Jaunā situācija pasaules politikā prasa spēju ātri, izlēmīgi un pareizi pieņemt valstiski tālejošus lēmumus. Ko mēs no šīm kvalitātēm redzam mūsu Latvijas politikā? Atbilde uz šo jautājumu katram no mums ir zināma. Tādēļ nolēmām palūkoties, kā Latvijas politiskās partijas organizē sev jauno kadru piesaisti. To skaidrojot, mēģinājām arī saprast, vai mūsu politisko partiju iekšienē ir jūtama vēlme meklēt un atrast jaunus līderus.
Pētījumā aplūkojām, kā notiek kadru piesaiste dažām no Saeimā pārstāvētajām partijām. Vēl gadumijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs teicis tā: “Iztiksim bez tik ērtā “Es jau neko”. Nevis “es jau neko”, bet es varu un daru.” Atšķirībā no citiem prezidentiem, Rinkēvičs lielu daļu uzrunas veltījis tieši aicinājumam iesaistīties Latvijas stāsta rakstīšanā. Domājams, arī politikas sfērā, motivējot potenciālos censoņus ar nupat par gada teicienu oficiāli kļuvušo frāzi: “Ja nu nesanāk. A ja nu sanāk?” Kā tad mūsu partijām sanāk piesaistīt svaigus spēkus?
Publiski pieejamā informācija liecina, ka kļūt par JV biedru nav sarežģīti. To var izdarīt vismaz astoņpadsmit gadu vecumu sasniegušas fiziskas personas, kas atzīst un ievēro partijas statūtus, vērtības un partijas ētikas kodeksu. Jāaizpilda pieteikums un tam jāpievieno vismaz viena esošā biedra rekomendācija. Līdz ar to vispirms jādodas pie kāda no saviem onkuļiem vai tantēm JV valdē un jāpalūdz, lai to uzraksta. Ja šāda cilvēka nav, var arīdzan apmeklēt sev tuvākās JV reģionālās nodaļas sēdi un sameklēt tur vadītāju. Kā teikts partijas mājaslapā - lūgties pēc rekomendācijas nevajadzēs, vien jāatrod “kopīga valoda”. Domājams - latviešu. Ņemot vērā partijas elastīgo pozīciju, nevajadzētu būt grūtībām visā šajā procesā, jo statūtos un ētikas kodeksā aprakstītie principi un noteikumi atbilst vispārpieņemtām normām un demokrātijas principiem. Vienīgi tiem, kuri nāk ar neslēptu domu realizēt totalitāru varu Latvijā, varētu atteikt. Ja šādu nodomu nav, tad tik maksājiet biedra naudu un darbojieties.
“Jaunās vienotības” pārstāve Agnese Rozentāle “nra.lv” stāsta, ka partijas paspārnē ir “Vienotības jaunatnes organizācija” (VJO), kas esot vislielākā šāda veida organizācija Latvijā. Organizācija ir plaši pārstāvēta visās partijas struktūrvienībās, vairākiem biedriem esot partijas valdē, ētikas komisijā, revīzijas komisijā un nodaļu vadībās. Jaunieši pakāpeniski un dabiski tiek integrēti politiskajos procesos, vispirms dodot tiem iespēju sevi pierādīt jaunatnes organizācijā. Turklāt VJO jaunieši tiekot atbalstīti arī starptautiskā līmenī - piemēram, viņu dalība Eiropas Tautas partijas (EPP) jauniešu organizācijā YEPP. Savukārt Latvijas līmenī notiek dažādi semināri un tamlīdzīgas lietas.
Atbildot par kritērijiem un principiem Saeimas kandidātu izraudzīšanas procesā, JV pārstāve norāda, ka sarakstos tiek iekļauti un aicināti tie biedri, kuriem ir savs redzējums, kuri ir aktīvi un ir izteikuši savu vēlmi kandidēt, taču šajā procesā tiek ņemta vēra arī pieredze. Turklāt būtiska piebilde - minētajam “savam redzējumam” jāsaskan ar partijas noteiktajiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Respektīvi, visos politiskās karjeras posmos JV sastāvā būs jāpievērš uzmanība “kopīgas valodas” rašanai ar partijas mērķiem. Kāda tā ir, to vispirms pastāstīs reģionālās nodaļas vadītājs.
Rezumējot pieejamo informāciju, redzams, ka partija JV sevišķi nepārpūlas mēģinājumos iesaistīt politikā nepieredzējušus cilvēkus. Jauniešu organizācijas dalībnieki tiek pakāpeniski un dabiski integrēti politiskajos procesos. Tomēr, kā norāda Rozentāle, daudzi no tiem jau strādā atbildīgos amatos partijas struktūrā. Līdz ar to vienīgais acīmredzamais ceļš, kā nokļūt JV Saeimas kandidātu sarakstā, ir sevis pierādīšana. Jādemonstrē uzticība partijai un jābūt ar savu viedokli, kuram jāsakrīt ar partijas mērķiem.
Nosaukums pasaka priekšā šīs organizācijas uzbūvi - tā ir vairāku partiju savienība. Ievērojama daļa biedru ir zemnieki un cilvēki no reģioniem, tāpēc partija plaši pārstāvēta arīdzan daudzās pašvaldībās. Lai kļūtu par ZZS biedru, jaunajiem censoņiem ir iespēja izvēlēties, kurā no savienības partijām iestāties. Tieši ZZS gadījumā, salīdzinot ar politiskajiem konkurentiem kadru kalvē, būtiska nozīme ir tieši reģionālajām pārstāvniecībām,
ZZS valdes loceklis Artūrs Graudiņš stāsta, ka partijā tiek organizētas vadības līmeņa sanāksmes, kurās spriests par to, kā piesaistīt vairāk gados jaunu biedru. Aktīvākajiem un perspektīvākajiem jauniešiem tiek nodrošinātas augstas vietas vēlēšanu sarakstos, bet vairāki jauniešu nodaļas pārstāvji ir iesaistīti Saeimas frakcijas darbā kā Saeimas deputāta palīgi. Kā lielākajām politiskajām partijām ierasts, arī ZZS ir sava jauniešu nodaļa.
Ik pa laikam tiekot organizēta kampaņa “Pievienojies mums”. Tās mērķis ir piesaistīt partijai jaunus biedrus, kuriem ir vēlme politiskus procesus skatīt no iekšienes un aktīvi iesaistīties. Kampaņas ietvaros notiek ZZS amatpersonu lekcijas Latvijas augstskolās. Šī kampaņa un nesen startējušais “Jauno līderu akadēmijas” pasākumu cikls ir iespēja ne tikai gados jaunajiem, bet arī jebkuram politikā nebijušam cilvēkam iesaistīties, mācīties un iedvesmoties. “Jauno līderu akadēmija” nav klasisks politisko partiju pasākums, kur uzstājas tikai partijas veterāni vāji slēptas aģitācijas nolūkā, tur solās būt arī biznesa un akadēmiskās vides pārstāvji. Programmā paredzētas lekcijas, diskusijas un nodarbības.
Jautāts par kritērijiem kandidātu izvēlē LR Saeimas vēlēšanām, Artūrs nosauc klasiskos - atpazīstamība, līdzšinējā aktivitāte un orientācija uz rezultātu. No vienas puses - vispārēji un subjektīvi, no otras puses - loģiski. Skaidrs, ka par nepazīstamu cilvēku neviens nebalsos, bet par pasīvu nav jēgas balsot. Orientācija uz rezultātu jau ir pavisam cits stāsts. Rezumējot - opcijas politikā nebijušam cilvēkam tikt Saeimā no ZZS saraksta ir gana plašas. Piedāvāta iespēja ne vien līdzdalībai, bet arī izglītībai un izaugsmei.
Pirmais ceļš - Jauniešu nodaļa. Graudiņš sola tās aktīvākajiem dalībniekiem augstas vietas vēlēšanu sarakstos. Jauniešiem recepte vienkārša - esi aktīvs, un visi ceļi vaļā.
Otrais ceļš - kāda no ZZS rīkotajām aktivitātēm, kas atbilstoši partijas būtībai notiek dažādos Latvijas reģionos. “Jauno līderu akadēmija”, protams, negarantēs vietu partijas sarakstā nākamajās vēlēšanās, bet tā ir iespēja gūt jaunus kontaktus un pilnveidot savas prasmes kā drošu pamatu ceļā uz to.
Trešais ceļš - atpazīstamība un tiekšanās uz rezultātu. Nav obligāti klausīties ZZS rīkotās lekcijas. Ja sagadīšanās pēc pats esat profesors, iespējams, daļu lekciju var arī izlaist. Galvenais, lai būtu orientācija uz rezultātu, sapratne un prasmes to panākt.
Partija “Progresīvie”
Salīdzinot ar citām Saeimas partijām, “Progresīvie” izskatās viskreisākā no partijām. Tieši šīs partijas pārstāvji visaktīvāk atbalstījuši, piemēram, Stambulas konvencijas ratificēšanu, seksuālo minoritāšu popularizēšanu, viendzimuma laulības. Ja šāda ideoloģija jums šķiet pareiza un pieņemama un esat gatavs kļūt par partijas “Progresīvie” biedru, nepieciešams tikai aizpildīt pieteikumu mājaslapā. Simtprocentīgam rezultātam, dodoties uz partijas pasākumiem, var arīdzan piemeklēt kādu apģērbu vai aksesuāru varavīksnes krāsās, bet noteikti nerādiet partijas biedriem svastikas tetovējumus, jo tie partijas ideoloģijas kontekstā neiederēsies. Pat “visiekļaujošākā” partija var reizēm būt neiekļaujoša.
Partijas pārstāve Letīcija Līva Lukjanska stāsta, ka “Progresīvie” veido sadarbību ar jaunatnes organizāciju “Protests“. Abas puses ir noslēgušas sadarbības līgumu, kas paredz, ka partijas valdē jābūt vismaz vienam pārstāvim no organizācijas. Tas nodrošina reprezentāciju un jauniešu balsi visos lēmumu pieņemšanas procesos. Respektīvi, tā ir neatkarīga jauniešu organizācija, kas nav partijas struktūrvienība.
Ja vēlaties būt politiski aktīvs, bet jauniešu organizācijā neiederaties sirmu matu dēļ, pastāv iespēja iegūt partijas atbalstītāja statusu. Tā ir iespēja gan vēl nepilngadīgiem jauniešiem, gan jauniem (ne tikai vecuma ziņā) cilvēkiem piedalīties partijas organizētajās diskusijās un būt daļai no “Progresīvajiem”, faktiski neesot biedru statusā.
Kādas tad ir opcijas cilvēkam, kurš nav bijis politikā, bet nu vēlas kandidēt Saeimas vēlēšanās?
Pirmais ceļš. Ja esat gados jauns un nepieredzējis politikā un profesionālā jomā, labākais veids noteikti būs jauniešu organizācija. Turklāt, kā norāda “Progresīvo” pārstāve, partijas valdē jau ir vismaz viens jauniešu pārstāvis. Tātad, izvēloties partijas kandidātus vēlēšanām, starp lēmējiem būs “savējie”. Lukjanska gan neatbildēja par Saeimas sarakstu veidošanu, bet šogad, nosakot kritērijus Rīgas pašvaldību vēlēšanu saraksta izveidei, esot noteikts jauniešu pārstāvības līmenis un kvotas jaunatnes organizācijas “Protests“ biedriem. Jaunajiem visi ceļi vaļā.
Otrais ceļš. Visi pārējie partijas biedri tiek vērtēti pēc šādiem kritērijiem: izglītība, profesionālā pieredze, pilsoniskā līdzdalība, zināšanas par valsts pārvaldi, līdzšinējā politiskā iesaiste un motivācija kandidēt. Šajā gadījumā kopīga iezīme visiem gribētājiem ir motivācija kandidēt. Politikā nebijušam cilvēkam nebūs nekādas līdzšinējās iesaistes, līdz ar to arī zināšanas par valsts pārvaldi var būt trūcīgas vai tikai teorētiskas. Respektīvi, jābūt labai izglītībai un profesionālajai pieredzei kādā profesionālā jomā, lai apsteigtu citus pretendentus.
Publiski redzamākie šīs partijas biedri runā par konservatīvām vērtībām, par to, ka tradicionāla normāla ģimene ir vīrietis, sieviete un bērni.
Atbildot uz jautājumu par aktivitātēm jaunu biedru piesaistē, partijas pārstāve Līga Krapāne skaidro, ka pamatā tas ir darbs sociālajos tīklos, kur starp partijas atbalstītājiem esot arī gana daudz jauniešu. Nav gan iespējams noteikt - cik un kuri no apmēram 20 tūkstošiem sekotāju sociālajā tīklā “Facebook” ir aktīvi partijas biedri un kuri piesekojušies vien aiz bailēm no piespiedu dzimuma maiņas galēji liberālas varas gadījumā, tomēr šoreiz tas nav galvenais. LPV esot arīdzan sava jauniešu komanda, kura aktīvi darbojas un izplata partijas viedokli. Tomēr nekādu īpašu pasākumu jaunu biedru piesaistei nav.
Partijā LPV nepastāv nekādi kritēriji vecumam, dzimumam (ja vien tas ir viens no diviem klasiskajiem) vai tamlīdzīgām kategorijām attiecībā uz jaunu biedru uzņemšanu un kandidātu izvirzīšanu vēlēšanām. Partijas pārstāve Līga Krapāne atbild šādi: “Katra vērtību nosaka viņa personīgais pienesums partijai. Un tas nav mērāms naudas izteiksmē. Mums nav ne vecuma, ne dzimuma kvotu. Nekad tās neatbalstīsim.”
Ja vēlaties darboties politikā, tad LPV solās uzņemt biedros ikvienu - jaunu vai vecu, vīrieti vai sievieti, pieredzējušu vai nepieredzējušu - tas nav svarīgi. Vienīgi ņemiet vērā, ja nesīsiet savu iesniegumu, ietinies praida karogā, iespējams, var rasties papildu jautājumi. Tādēļ tiem, kuri nāks ar domu mainīt partijas ideoloģiju, sākotnēji ieteicams apdomāt citas metodes savu mērķu sasniegšanai.
Viena lieta ir partijas biedra statuss, pavisam cita - kandidēt no partijas saraksta vēlēšanās. Lai tas izdotos, nepietiks ar to, ka sociālajos tīklos pārpublicēsiet partijas naratīvu. Patiesībā, kā jau viss politikā, arī kandidātu saraksts tiek veidots pēc subjektīviem kritērijiem. LPV gadījumā tie ir diezgan lakoniski - personīgais ieguldījums, rīcība un atpazīstamība. Līga Krapāne arī paskaidro, ka atpazīstamību sev veido katrs pats individuāli ar savu dzīves pieredzi un atpazīstamību profesionālā jomā. Skaidrs, ka atpazīstamība un profesionāla pieredze jebkuras partijas kandidātam dotu lielākas izredzes tikt ievēlētam, par to nav šaubu. No otras puses, vēlēšanu iecirknī pāršķirstot biļetenus, daudziem noteikti gadījies, ka no visiem kandidātiem pazīst tikai pirmos 2-3 cilvēkus. Tostarp partijā, par kuru balso. Prātā nāk arī filozofiskais jautājums - cik tad liela pieredze var būt, piemēram, jaunietim - gan politiskā, gan arī profesionālā?
Rezumējot - opcijas politikā nebijušam cilvēkam iekļūt LPV Saeimas kandidātu sarakstā ir šādas:
Pirmais variants - esat sevi jau pierādījis kā profesionālis kādā nozarē. Nav skaidrs, kādās tieši. Droši vien runa ir par tām nozarēm, kas arīdzan saistās ar atpazīstamību, tādās kā ārsts, uzņēmējs, sportists, augsta ranga valsts ierēdnis un tamlīdzīgi. Turklāt ne tradicionāli sabiedrībā augsti vērtētas profesijas ir cieņā LPV vidē, bet arīdzan politikā mazāk ierastas. Piemēram, evaņģēlists un mācītājs - šāda specifika tieši LPV raksturīga vairāk nekā citām partijām. Kreisajās partijās baznīckungus, visticamāk, nevērtēs tik augstu, lai arī cik liela tā draudze.
Otrs ceļš - atpazīstamība. Te ir pieļaujami gadījumi, kad cilvēks nav bijis politikā, nedz arī sevi pierādījis kādā profesijā, ar nosacījumu, ka influencerus neuzskatām par profesiju. No otras puses, mūsdienās būtu absolūti normāli tam nepiekrist un ieskaitīt to kā pieredzi reklāmas un tirdzniecības nozarē. Ja sekotāju skaits ir ievērojams un vairums no tiem gatavi balsot - visas durvis vaļā. Te acīmredzot tiek vērtēta spēja piesaistīt un pārliecināt cilvēkus. Pārējo var iemācīties procesā.
Trešais ceļš - grūtākais ceļš. Ja neesi ne pieredzējis, ne sevišķi pazīstams ārpus sava ciema vai mikrorajona - pierādi sevi. To var sākt darīt jau skolas gados. LPV ir sava jauniešu organizācija, ko gribētāji paši atradīs. Taču, ja esat jau cienījamā vecumā un savā CV pirms “piepušķošanas” no darba pieredzes nav īsti nekā, bet no izglītības - vidusskola, kandidātu sarakstā tikt varētu būt sarežģīti, bet vispār Latvijas politikā ir arī šādi veiksmes stāsti.
No aplūkotajām partijām iezīmējas kopējā aina - neatkarīgi no tā, vai runa ir par parlamentā esošajiem spēkiem vai tiem, kas cer tur nokļūt, jaunās paaudzes iesaiste un reāla līderības veidošana reizēm paliek otrajā plānā. Formāli tiek meklēti jauni cilvēki, tiek rīkotas kampaņas un diskusijas, taču būtiskākais nemainās - lēmumu pieņēmēji paliek tie paši, un politiskā kultūra nemainās. Latvijas politiskā elite šobrīd vairāk izskatās pēc fragmentēta interešu klubiņa, kur katra partija cīnās par savu iztiku, nevis kopējo attīstību. Dzīvē redzam mēģinājumus piesaistīt jaunus cilvēkus, taču nereti tie tikai kļūst par fonu jau esošajiem politiskajiem spēlētājiem, kuri gadiem ilgi rotē starp pozīciju un opozīciju. Jaunie bieži sāk savu politisko karjeru, ieņemot deputāta palīgu amatus vai veicot partijas ofisa darbu, tādējādi apgūstot “veco politiku”, vēl pirms nonāk lēmēja pozīcijā. Tikmēr globālie izaicinājumi kļūst arvien sarežģītāki. Eiropa šūpojas uz nestabilu kompromisu viļņa, ASV draud atgriezties haosā, un ģeopolitiskā spriedze tikai pieaug. Šādos apstākļos Latvijai vairāk nekā jebkad agrāk nepieciešami spēcīgi līderi, kuri spēj apvienot, iedvesmot un virzīt valsti uz attīstību.
