"Apvienotais saraksts" līdz ar Nacionālo apvienību riskē kļūt par "Jaunās Vienotības" satelītiem

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Krišjānis Kariņš vīsta mazās dūrītes un piedraud visai sabiedrībai, ka viņa otrā valdība varētu izjukt vēl pat neizveidota, bet “Apvienotais saraksts” (AS) šoreiz parāda raksturu un nepakļaujas šādam rupjam spiedienam – apmēram tāds ir “Jaunās Vienotības” un  AS vakardienas sarunu sausais atlikums.

Kariņa “lāsti” pagaidām līdz Rīgas pilij nekāpj

Pašreizējā un hipotētiski arī nākamā premjera Kariņa uzvedība pēdējās dienās kļūst arvien autokrātiskāka un augstprātīgāka - izmantojot visādus ne pārāk glaimojošus epitetus, viņš cenšas radīt iespaidu, ka gludajā un saulainajā ceļā uz nākamo valdību kā tumšs mākonis iestājies AS, kas tīšām (un vienīgi aiz ļaunprātības) nevēlas pieņemt “taisnīgi” sadalītās atbildības jomas. Ja līdz šīs nedēļas beigām tumšie spēki nebūšot padevušies, Kariņš gatavs doties uz prezidenta pili, lai tur saimniekojošo valsts galvu pārliecinātu, ka tagad ir īstais brīdis atkal atgriezties pie četru partiju koalīcijas veidošanas. Šoreiz atstāsim Kariņu tur, kur nu viņš ir - atsevišķos gadījumos lieka uzmanība tikai provocē jaunas un jaunas neprāta izpausmes.

Vienīgais, kas šajā sakarā varētu raisīt bažīgu interesi, ir Egila Levita iespējamā gatavība kaut ko tādu ar nopietnu vaigu uzklausīt. Lai gan arī prezidents ik pa brīdim mūs ir pārsteidzis ar negaidīti dīvainām politiskām kustībām un neaizmirstamām lingvistiskām pērlēm, šoreiz, domājams, viņš nebūs gatavs iesaistīties Kariņa plānā. To apliecina gan viņa uzruna jaunajai Saeimai, gan pēdējo dienu nogaidošā pozīcija. Turklāt, ja politiķis Levits visā apkārt mutuļojošajā politiskajā zampā ir spējis saglabāt objektīvu spriestspēju, tad viņam vajadzētu saprast, ka šobrīd AS ieņemtā pozīcija ir absolūti pamatota.

Iedala problemātiskās ministrijas bez jebkādām garantijām

Uzreiz jāmet neliels akmens AS dārziņā - viņi savos izteikumos ir tik samudžināti un neskaidri, ka brīžam tiešām tikai ar lielām grūtībām var saprast, ko tad īsti viens vai otrs politiķis ir gribējis pateikt (iepretim Kariņa lai gan primitīvajai, bet “skaidrajai” retorikai). Tāpēc jāmēģina no bezgalgarā “horizontāli diagonālās pārvaldības modeļa” un citu tikpat grūti uztveramu terminu jūkļa izlobīt, cerams, patiesos šī politiskā spēka rīcības motīvus.

Ja pat tikai pavirši paskatās uz piedāvāto “taisnīgo” atbildības jomu sadalījumu, kļūst skaidri redzams, ka AS ir atvēlētas tikai un vienīgi visproblemātiskākās jomas. Par iekšlietās, īpaši policijā un VUGD valdošo haosu “Neatkarīgā” jau rakstīja. Veselības jomā puslīdz pieņemamas sistēmas radīšanai gan mediķu, gan pacientu interesēs, visticamāk, būs nepieciešami daudzi gadi arī tad, ja šī joma beidzot tiešām kļūs par valsts prioritāti. Reģionālo problēmu sakārtošana arī nebūs nekāda pastaiga pa rožu dārzu - iepriekš nemākulīgās, paviršās un dziļi subjektīvu motīvu vadītās reformas kaut vai kosmētiska labošana būs ļoti grūta. Par digitālajām lietām vispār šobrīd nevienam nav nekādas skaidrības, ko tas īsti politiskas vadības kontekstā nozīmē. Negaidīti pasniegtā zemkopība vienmēr bijis un būs “sāpju bērns” - konkurēšana ar subsidēto ražošanu vairumā Eiropas ir praktiski neiespējamās misijas cienīgs uzdevums.

Visas uzskaitītās jomas lielākoties ir bijušas tās, kas iepriekšējos gados ir hroniski un akūti cīnījušās ar līdzekļu trūkumu. Ja šāda tendence saglabāsies, tad arī visģeniālākais ministrs ar vislabākajām idejām agri vai vēlu nonāks pie tik labi zināmās “sasistās siles” (nejaukt ar “silēm”, pie kurām atsevišķi politiski spēki jau ir paplakuši vai nākotnē cer pieplakt citās, vairāk naudīgās jomās).

Tāpēc AS vēlme saprast tālāko šo viņiem iedalīto jomu finansēšanas modeli ir tikai loģiska un saprotama.

Nozaru finanšu plāniem jābūt valdības deklarācijā

Tieši šajā aspektā arī, manuprāt, slēpjas visu AS izvirzīto prasību būtība. Nav gan skaidrs, kāpēc tas netiek pateikts skaidri un nepārprotami, bet bez šādu deklarācijā nostiprinātu garantiju saņemšanas AS akla pieprasītās atbildības uzņemšanās vairāk līdzinātos vai nu muļķībai, vai politiskajam avantūrismam. Un AS līderus ir grūti nosaukt gan par muļķiem, gan avantūristiem.

Visticamāk, “Jaunās Vienotības” izprātotais scenārijs ir paredzēts aptuveni šāds - ja AS salūst pret rupjo spiedienu un pieņem šā brīža ultimātus, tad tālāk ar šo politisko spēku JV varēs manipulēt pēc sirds patikas - gan ceļot savas, gan degradējot politisko konkurentu akcijas. Ja AS (ar vai bez papildu finansējuma nozarei) paveiks kaut ko būtisku un paliekošu, tad lauri pienāksies visiem “solidāri” . Savukārt, ja ne, tad “dižos saimniekus” ar visu Pīlēnu priekšgalā varēs pasludināt par nemākuļiem, nejēgām un nespējniekiem. AS to ļoti labi saprot, tāpēc tik uzstājīgi paliek pozīcijās par rakstisku apliecinājumu deklarācijā, ka visas nozares būs vienlīdzīgā finanšu situācijā. Šādu rakstisku garantiju “Jaunā Vienotība” dot negrib, jo no parakstīta dokumenta atkāpties ir nesalīdzināmi grūtāk nekā no tukšas bezatbildīgas pļāpāšanas.

Rezumējot - AS nav atteicies no atbildības uzņemšanās, tajā skaitā par Kariņa “taisnīgi” piešķirtajām jomām. AS vienīgi ļoti negrib palikt par “sliktajiem muļķiem”, kurus, izmantojot finanšu pātagu, “Jaunā Vienotība” varēs ģērēt uz nebēdu.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.