Pēc tam, kad, reaģējot uz svētdien Baltkrievijā notikušo lidsabiedrības “Ryanair” lidmašīnas sagrābšanu un tam sekojošo divu tās pasažieru, opozīcijas žurnālista un viņa draudzenes aizturēšanu, pirmdien Rīgā, pie viesnīcas “Radisson Blu Hotel Latvija” kur izlikti pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs tika nomainīts pret Baltkrievijas vēsturisko baltsarkanbalto karogu. Akcijā piedalījās gan galvaspilsētas mērs Mārtiņš Staķis, gan ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, rezultātā no Baltkrievijas tika izraidīti Latvijas diplomāti. Latvija reaģēja simetriski.
Tas nozīmē, ka “de facto” starp abām valstīm diplomātiskās attiecības ir vismaz iesaldētas, ja ne pārtrauktas. Izskan arī viedoklis, ka šis Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības atbalsta akts, var sarežģīt komersantu sadarbību ar kaimiņzemi.
Savukārt opozīcijā esošās “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs, atskaņojot “Saskaņas” kopējo viedokli, pauž: “Mēs uzskatām, ka ārlietu ministra rīcība pārkāpj robežu, kas atdala sportu no politikas, tā vērsta uz savas popularitātes vairošanu, nevis Latvijas valsts interešu aizstāvību.”
Incidentā iesaistījies arī Starptautiskās hokeja federācijas prezidents Renē Fāzels, kurš pieprasīja, lai Rīga atgriež vietā sarkanzaļos Baltkrievijas karogus, bet, ja tas netiek darīts, tad vietās, kur plīvo baltsarkanibaltie, jānoņem federācijas karogs. Rīgas mērs federācijas prezidenta prasībai nav pakļāvies. Sarkanzaļais karogs Rīgas ielās nav atgriezies, līdz ar to no tām novākts arī federācijas karogs.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols uzskata, ka Rīga rīkojusies atbilstoši principiem, kurus aizstāv demokrātiski ievēlētas varas, un nevienam nav tiesību norādīt, kā šādai pilsētai dzīvot.
Kā jūs vērtējat Rīgas mēra un ārlietu ministra paveikto?
Tas ir ļoti simbolisks žests, ar kuru izrāda solidaritāti Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, it īpaši ņemot vērā notikumus kopš svētdienas. Turklāt tie nav ar oficiālajām čempionāta vietām saistītie karogi, tās ir dekorācijas Rīgas pilsētā.
Rīgas pilsētas dome atšķirībā no Lukašenko režīma ir demokrātiski ievēlēta un demokrātiskai pilsētai nevar noteikt, kādus karogus izvietot.
Rīgas attieksmes paušana, trāpījusi vārīgajā punktā tirānam, jo reakcija ir absolūti absurda - diplomātu izraidīšana.
Arī reakcija no Starptautiskās hokeja federācijas prezidenta Renē Fāzela. Viņš publiski saka, ka mēs esam vienojušies, ka visu čempionātu pārceļam uz Latviju un tā bijusi solidaritāte no Fāzela puses. Bet tā ir puspatiesība, tas lēmums, ar kuru pārcēla čempionātu uz Latviju un atņem tā organizēšanas tiesības Baltkrievijai, bija saistīts ar federācijas sponsoriem, kas viens pēc otra deva signālus, ka atteiksies piešķirt savus līdzekļus, ja čempionāts notiks Baltkrievijā.
Interesants fakts, ja nemaldos, Fāzels pēc savu pilnvaru termiņa beigām apsver iespēju strādāt Krievijas hokeja federācijai. Tas arī kaut ko liecina par viņa morāles standartiem un principiem.
Kaut arī pat nesenā vēsturē tas ne vienu reizi vien noticis, mēdz teikt, ka sportu nedrīkst saistīt ar politiku. Kur ir tā robeža, kad arī sportistiem jāsāk rēķināties ar savas valsts līderu realizētās politikas sekām?
Ja dzīvo autoritārā režīmā, tā ir likumsakarīga lieta. Sportistiem, tāpat kā uzņēmējiem, ir jārēķinās, ka viņu darbība starptautiski var tikt ietekmēta tā režīma dēļ, kas pastāv tavā valstī.
Tā ir skarba realitāte sportistiem. Ir jāsaprot, kāds režīms tas ir un ne tikai Baltkrievijā, arī Krievijā ar tās dopinga politiku. Ne jau visi Krievijas sportisti ir dopinga lietotāji, bet ar savu valsts karogu startēt viņi nevar.
Šajā situācijā, kad Baltkrievija realizē valsts sponsorētu terora aktu un piesauc šo saukli, dzīvot tā, it kā nekas nebūtu noticis nebūtu pareizi, jo tas neatbilstu vērtībām, kuras paši sludinām - tiesiskums, demokrātija, brīvība.
Cik lielā mērā baltsarkanibaltais karogs ir uzskatāms par īsteno Baltkrievijas karogu, ja oficiāli visā pasaulē joprojām atzītais Baltkrievijas simbols ir tas, kuru noņēma ārlietu ministrs?
Es to heraldikas jautājumu skrupulozi neesmu vērtējis, bet vēsturiski baltsarkanibaltais vēsturiski ir bijis Baltkrievijas karogs. Lukašenko, stājoties valsts prezidenta amatā, blakus plīvoja šis karogs. Tikai līdz ar Lukašenko režīma aizsākšanos tika organizēts referendums par karogu. Tagad mēs varam spriest, cik caurspīdīgs bija šis referendums, kurā tika lemts par karoga maiņu uz zaļi sarkano.
Fāzels paudis, ka viņam nav pieņemami, ka blakus Starptautiskās hokeja federācijas karogam plīvo Baltkrievijas opozīcijas karogs. Bet tā tas nav. Runājot par Baltkrieviju, mēs runājam par tās pilsonisko sabiedrību. Mēs redzam, ka pilsoniskā sabiedrība kopš pagājuša gada augusta katru svētdienu iziet ielās. To nevar nosaukt tikai par opozīciju, tā ir pilsoniskā sabiedrība kopumā, tie nav viena vai otra opozīcijas līdera atbalstītāji. Viņi Baltkrievijā vēlas brīvību, kuras sākums būtu brīvas un demokrātiskas vēlēšanas.
