Krievijas izraisītā kara Ukrainā pirmajās dienās tieslietu ministrs Jānis Bordāns atklāja, ka ministrija meklē risinājumu, lai atņemtu Latvijas pilsonību Pjotram Avenam, kurš ir līdzīpašnieks ASV sankcijās iekļautajai “Alfa-Bank” un tiek uzskatīts par Krievijas prezidentam tuvu personu. Nu šis risinājums ir rasts, un Saeimā likums visticamāk tiks pieņemts jau šajā ceturtdienā.
“Tuvākajā laikā būs mūsu slēdziens par iespējamo ceļu, kādā veidā ierobežot Kremlim tiešā veidā pietuvinātu personu ieceļošanu Latvijā un kā risināt pilsonības jautājumu,” 28. februārī norādīja J. Bordāns. Ministrs pauda pārliecību, ka P. Avenam pilsonība ir jāatņem, taču tam jānotiek tiesiskā veidā.
Nedaudz vairāk par mēnesi konsultējoties ar Iekšlietu ministriju, tiesiskais veids ir atrasts. Šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sāks strādāt pie Tieslietu ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Pilsonības likumā, kas ļaus P. Avenam atņemt Latvijas pilsonību. Turklāt komisijas vadītājs, partiju “Konservatīvie” pārstāvošais Juris Rancāns uzskata, ka likumu bez priekšlikumu iesniegšanas steidzamības kārtā abos lasījumos Saeima varētu apstiprināt jau šajā ceturtdienā.
Tieslietu ministrija skaidro, ka pašlaik Pilsonības likumā paredzētie Latvijas pilsonības atņemšanas pamati ir saistīti ar pārkāpumiem, ko Latvijas pilsonis izdara attiecībā pret valsti un tādējādi grauj tieši Latvijas un šī pilsoņa savstarpējās lojalitātes principu, bet likumā nav paredzēts tāds Latvijas pilsonības atņemšanas pamats, kas saistītos ar vispāratzītu starptautisko tiesību pārkāpumiem pret citu demokrātisku valsti, kas vienlaikus radītu pastarpinātu apdraudējumu arī Latvijas demokrātiskajai iekārtai un konstitucionālajām vērtībām.
Ar jaunajiem grozījumiem paredzēts paplašināt likuma tvērumu, attiecinot to arī uz personām, kas sniegušas “būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām, valstīm vai citiem subjektiem, kuri ir veikuši darbības, tai skaitā noziegumus pret mieru, genocīdu, noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, vai konstitucionālo iekārtu, vai arī persona pati ir piedalījusies šādu darbību veikšanā”. Likumprojekts paredz, ka personu par vainīgu šādu darbību veikšanā var atzīt valsts drošības iestādes.
Jāpiebilst, ka saskaņā ar starptautisko tiesību normām pilsonību personai var atņemt tikai tad, ja tai ir arī citas valsts pilsonība. Piemēram, P. Avens ir gan Latvijas, gan Krievijas pilsonis.
Tieslietu ministrija uzsver, ka šāds regulējums nepieciešams, lai nodrošinātu, ka Latvijas pilsonība netiek saglabāta personām, kuras veikušas un atbalstījušas darbības, kas cita starpā nav savienojamas ar Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts vērtībām un ar starptautiski saistošiem līgumiem ir aizliegtas un nosodāmas.
“Latvijas pilsonis, īstenojot savas pilsoņa tiesības pretēji Latvijas interesēm, var nodarīt nozīmīgu kaitējumu Latvijas nacionālajai drošībai un konstitucionālajai iekārtai, piemēram, veidojot politiskas partijas un kandidējot vēlēšanās, vai būdams pakļauts mobilizācijai, iesaistoties valsts aizsardzībā,” skaidro Tieslietu ministrija.
Ar Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu iepazinās arī Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps un atzina to par labu esam. “Ir veikta kārtīga analīze un nodrošināta saderība ar mūsu starptautiskajām saistībām. Kārtīgi pastrādāts,” saka eksperts.
Latvijas pilsonību P. Avens varēja iegūt, jo viņa priekšteči līdz 1941. gadam dzīvoja Latvijā. Dzīvojot Krievijā, viņš kļuva par veiksmīgu uzņēmēju un Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam tuvu personu. Par pēdējo, pagājušā gada pavasarī Eiropas Parlamentā prezentējot savas nevalstiskās organizācijas sagatavoto pētījumu, paziņoja Krievijas opozicionārs Mihails Hodorkovskis. P. Avens esot to uzņēmēju vidū, kas V. Putinam ir vistuvākie, un tādēļ viņš var tikt izmantots V. Putina uzdevumu izpildei.
