis, kurš strādāja arī tajā Saeimas sasaukumā, kurš 81.pantu no pamatlikuma svītroja.
Protestē tikai ZZS
Savukārt ZZS valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars paskaidroja, ka šādi lēmušas visas ZZS veidojošās partijas un savienības sadarbības partneri - Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija, Liepājas partija, kā arī “Latvijai un Ventspilij”. E.Tavars arī atgādināja, ka 2007.gadā, kad Satversmes 81.pants tika svītrots, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šādu lēmumu atzina par labu esam un norādīja, ka 21.gadsimta mobilitāte un tehnoloģiju sniegtās iespējas šī panta eksistenci padara nelietderīgu.
ZZS, kuras vairāki 13.Saeimas sasaukuma deputāti strādājuši arī 81.pantu strīpojušajā 9.Saeimā un darbojās arī Tautas partiju pārstāvošā Aigara Kalvīša valdībā, ir vienīgā partija ar tik kategorisku nostāju. Daļēja neuzticība šai un nākamajām valdībām gan vērojama arī pārējās 13.Saeimas partijās, taču tās ir gatavas pantu atjaunot Satversmē, ja tā jaunajā redakcijā būs iestrādāti valdību kontrolējoši mehānismi.
Īstais laiks
“Šī ārkārtas situācija ir labvēlīgs posms, lai runātu par tā atgriešanu. Nevis domājot par šodienu vai par vasaras starplaiku, bet teiksim par COVID-20. Esmu veicis aptauju savā frakcijā, mūsu viedoklis ir, ka par visu var debatēt, izņemot vienu - šo pantu var izmantot tikai tad, ja Saeima izsludina ārkārtas stāvokli, nevis brīvdienās starp Saeimas starp sēdēm. Tā klauzula par neatliekamajiem pasākumiem, kurus kādreizējā valdība - un tās pārstāvji ir arī šajā saeimā - izmantoja subjektīvi vaļīgi. Līdz ar to mēs vairs neuzticēsimies tam, ka tikai neatliekamas vajadzības gadījumā izmantos,” saka opozīcijā esošās “Saskaņas” valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs un uzsver, ka Saeimai, ārkārtējam stāvoklim beidzoties, jādod tiesības pārskatīt valdības pieņemtos noteikumus, atstājot spēkā tikai tos, kurus parlamentārieši atzīst par labiem esam.
J.Urbanoviča redzējums lielā mērā atbilst E.Levita ierosinājumam. Arī Valsts prezidents uzsver, ka jaunajā redakcijā būtu jāparedz ne tikai valdības pilnvaras ārkārtējās situācijās izdot noteikumus ar likuma spēku, bet arī jānosaka tiesības Saeimai šos valdības pieņemtos lēmumus atcelt.
Arī koalīcija uzmanīga
Kaut uzmanīgi taču valdību veidojošās piecas partijas, ir gatavas piekrist E.Levita ierosinājumam atjaunot savulaik svītroto pantu, ja tajā tiks nostiprinātas Saeimas satversmē iekaltās likumdevēja tiesības.
Tā “Attīstībai/PAR!” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts norāda, ka E.Levita ierosinātā redakcija viņa pārstāvētajai organizācijai šķiet ļoti labs pamats diskusiju uzsākšanai. “Kopumā piekrītam, ka tāds regulējums var būt nepieciešams, ko parādījusi arī šī krīze. Paralēli jānorāda ka ārkārtējā situācijā, jābūt kontroles mehānismiem par pieņemtajiem lēmumiem. Šīs pazīmes mūsuprāt darba versijā ir, tādēļ esam gatavi turpināt diskusijas. Nesaku, ka mums nebūs priekšlikumi potenciāliem uzlabojumiem, bet izejas punkts ir pieņemams,” iekļaujot arī visas koalīcijas viedokli, saka D.Pavļuts.
