Valdībai būs jāpārskata pašas pieņemtais lēmums par obligātu noteikt sejas masku valkāšanu sākumskolas audzēkņiem. Tiesa, maz ticams, ka šis lēmums tiks grozīts, taču plašāks skaidrojums masku valkāšanas nepieciešamībai Krišjāņa Kariņa vadītajam Ministru kabinetam jādod būs.
Par gandrīz 30 tūkstošu Latvijas pilsoņu parakstīto iniciatīvu Saeimas deputāti sāka lemt jau aizvadītajā piektdienā, taču parlamenta sēde, tuvojoties pusnaktij, tika pārtraukta līdz pirmdienai.
Debatējot par Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšlikumu uzdot valdībai par pienākumu atkārtoti izvērtēt lēmuma pamatotību un sniegt sabiedrībai plašāku skaidrojumu par masku nēsāšanas ietekmi uz Covid-19 izplatību, opozīcijas deputāti emocionālā formā norādīja uz šajā valdības lēmumā, viņuprāt, saskatāmo sazvērestību un lēmuma nelabvēlīgo ietekmi uz bērnu psihi.
Piemēram, pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko norādīja, ka atbildīgās Saeimas komisijas sēdē psiholoģe un pedagogu pārstāve pauda par negatīvām sekām, kas radīsies, “piespiežot” bērnus nēsāt maskas. J. Stepaņenko norādīja, ka pedagogi jutīsies atbildīgi un vainīgi, ja kāds no bērniem tomēr saslims, lai gan bērnam netikšot nodrošināta atbilstošas kvalitātes maska.
Politiķe pieļāva, ka koalīcijas pārstāvji varētu izmantot “emocionālus argumentus” par mediķu pārslogotību, ka vīruss bīstams, ka cilvēki mirst, ka arī mediķi mirst. Stepaņenko uzsvēra, ka viņai ir ļoti žēl, ka tā notiek, taču šādā situācijā, kad tiek apgalvots, ka ir kara stāvoklis medicīnā, ir cinisma kalngals teikt, ka bērniem ir jāturpina mācības. Un cinisma kalngals arī no epidemiologiem un tiem, kas sastāda valdības rīkojumus, bērnus turpināt laist uz bērnudārziem, pauda deputāte.
J. Stepaņenko arī pieļāva, ka bērnudārzi turpina strādāt, jo valdībai esot daudz interesantāk sarīkot iepirkumu par bērnu maskām, nevis samaksāt dīkstāves pabalstu, lai vecāks nelaistu bērnus uz bērnudārzu un sākumskolu. Taču
koalīcijai nav interesanti piešķirt šos pabalstus, jo atšķirībā no iepirkumiem tos nevar izgriezt cauri mašinērijai, kas padara visus konkursus “interesantus”.
Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems Saeimas tiešsaistes sēdes laikā pie sava datora pieaicināja savus mazgadīgos bērnus un brīdināja likumdevējus un valdības lēmumu ievērošanas uzraugus, lai tie neiedrošinās aizskart bērnus, jo tos jebkurš tēvs aizstāvēs līdz pēdējam.
To, vai lēmuma pamatotības atkārtota izvērtēšana maz ir nepieciešama, apšauba pie frakcijām nepiederošais deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš norādīja, ka jau pati lēmuma pieņemšana liecina, ka valdībai ir problēmas ar situācijas adekvātu izvērtēšanu, tādēļ neesot lielu cerību, ka atkārtota prasības pārskatīšana nesīšot vēlamo rezultātu.
Veselības ministrijas pārstāve Santa Līviņa skaidro, ka lēmums par masku valkāšanu pieņemts, jo saslimstība ar Covid-19 pieaug un nemazinās, un saslimstība ir augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. Viņa norāda, ka Pasaules veselības organizācijas rekomendācijas nosaka, ka bērniem no sešu gadu vecuma ir iespējams pareizi valkāt masku, ja bērns ir pareizi apmācīts masku valkāšanā. Un šajā jautājumā liela loma ir skolnieka vecākiem.
Tāpēc dots laiks, lai vecāki un bērni varētu sagatavoties šim procesam, skaidroja S. Līviņa. Viņa norādīja, ka maskas izmantošana netraucēs mācību procesa norisi. Turklāt masku izmantošana ir papildu līdzeklis pārējiem epidemioloģiskās drošības nosacījumiem par roku mazgāšanu un distances ievērošanu.
Neraugoties uz emocionālajām debatēm un dažādiem tajās paustajiem viedokļiem, Saeimas balsojumā par lēmuma nodošanu atkārtotai izvērtēšanai visi klātesošie deputāti to atbalstīja.
