Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija konceptuāli atbalstījusi likumprojektu par 40 miljonu eiro kompensācijas par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem izmaksāšanu ebreju kopienai. Summa izmaksājama desmit gadu laikā.
Atbilstoši komisijas priekšsēdētāja, “Attīstībai/Par!” pārstāvja Mārtiņa Bondara priekšlikumam, nolemts rosināt Saeimai likumprojektu gan nodot izskatīšanai komisijās, gan arī konceptuāli atbalstīt pirmajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš plānots viens mēnesis, un paredzēts, ka likumprojektā vēl tiks veikti vairāki precizējumi.
Uz to, ka likumprojekta izskatīšanā otrajā lasījumā būs jāveic vairāki uzlabojumi, norādīja arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāve. Uz nepieciešamajiem precizējumiem norādīja arī Ārlietu ministrijas pārstāvis, tāpat komisijas sēdē no Finanšu ministrijas pārstāves puses tika norādīts, ka jāsaņem arī finanšu ministra Jāņa Reira atzinums.
Par likumprojekta tālāko virzību nobalsoja deviņi deputāti no vairākām partijām, bet pret bija divi Nacionālās apvienības deputāti. Nacionālo apvienību pārstāvošais deputāts Aleksandrs Kiršteins pirms balsojuma lūdza nedēļu laika, lai šo jautājumu pārrunātu gan frakcijā, gan koalīcijas partiju sanāksmē, tomēr tas netika akceptēts.
Likuma tālāku virzību atbalstīja arī kādreizējā labklājības ministre, nu opozīcijā esošā Ramona Petraviča, kas pirms diviem gadiem, kad “Attīstībai/Par!” likumprojektu virzīja pirmo reizi, to neatbalstīja.
Pirms diviem gadiem, kad šis likumprojekts Saeimas dienaskārtībā nonāca pirmo reizi, jūs to neatbalstījāt. Tagad atbalstāt, kas mainījies?
Iepazinos ar visiem materiāliem un izanalizēju, kāda ir citu valstu pieredze. Latvija un Polija nav kompensējusi atņemto īpašumu vērtību un, manuprāt, tas nav pareizi. Turklāt tā pat nav kaut kāda kompensācija, bet atlīdzība ebreju kultūrai par tiem īpašumiem, kurus viņi zaudēja.
Paskaidrojiet nesaprotošajiem, kāpēc valstij jāatmaksā citu režīmu nodarītais kaitējums kopienai, nevis indivīdam?
Tie cilvēki, viņi tika kā tauta iznīcināta, pāri par 90 procentiem. Tie mantinieki vairs nav palikuši. Taisnība, ka tagad ir cits režīms, bet ēkas jau palika Latvijai. Mēs nevaram pieprasīt no Krievijas vai vēl kaut kā, jo ēkas jau palika mums. Šajās viņu ēkās ir skolas un slimnīcas. Ar šo kompensāciju mēs tos īpašumus atgriežam. Manuprāt, tas ir parāds, kas ir jākompensē.
Vai ir iecerēts kaut kāds kontroles instruments, lai valsts būtu droša, ka nauda tiek tērēta kopienas interesēs?
Paredzēts, ka visi izdevumi tiks kontrolēti. Tas ir iestrādāts arī likumprojektā, ir atrunāts, kādā veidā kontrole notiks. Un nauda tiks glabāta valsts kasē. Ja tiks konstatēts, ka nauda izlietota neatbilstoši mērķim, kāds būs norādīts, to varēs atgriezt.
Ņemot vērā, ka denacionalizācijas process tika noslēgts pirms daudziem gadiem, vai varam būt droši, ka ar šo restitūcijas jautājumam būsim pielikuši punktu?
Es tik tiešām esmu pārliecināta, arī ebreju kopiena to apstiprina - šis ir tas likumprojekts, šī ir tā gala norēķināšanās. Savādāk to nevarētu izdarīt.
