Laikā, kad sociologi, vērtējot pie varas esošos politiskos spēkus, nekautrējas paust viedokli, ka ir izveidojusies stabila niša jaunai partijai, par tādas izveidi paziņojis savulaik līdz ar Zatlera Reformu partiju lielajā politikā ienākušais Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš iecerējis izveidot partiju bez vienotas ideoloģijas, kas līdzvērtīgi apvienos gan latviešus, gan cittautiešus.
Laikā, kad V. Dombrovskis izstājās no “Saskaņas” un pameta tās Saeimas frakciju, uz Neatkarīgās jautājumu par to, vai iecerēts veidot jaunu partiju, politiķis atbildēja izvairīgi. Tādēļ politikas kuluāros līdz šim tika dzirdētas visādas runas, piemēram, ka V. Dombrovskis apsverot iespēju atgriezties pie “Jaunās Vienotības” vai pat pievienoties Alda Gobzema dibinātajai partijai “Likums un kārtība”.
Tagad, Neatkarīgās jautāts, vai jaunā partija tiek veidota, jo uz to iedrošinājuši zemie Saeimā pārstāvēto partiju reitingi un sabiedrības neapmierinātība ar valdošās koalīcijas sniegumu, V. Dombrovskis atbild noraidoši.
“Lēmums par partijas veidošanu nav kaut kas tāds, kas jāpieņem dažu stundu laikā. Tāpēc sākotnēji, protams, bija jāpārliecinās par to, ka es pats tam esmu gatavs, gan par to, ka man ir domu biedri un atbalstītāji, un par to, ka tam ir pietiekamas izredzes [..]
Lēmums faktiski tika pieņemti oktobrī, kad šīs valdības mazspēja nebija tik acīmredzama. Tas, kas šobrīd ir acīm redzams, man bija skaidrs pirms vairākiem gadiem,” saka V. Dombrovskis.
Kā pirmais solis līdz pilnvērtīgas partijas tapšanai ir biedrības nodibināšana - “Republika 2030”. Pati partija tapšot augustā. Pilnīgi pietiekami, lai tā drīkstētu startēt 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā. Turklāt jaunais politiskais spēks nepozicionēsies kā kāda konkrēta ideoloģiskā virziena pārstāvis.
Biedrības dibinātāji uzskata, ka piedalīties Latvijas politikā, iestājoties kādā no nišām - labējie, kreisie, krievi, latvieši -, ir strupceļš, tāpēc topošā organizācija plāno nešķirot cilvēkus ne pēc viņu tautības, ne arī ideoloģiskās pozīcijas. Galvenais kritērijs būs cilvēku paveiktais, jo tieši to topošā partija vēlas iedibināt kā kritēriju pašu darbībai.
“Nišas jeb tipiska Latvijas partija saka, ka jābalso par to tikai tāpēc, ka tā ir tāda pati kā vēlētāji. Mēs apsolām tikai vīziju - mēs gribam, lai par mums spriestu tikai pēc tā, vai izpildām darbus un vīziju. Mēs neplānojam iekrist vienā no nišām,
pasakot kādai sabiedrības daļai, ka jābalso, jo esam tādi paši kā viņi. Aicinām par mums spriest tikai un vienīgi pēc tā, vai izpildām solījumus,” uzsver V. Dombrovskis.
Un vīzija, kuru uzbūris topošais politiskais spēks ļoti atgādina to, ar kuru dzīvojām pirmos gadus pēc neatkarības atgūšanas un kuru joprojām savās priekšvēlēšanu kampaņās izmanto teju visi politiskie spēki. Proti - 20 gadu laikā panākt to, ka Latvija kļūst par vienu no pasaules attīstītākajām valstīm ar Zviedrijai līdzīgu ienākumu līmeni.
Bez šī virsmērķa V. Dombrovskis un viņa domubiedri vēlas veikt valsts pārvaldes un valsts konstitucionālās uzbūves reformu, kas nozīmētu ieviest tautas vēlētu prezidentu, viena mandāta vēlēšanu iecirkņus, nostiprināt valdības lomu, vienlaikus palielinot ministru atbildību, kā arī pārskatīt ministriju kompetences un prasības ierēdņiem.
Vīzijas autori, biedrības dibinātāji un nākotnē partijas valdes locekļi ir 11 cilvēki. Pats V. Dombrovskis, deputāte, bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Evija Papule, kādreizējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss, bijušais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs, kādreizējā Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, bijusī Valsts datu inspekcijas vadītāja Signe Plūmiņa, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Raimonds Rublovskis, kādreizējais SIA “Rēzeknes satiksme” vadītājs Jevgēnijs Koršenkovs, kādreizējais laikraksta “Diena” galvenais redaktors Sergejs Ancupovs, ekonomikas doktors Sergejs Gubins un kādreizējais Centrālās finanšu un līgumu aģentūras darbinieks Artūrs Grigorjevs.
Vairāki no minētajiem cilvēkiem jau iepriekš darbojušies kopā ar V. Dombrovski. Piemēram, E. Papule līdzīgi V. Dombrovskim darbu 13. Saeimā sāka kā “Saskaņas” frakcijas deputāte. No “Saskaņas” saraksta startēja arī A. Matīss, kurš parlamentā gan netika. Viņš līdzīgi V. Dombrovskim savulaik sadarbojies arī ar “Vienotību”. Vēlēšanās no “Saskaņas” saraksta iepriekš startēja, bet mandātu neieguva arī R. Rublovskis un S. Gubins.
Zināma politiskā pieredze ir arī S. Ancupovam, kurš bijis kādreizējās Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošās veselības ministres Andas Čakšas padomnieks.
Šī kompānija, kuras politisko pieredzi nevar noniecināt, iecerējusi uzbūvēt tādu partiju, kurā būs vienādi, līdzvērtīgi pārstāvēti gan latvieši, gan cittautieši, un tā būs gatava vismaz uzklausīt, ja ne sastrādāties ar jebkuru tautas ievēlētu politisko spēku.
“Sarkanās līnijas ir amorālas. Es to uzskatīju jau pirms deviņiem gadiem, kad biju Zatlera Reformu partijā [..] Mēs, protams, varam nepiekrist kaut kādiem ierosinājumiem, varam nepiekrist plāniem un darbiem, bet tad jebkura saruna par nākotnes plāniem notiks, izejot no tā,” saka V. Dombrovskis.
Tieši ar šādu mērķi - dzēst politiskos spēkus šķirošās sarkanās līnijas - V. Dombrovskis savulaik pievienojās “Saskaņai”. Taču tas neizdevās, jo to nav vēlējusies pati partija. “Mana sirdsapziņa ir tīra, jo es mēģināju to darīt,” pauž V. Dombrovskis.
“Saskaņas”, kas jau tagad pozicionē sevi kā latviešus un krievvalodīgos vienojošs spēks, līderis Jānis Urbanovičs jautāts, kā vērtē bijušā partijas biedra izredzes, ir nerunīgs.
“Par aizgājējiem labu vai neko. Priecāšos un vienlaikus būšu pārsteigts par panākumiem. Tie vārdi, kas tiek teikti, uzsākot jaunu cēlienu, ir visnotaļ pareizi un labi, bet… “Bet” ir tāds, ka par aizgājējiem tikai labu, vai neko,” saka J. Urbanovičs.
“Visi ir saausījušies dēļ tā, ka valdošā koalīcija diezgan švaki izskatās. Tas visiem prātus kairina, ka var pakonkurēt nekas neliecina, jo nekas neliecina, ka kaut kas mainīsies un koalīcija kļūs populāra,” atgādinot arī par Aināra Šlesera pieteikumu atgriezties politikā, saka politologs Filips Rajevskis.
Viņš uzskata, ka V. Dombrovska politiskajam spēkam ir izredzes tapt ievēlētam, jo politiķis, darbojoties “Saskaņā”, bija iezīmējis sevi kā atpazīstamu figūru.
Eksperts gan uzskata, ka ilgstoši žonglēt ar krievvalodīgo un latviešu apvienošanas retoriku nebūs iespējams, jo latviešu valodas zināšanas krievvalodīgo vidū kļūst aizvien labākas un līdz ar to arī elektorāta problēmas un vajadzības konverģē.
Arī Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Politikas zinātnes katedrā Lelde Metla-Rozentāle uzskata, ka jaunam politiskajam spēkam krievvalodīgās jaunatnes un vidējās paaudzes elektorātā niša patiešām ir, turklāt V. Dombrovskis esot apliecinājis sevi kā cienīts profesionālis ekonomikā.
Taču viņu dara bažīgu V. Dombrovska pulcētā kompānija, kas izskatās haotiski salasīta un vieš šaubas par to, kāds būs topošās partijas kopējais piedāvājums. Ideoloģiskā pamata neesamība arī vedinot būt uzmanīgam.
“Tas pulciņš izskatās tāds retro. Ar šādām sejām diez vai var piesaistīt jaunās paaudzes vēlētāju un radīt jaunas idejas. Un vēl man nepatīk, ka partija sevi nepozicionē - nebūs ne labēja, ne kreisa - nekāda.. tas nav nopietni, vēlētājam ir taču jāsaprot, kādas būs politiskās un ekonomiskās prioritātes. Pagaidām pieteikums nav konkurētspējīgs,” saka L. Metla-Rozentāle.
