Valsts prezidents Latvijas Radio izsludina jaunu politoloģisku terminu “oligarhiskā ietekme”, taču atsakās “Neatkarīgajai” to pamatot un kā citādi komentēt. Viņš kā Valsts prezidents esot paudis savu personīgo viedokli – tātad runājis kā privātpersona, iekāpjot Valsts prezidenta kurpēs.
Valsts prezidents Egils Levits savā runā valsts finansētajā Latvijas Radio šā gada 8. jūnijā pauda bažas, ka partijai Zaļo un zemnieku savienība piemīt “oligarhiskā ietekme”, kas mūsu valstij rada reputācijas problēmas ar mūsu sabiedrotajiem. Faktiski no E. Levita teiktā par “oligarhisko ietekmi” varēja saprast, ka ir runa par potenciāliem valsts drošības apdraudējumiem saistībā ar ZZS un tās iespējamo nonākšanu valdībā.
E. Levits, runājot par apdraudējumu, lietoja terminu “oligarhiskā ietekme”, kādu līdz šim neviens politisko procesu apskatnieks nav lietojis. Turklāt arī terminu “oligarhs” mūsdienās lieto vien pagātnes kontekstā, nevis saistībā ar tekošajiem notikumiem.
E. Levits ēterā paziņoja: “...jāņem vērā, ka Zaļo un zemnieku savienība vai nu to vēlas, vai nē, un neatkarīgi, ko saka līderi, visi redz apkārt - tur tomēr ir zināmas oligarhiskas ietekmes. Un tas var radīt, pat, ja to, kā sakot, visi vārdos verbāli nodistancējas, un tā, mums arī ir reputācijas problēmas. Reputācijas problēmas ar mūsu sabiedrotajiem. Mūsu ārpolitikā viens no galvenajiem, teiksim, tādiem mērķiem ir pastiprināt sankcijas pret Krieviju. Sankcijas. Un, teiksim, ja valdībā tiek uzņemts viens partneris, kur līdz šim līdzšinējais ministru prezidenta kandidāts pats ir sankcionēts no mūsu galvenā stratēģiskā sabiedrotā, es redzu, ka mūsu galvenais stratēģiskais sabiedrotais, nu, viņš jautātu - ko tas īsti nozīmē? Tā kā tur es redzu galveno problēmu šādā koalīcijā. Tas ir arī iemesls, kā es, nu, kā valsts prezidents, nu, viena no manām vai galvenā prioritāte ir drošības politika un ārpolitika, un tieši tādēļ, lai tāda situācija nerastos, es arī atsaucu savu kandidatūru, kad būtu iespējams tomēr vienoties par kopēju kandidātu. Bet nu es redzu, kad tie principi ir kļuvuši bālāki, kādi ir bijuši, un kā sakot - redzēsim rezultātu.”
E. Levits savā runā radio paša lietoto terminu “oligarhisms” tiešā veidā sasaistīja ar Krieviju un tās apdraudējumu: “Mans uzdevums tagad, kā saka, nav nostāties vienas vai otras partijas pusē vai, teiksim, dot kādu priekšroku. Man uzdevums ir skatīties, lai demokrātiskais spektrs tiktu ievērots. Kad nebūtu tādas partijas, nu, vismaz tas ir mans politiskais uzstādījums, mans principiālais uzstādījums, ka nebūtu koalīcijā tādas partijas, nu, kuras ir, nu nē, nu, teiksim, šādā gadījumā oligarhiskas vai arī kremliskas. Tāpēc, nu, kā sakot, tas ir mans kā valsts prezidenta princips. Bet nu, ir tagad mans termiņš beidzās tieši pēc mēneša, un tad jau redzēsim, kas notiks tālāk...”
“...es redzu tur problēmu ar mūsu ārpolitisko reputāciju un arī to, ka mēs tomēr ejam uz augstāku, uz rietumniecisku politisko kultūru, ka mums vairs nav vajadzīgi postpadomju oligarhi, kā tas ir pārējās vai, teiksim, daudzās citās postpadomju valstīs. Tas ir, arī mūsu iekšējā attīrīšanās ir notikusi. Sākot, tas ir, beidzamā laikā, pirms tam tas varbūt tā nebija, bet es negribētu, tas ir atkal mans personīgais principiālais uzstādījums, ka mēs atkrītam atpakaļ tādā situācijā, kā tas bija. Bija varbūt pirms desmit gadiem.”
Ja terminus “oligarhiskā ietekme” “oligarhisms” utt. būtu paudis kāds no politiķiem, politologiem vai bijušajiem valsts prezidentiem, jautājumi par terminu jēgu un nozīmi nerastos. Politisko diskusiju laikā ne tādi vien termini atvasinās. Tomēr jaunievedums nāca no jurista, politologa, vairāku akadēmisko institūciju goda doktora, bijušā Eiropas Cilvēktiesību tiesas un arī Eiropas Savienības tiesas tiesneša mutes. Ne velti E. Levits saņēmis dažādus augstus apbalvojumus, tostarp IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un I šķiras Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni. Tātad ikvienam vārdam, ko saka E. Levits, vajadzētu rast izskaidrojumu un dziļu valstisku jēgu.
Ar oligarhiem saistīto apzīmējumu plaši lietoja liberālā spārna politologi deviņdesmito gadu beigās un 2000. gadu sākumā. Terminu “oligarhs” viņi attiecināja uz personām, kuras privatizācijas rezultātā bija tikušas pie turības un vēlējās vairot savu ietekmi politikā. Mūsdienās šim terminam vairs nav praktiskā seguma. Politikā ienāk jaunā paaudze, kura nav saistīta ar privatizācijas kašķiem un ietekmes sfēru pārdali. Tādēļ jo svarīgāk saprast, ko ar “oligarhisko ietekmi” saprot E. Levits un kā šo ietekmi nomērīt.
E. Levitam vaicājām, kā izpaužas "oligarhiskā ietekme" un kādēļ par to ir jārunā; ko, viņaprāt, nozīmē "oligarhiska ietekme"; vai "oligarhiska ietekme", viņaprāt, piemīt vēl kādai Saeimā pārstāvētai partijai - ne tikai ZZS; kā iespējams noteikt, nomērīt "oligarhisku ietekmi" Latvijas politiskajās partijās; kā acīs var tikt grauta mūsu valsts reputācija “oligarhiskās ietekmes” dēļ - konkrētu starptautisko institūciju vai ietekmīgu politiķu; pēc kādiem parametriem nosakāms, ka tā vai cita persona ir oligarhs - pēc naudas daudzuma kontā, piederošiem īpašumiem, ietekmes sabiedrībā utt.; ja oligarhiskā ietekme var kaitēt valstij, vai nebūtu lietderīgi veikt grozījumus likumos un noteikt, ka pirms kandidēšanas Saeimas vēlēšanās politiskajām partijām no Satversmes aizsardzības biroja būtu jāsaņem izziņa par to, ka partijai nepiemīt "oligarhiska ietekme''?
Zem jautājumiem norādījām, ka Valsts prezidenta atbildes palīdzēs turpmāk politkorekti lietot terminu "oligarhs", pamanīt un atpazīt viņu ietekmi politiskajās partijās ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē.
No E. Levita ar Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciālistes Elīnas Kresas starpniecību saņēmām šādu atbildi: “Valsts prezidentam, tāpat kā jebkuram sabiedrības pārstāvim, ir tiesības izteikt savu viedokli un vērtējumu par notiekošo Latvijas politiskajā vidē. Intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” Valsts prezidents Egils Levits pauda savu personīgo redzējumu bez mērķa pamatot juridiskas definīcijas atsevišķiem terminiem. Papildus tam, kas jau ir pateikts intervijā, Valsts prezidentam šobrīd nav piebilstams.”
Valsts prezidenta mājaslapā atrodamajā E. Levita biogrāfijā cita starpā teikts, ka viņš ir “latviešu jurists un politologs”; “1982. gadā absolvējis Hamburgas universitātes Juridisko fakultāti”, “1986. gadā absolvējis Hamburgas universitātes Filozofijas un sabiedrisko zinātņu fakultātes Politisko zinātņu nodaļu”, “pirmais Latvijas tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību tiesā (1995.-2004. g.), pirmais Latvijas tiesnesis Eiropas Savienības Tiesā”, “2014. gadā pieņemtās Satversmes preambulas jeb ievada autors”, “daudzu zinātnisku publikāciju autors par valststiesību, administratīvo tiesību, cilvēktiesību un demokrātijas jautājumiem” saņēmis apbalvojumus “Triju Zvaigžņu ordenis, IV šķira, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors, Atzinības krusts, I šķira, Sabiedrības cieņas balva “Cicerons” starptautiskajā kategorijā par augstu tiesiskuma kritēriju aizstāvēšanu, Latvijas Zinātņu akadēmijas Dītriha Andreja Lēbera piemiņas balva par izcilu devumu Latvijas tiesību zinātnes attīstībā, Biznesa augstskolas “Turība” goda doktors, Kņaza Jaroslava Gudrā ordenis, I šķira”.
