Valdības noteikto prasību, ka, sākoties jaunajam mācību semestrim, sākumskolas audzēkņiem skolā visu laiku būs jāvalkā maskas, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atzinusi par atbalstāmu. Taču gala lēmumu par sabiedrības iniciatīvas, kas pieprasa šo prasību atcelt, tālāku virzību pieņems Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kurā šīs prasības pretinieku varētu būt vairāk.
Izglītības komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”), lai virspusēji izvērtētu noteikto ierobežojumu lietderību, uz komisijas sēdi bija uzaicinājis visaptveroša spektra speciālistus - gan pedagogu pārstāvjus, gan psihologus un mediķus.
Tiem galvenokārt bija jāatbild uz komisijā strādājošā Nacionālās apvienības līdera Raivja Dzintara jautājumiem. “Es koncentrēšos uz maskām pirmajām četrām klasēm, bet ne tāpēc, lai aģitētu pret tām vai par, bet tāpēc, ka nav bijušas pietiekamas diskusijas par šo jautājumu,” teica politiķis.
R. Dzintaru interesēja, vai bērniem, visu dienu nēsājot maskas, tas negatīvi neietekmēs fizisko un garīgo veselību un vai papildu neērtības, ko masku nēsāšana nenoliedzami nozīmē, dos būtisku efektu.
Veselības ministriju pārstāvošā Santa Līviņa politiķi informēja, ka masku nēsāšanu sākumskolas audzēkņiem par labu atzinušas daudzas Eiropas valstis. To pašu ieteikusi arī Pasaules veselības organizācija. Turklāt valstīs, kurās ieviesta masku valkāšana, nav gūti pierādījumi, ka tas ietekmētu bērnu veselību.
Drīzāk ir pozitīvie momenti ‒ bērni slimos mazāk ar citām slimībām,”
saka Veselības ministrijas speciāliste.
Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve norādīja, ka bērnu vidū Covid-19 asimptomātiskās formas ir novērotas biežāk, tādēļ masku nēsāšana pasargātu ne tikai pašus bērnus, bet arī viņu tuviniekus mājās.
Uz to, ka maskas jau tagad ir bērnu ikdienas sastāvdaļa, norādīja Pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure, kas uzskata, ka to obligāta nēsāšana ir pamatota prasība. Pašvaldību pārstāve vienīgi ierosināja, ka bērns skolā ierodas ar savu masku, bet izglītības iestādē viņam izsniedz jaunu, sterilu medicīnisko masku, “caur kuru ir daudz vieglāk elpot nekā caur auduma maskām”.
Arī Latvijas Universitātes asociētā profesore Baiba Martinsone, kura ieguvusi arī ģimenes psihoterapeites profesionālā līmeņa sertifikātu, norādīja: nav pierādījumu, ka maska kaut kā ietekmētu bērnu psihi. Svarīga loma esot pieaugušajiem, ja pieaugušie pieņem šo prasību, to pieņem arī viņu bērni.
Uz to, ka obligātā masku valkāšanas prasība radīs milzu sarežģījumus, jau atkārtoti norādīja Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Viņa paskaidroja, ka bērni ar maskām var samainīties, kas padarītu to nēsāšanu krietni neefektīvāku, bet masku pareizas nēsāšanas kontrolei pedagogiem būs jātērē jau tā krīzes apstākļos noplicinātās enerģijas rezerves. “Bērni ir bērni, ar to jārēķinās, tāpēc prasīt tādu atbildību no pedagogiem ir nesamērīgi,” teica mācībspēku pārstāve.
Komisijā strādājošie deputāti gan vienojās, ka valdības noteiktais ierobežojums ir atbalstāms, bet, mainoties epidemioloģiskajai situācijai - kas līdz nākamajam mācību semestrim var notikt vairākkārt -, pieskaņot tai prasības.
Pagājušajā nedēļā Saeimā tika iesniegta pilsoņu iniciatīva “Ļausim bērniem skolā brīvi elpot”. Pašlaik Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pārbauda, vai tai pievienotie pilsoņu paraksti ir reāli. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule sola, ka, tiklīdz tas būs izdarīts, komisija darīs visu, lai iniciatīvu izskatītu vēl šajā Saeimas sesijā. Paredzēts, ka Saeima strādās līdz 22. decembrim.
