Jurašu grib gāzt no Juridiskās komisijas vadītāja amata

© Ieva Ābele, Saeima

Koalīcijas partneru – KPV LV un Jaunās konservatīvās partijas savstarpējā nepatika sasniegusi jaunu, līdz šim opozīcijai raksturīgu izpausmes formu. Ar motīvu “cita acī skabargu redz, pats savā baļķi neredz” tapis likumprojekts, kuru apstiprinot tiktu apdraudēts konservatīvo līdera Jura Juraša Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja amats. Tiesa, satversmības apsvērumu dēļ tas, visticamāk, nenotiks.

“Ja Saeima piekrīt kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli vai deputāts apcietināts, viņš zaudē tiesības tikt ievēlēts Saeimas prezidijā, pildīt Saeimas komisijas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja biedra vai komisijas sekretāra pienākumus,” nosaka KPV LV rindās tapušie grozījumi Saeimas kārtības rullim, kurus šonedēļ iecerēts iesniegt Saeimā.

Pamatojot šāda panta nepieciešamību, grozījumu autors atgādina, ka ar lēmumu par piekrišanu izdot deputātu kriminālvajāšanas uzsākšanai Saeima konstatē, ka ir pietiekams pamats tiesībsargājošo institūciju izvirzītās apsūdzības tālākai virzīšanai iztiesāšanai.

“Līdz ar to deputāts nevar turpināt pilnvērtīgi pildīt pienākumus kā deputāts un vēl jo vairāk kā Saeimas prezidija loceklis vai Saeimas komisijas priekšsēdētājs, kā arī komisijas priekšsēdētāja biedra vai sekretāra pienākumus.

Uz to, ka iepriekšminētie pienākumi prasa papildu darbu, norāda arī Saeimas noteiktās piemaksas par šo pienākumu izpildi. Ar šo iniciatīvu un likuma grozījumiem tiek novērsta iespēja ievēlēt šādus deputātus Saeimas prezidijā, kā arī celt reputāciju un sabiedrības uzticību Latvijas Republikas Saeimai,”

vēsta Neatkarīgās rīcībā esošajam likumprojektam pievienotais grozījumu nepieciešamības pamatojums.

Atbilde Bordānam

KPV LV valdes loceklis Ēriks Pucens neslēpj, ka likumprojekts tapis pēc tam, kad Jaunās konservatīvās partijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns vērsies pret KPV LV bijušo līderi un Saeimas frakcijas priekšsēdētāju, Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Ati Zakatistovu, kurš gan ir izslēgts no partijas un pametis tās Saeimas frakciju, bet turpina darboties koalīcijā un saglabājis saikni vismaz ar dažiem KPV LV frakcijas biedriem.

Pēc Sadarbības sanāksmes sēdes 8. martā J. Bordāns paziņoja, ka A. Zakatistova “reputācijas problēmu un kvalitātes risku” dēļ viņu vajadzētu nomainīt ar konservatīvos pārstāvošo Gati Eglīti.

Reputācijas problēmas un kvalitātes riskus J. Bordāns detalizētāk neieskicēja, taču ir skaidrs, ka viņš atsaucās gan uz kriminālprocesu par krāpšanu, kura ietvaros pašlaik tiek tiesāts A. Zakatistovs, gan uz kriminālprocesu pret Ekonomikas ministrijas pārstāvi Skultes ostas valdē un Saeimas deputāta Ē. Pucena palīgu Salvi Petriku saistībā ar naudas līdzekļu iegūšanu savtīgos nolūkos, par ko vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”. Kriminālprocesā figurējot arī Zakatistova vārds, liecinot LTV rīcībā esošā informācija.

Savukārt Ē. Pucens atgādina, ka reputācijas problēmas ir arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājam Jurim Jurašam, kurš pašlaik tiek tiesāts par valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušanu. Jaunā konservatīvā partija šai lietai gan izvēlējusies citu apzīmējumu - trauksmes celšana, jo J. Jurašs ir vērsis sabiedrības uzmanību uz to, ka kāds vēlējies viņu piekukuļot, bet tiesībsargājošās iestādes uz viņa iesniegumu nekādi nav reaģējušas.

Satversmības riski

Lai nu kā, likumprojektam tapt iekļautam pašlaik atvērtajā Saeimas kārtības rullī praktiski nav nekādas izredzes.

Uz to norāda “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. Politiķis atgādina, ka nesen

Satversmes tiesa par valsts pamatlikumam neatbilstošu atzina Saeimas kārtības ruļļa normu, kas kriminālvajāšanai izdotiem Saeimas deputātiem liedza pildīt deputāta pienākumus. Šīs tiesības ievēlētam deputātam var atņemt tikai pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

“Kārtības rullis ir balstīts Satversmē, izvērtējums būtu jādod konstitucionālo tiesību ekspertiem, bet man liekas, ka tas īsti pareizi nebūs,” saka politiķis.

Arī Jaunās konservatīvās partijas valdes loceklis Krišjānis Feldmans atgādināja par Satversmes tiesas spriedumu un norādīja, ka Saeimas komisijas vadīšana nenoliedzami ir tiesības, kuras drīkst atņemt tikai ar sprieduma stāšanos spēkā.

Vienlaikus K. Feldmans atgādina, ka Saeimas kārtības rullis pašlaik ir atvērts un ikviens deputāts, kā tas pienākas demokrātiskā sabiedrībā, var iesniegt savus priekšlikumus, kurus izvērtēs un ar savu atzinumu nodos balsojumam Saeimā atbildīgā komisija. “Iesniegt var visdažādākos priekšlikumus, arī šādus ar satversmības riskiem,” saka K. Feldmans.

Savukārt pieredzējušais opozicionārs Jānis Urbanovičs, kura vadītā “Saskaņa” ne vienu reizi vien izmantojusi kļūdas un nepilnības koalīcijas darbos un vārdos, lai ar likumprojektiem atgādinātu par koalīcijas kļūmēm, šo likumprojektu par nopietnu neatzīst.

“Kā tā, visus, kam vajadzēja sariebt, atcerējās, bet aizmirsa Zakatistovu, kļūda darbā!” norādot uz A. Zakatistova parlamentārā sekretāra amatu, ironizē J. Urbanovičs.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.