Dzīvokļa iegāde tiesības uzturēties Latvijā vairs nedos

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Saeima sākusi darbu pie grozījumiem imigrācijas likumā, ar kuriem iecerēts daļēji atteikties no termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas apmaiņā pret investīcijām Latvijas ekonomikā. Visticamāk Nacionālā apvienība rosinās no šīs prakses atteikties pavisam, taču tai nav ticības, ka koalīcija kopumā ir gatava šādam lēmumam.

Termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) pret investīcijām valsts tautsaimniecībā izsniedz kopš 2010. gada vidus. Līdz 2020. gada beigām apmaiņā pret šādiem ieguldījumiem izsniegti 19 tūkstoši atļauju, kas šajā laikā ekonomikā iepludinājušas 1,55 miljardus eiro. Lielākā daļa jeb 83% šīs naudas tērēta nekustamo īpašumu tirgū.

Pret šo kārtību kopš tās ieviešanas brīža cīnījusies Nacionālā apvienība, kas līdz šim saskārusies ar koalīcijas partneru nevēlēšanos būtiski mainīt esošo kārtību. Tagad valdība tomēr spējusi vienoties, ka TUA vairs netiks piešķirta personām, kas iegādājušās noteiktas vērtības nekustamo īpašumu, bezprocentu valsts vērtspapīrus vai ieguldījušas kredītiestāžu pakārtotajās saistībās.

Līdz ar to - saskaņā ar valdības ieceri - turpmāk TUA varēs saņemt tikai tie ārvalstnieki, kas būs ieguldījuši savu naudu uzņēmumos. Trešdien pie šī likumprojekta bija jāsāk strādāt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem, taču komisijas sēde nenotika, jo daudzi tajā strādājošie deputāti uz sēdi nebija ieradušies - netika nodrošināts kvorums.

Jautāts, kāpēc valdība beidzot sekojusi Nacionālās apvienības ilgstošajiem aicinājumiem, komisijas priekšsēdētāja vietnieks Edvīns Šnore, kas pārstāv Nacionālo apvienību, skaidroja, ka Ekonomikas ministrijas aprēķini liecinot, ka šī sistēma vairs neatmaksājas.

“To visu administrēt kļūst aizvien dārgāk valstij, nekā tās pievienotā vērtība,”

saka politiķis. Par to liecina arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotā informācija - TUA tirdzniecības programmas sākumā gadā tika izsniegtas simtiem atļauju, bet šī gada pirmajos sešos mēnešos vien 49.

Tendenci TUA pieprasījumam samazināties ilustrē arī dati par 2020. un 2019. gadu. Proti, 2020. gadā tika saņemti 107 investoru pieteikumi, investīciju apjomam sasniedzot 26,3 miljonus eiro, 2019. gadā saņemti 146 TUA pieteikumi un investīciju apjoms - 33,1 miljons eiro. Lielāko daļu no ieguldījumiem joprojām veido ieguldījumi nekustamajā īpašumā.

Taču arī šos pieteikumus iesniegušās personas ir jāpārbauda valsts drošības dienestiem, kas šim mērķim ir prasījuši arī papildu finansējumu.

Nacionālās apvienības partneri koalīcijā beidzot arī atzinuši, ka TUA tirdzniecības programmas piesaistītās personas neveicina Latvijas iedzīvotāju saliedēšanos.

“Drošības iestādes norādījušas uz faktu, ka aptuveni 90% no tiem, kas pieprasa uzturēšanās atļaujas un tās saņem, ir krieviski runājošas personas no bijušajām PSRS republikām. Viņi izvēlas Latviju, jo arī te viss pieejams krievu valodā - izglītība, apkalpošana. Iestādes uzskata, ka tas ir pretrunā ar tiem valsts dokumentiem, kas paredz mūsu sabiedrību saliedēt un darīt to uz latviešu valodās pamatiem. Dienesti saskata draudus vienotai sabiedrībai. Arī mēs tādus saskatām,” saka E. Šnore.

Viņa teikto apliecina arī Iekšlietu ministrijas sniegtā informācija, ka TUA pieteicēji galvenokārt ir no reģioniem ar nestabilu ģeopolitisko situāciju un kapitāla piesaistei paaugstinātiem riskiem - lielu ekonomisko un politisko nenoteiktību. Aptuveni 86% no visām TUA ir pieprasījuši investori no bijušās PSRS teritorijas.

“Nacionālā apvienība visu laiku piedāvājusi izbeigt šo programmu. Šajā gadījumā mēs redzam, ka tā dzīve piespiež mūsu sadarbības partnerus agrāk vai vēlāk nākt pie tiem pašiem secinājumiem, kurus esam stāstījuši no pirmās dienas (..) Ja ir jautājums par to, kāds būs šī likumprojekta rezultāts un kā lems Saeima, ir pilnīgi skaidrs, ka programmas pilnīgai izbeigšanai politiskā griba Saeimā pilnībā nav nobriedusi,” saka E. Šnore.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.

Svarīgākais