Politoloģe skaidro Jaunās konservatīvās partijas nedienu cēloņus

© MN

Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), kuras valdi īsā laika posmā pametuši vairāki cilvēki, pietrūkst harismātiska līdera, kurš uzrunātu potenciālos vēlētājus, aģentūrai LETA vērtēja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.

Atbildot uz jautājumu par to, kāda varētu būt JKP nākotne, eksperte teica, ka, ņemot vērā arī pēdējo vēlēšanu rezultātus, ir redzams, ka JKP līdz ar Jutas Strīķes aiziešanu mūžībā pazaudēja savu harismātisko līderi, kurš iezīmēja partijas unikalitāti piedāvājumā, ar ko tā varēja konkurēt.

Šobrīd JKP kā salīdzinoši nacionāli orientētai partijai priekšā esot citi, daudz spēcīgāki konkurenti, piemēram, Nacionālā apvienība, kas arī pārstāv nacionāli noskaņoto, konservatīvo vēlētāju.

"Pašlaik nav skaidrs, kas tad ir tā īpašā vērtība, kas Nacionālās apvienības vēlētājiem liktu pēkšņi balsot par JKP," teica Metla-Rozentāle.

Runājot par dzejnieci Liānu Langu, kura pēc neveiksmīgā starta Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās izstājās no JKP rindām, politoloģe sacīja, ka Langas aktivitātes sociālajos tīklos tiek neviennozīmīgi vērtētas un, iespējams, daļai potenciālo JKP vēlētāju viņas aktivitātes šķita pārāk agresīvas, tāpēc partija viņu balsis nesaņēma.

"Partijai trūkst harismātiska līdera," teica Metla-Rozentāle, norādot, ka politiskajam spēkam ir jābūt sejai, kas sevī iemieso uzticības potenciālu tam, kāpēc vēlētājam tieši šim līderim vajadzētu sekot.

Kā piemēru Metla-Rozentāle minēja partijas "Latvija pirmajā vietā" līderi Aināru Šleseru, kurš sevī ietver konkrētas partijas vērtības.

"Ja runājam par Nacionālo apvienību, tad tas ir Roberts Zīle," turpināja politoloģe.

Metla-Rozentāle akcentēja, ka pašlaik nav skaidrs, kurš būs tas "stiprais līderis", kurš JKP vedīs tālāk.

Runājot par konservatīvām vērtībām un idejām, Metla-Rozentāle sacīja, ka pasaulē tās piedzīvo sava veida atgriešanos dienaskārtībā.

"Cilvēkiem vajag stabilitāti, drošību. Šeit es nerunāju par vēlēšanu rezultātiem tikai Latvijā, bet Eiropā kopumā," pauda politoloģe, sakot, ka to ir ietekmējusi ģeopolitiskā situācija, karš Ukrainā, "Covid-19" pandēmija.

LETA jau vēstīja, ka JKP valdē pašlaik ir palikuši tikai divi cilvēki - Gatis Eglītis, kurš ieņem valdes priekšsēdētāja amatu, un Andris Vītols, kurš ieņem valdes priekšsēdētāja vietnieka amatu.

Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija liecina, ka nesen partijas valdi pametuši Marija Balcere, Valters Bergs, Margarita Kolosova un Guntis Rasims.

JKP rindas pametusi arī Langa un bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kuri bija partijas EP vēlēšanu saraksta līderi.

JKP EP vēlēšanās startēja nesekmīgi un ieguva 1,5% vēlētāju atbalstu.

Pirms tam partija netika pārvēlēta 14. Saeimā, kam sekoja daļas redzamu biedru izstāšanās no partijas. JKP savulaik veidoja jurists Jānis Bordāns, kurš pēc partijai nesekmīgajām pēdējām Saeimas vēlēšanām attālinājās no politiskās darbības.

Eglītis aģentūrai LETA norādījis, ka pašlaik partija domā par jaunu piedāvājumu vēlētājiem.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais