Ar mēģinājumu noraut kvorumu un koalīcijas partneru iebildumiem aizvadītajā ceturtdienā Saeima beidzot nodeva komisijām Civilās savienības likumprojektu, kas dot tiesības legalizēt savas attiecības arī viendzimuma pāriem.
Likumprojekts atrisinās daudzas problēmas arī divdzimumu pāriem, kas šādu vai tādu iemeslu dēļ nevēlējās slēgt laulību. Piemēram, būs iespējams apmeklēt savu dzīvesbiedru slimnīcā.
“Attīstībai/”Par!”” pārstāvošais Ilmārs Dūrītis, paužot gandarījumu, ka likumprojekts beidzot sācis virzību pa Saeimas gaiteņiem, vienlaikus neslēpj, ka tas vēl krietni jāuzlabo, jo nenosedz visus sasāpējušos sadzīves jautājumus.
Esat atzinis, ka likumprojekts vēl ir uzlabojams. Kas tajā, jūsuprāt, vēl jāuzlabo?
Tur ir vairākas sadaļas. Piemēram, nav iekļauts jautājums par mantošanas tiesībām gadījumā, ja kāds no partneriem aiziet. Tas ir jautājums, kas īsti nav aplūkots, bet tam vajadzētu būt līdzīgi sakārtotam, kā tas ir laulībā.
Nākamais - nekas nav paredzēts, kādā veidā atzīsim tās savienības, kas reģistrētas citās valstīs. Piemēram, ja cilvēki noslēguši šādu savienību vai laulību Vācijā vai Beļģijā, tad mums ir jābūt iespējai, ka mēs arī šeit šo savienību varam atzīt, neliekot to noslēgt otrreiz.
Vēl viens būtisks jautājums - aizbildniecība. Mums jāsaprot, ka civilo savienību noslēgušajiem cilvēkiem būs un var būt bērni. Tie var būt bioloģiskie bērni vai adoptētie. Protams, aizejot mūžībā kādam no civilās savienības partneriem, rodas šis jautājums, ja bioloģiskais vecāks miris vai aizbildnību varētu uzņemties savienības partneris.
Vēl ir daudzi aspekti, kurus varētu regulēt, grozot citus likumus, piemēram, mantošanas nodokļi, dažādi atvieglojumi līdzīgi tradicionālajām ģimenēm, interešu konflikta jautājumi un citi.
Daļa deputātu uzskata, ka šis likums veicinās “dabiskas ģimenes” izzušanu. Kā jūs šī viedokļa piekritējus pārliecinātu par pretējo?
Ziniet, šim es absolūti nevaru piekrist. Pirmkārt, to rāda citu pasaules valstu prakse, kurās ir dažādas formas šādām savienībām, ne tikai laulības.
Es neredzu, kāpēc lai cilvēki atteiktos dibināt parastu ģimeni un savas saites siet laulībā. Jautājums, kāpēc daudzi izvēlas vispār nekā nereģistrēties. Mums nevajag lolot cerības, ka tie, kas dzīvo nereģistrētā kopdzīvē, uzreiz reģistrēsies civilā savienībā. Daļa vienmēr paliks nereģistrētā kopdzīvē. Par šo arī jādomā.
Bet “dabisko ģimeņu” izzušana - tas ir pseidoarguments. Gribat teikt, ka vīrietis pārstās mīlēt sievieti un sieviete vīrieti vai likums mainīs cilvēka bioloģiju? Nē taču, tas ir tāds tumsonisks pseiodoarguments.
Mums jāsaprot, ka civilās savienības likums, tā ir iespēja šiem viendzimuma pāriem, kuriem nav nekādas citas iespējas reģistrēties.
Kā jums šķiet, cik daudz laika paies pēc šī likuma stāšanās spēkā, līdz Latvijā atļaus arī viendzimuma laulības, un vai tās vispār pārskatāmā nākotnē tiks atļautas?
Man liekas, tas nav tas svarīgākais uzstādījums. Man liekas, ka nevienam no esošajiem politiskajiem spēkiem nav mērķis pašlaik virzīties uz viendzimuma laulību legalizēšanu, bet gan nodrošināt līdzvērtīgu sociālekonomisko un tiesisko aizsardzību jebkuram cilvēkam, nediskriminējot tos pēc seksuālās orientācijas, kas normālā civilizētā valstī nav pieļaujami. Arī nevalstiskās organizācijas galvenokārt prasa reģistrācijas iespēju, viņi neprasa viendzimuma pāru laulības.
Laulību institūcija ir cieši saistīta ar ticību ar reliģiju, tādēļ tas ir arī jautājums par konfesijām, reliģiskajām organizācijām, cik lielā mērā tās spēj pieņemt ko tādu.
Mainoties sabiedrības viedoklim, mainoties cilvēku attieksmei, mainoties tiem cilvēkiem, kas pārstāv reliģiju, tas var notikt, bet tas nav sagaidāms pārskatāmā nākotnē.
