Rīga

Ar daļēju opozīcijas atbalstu par Rīgas mēru kļuvušais Mārtiņš Staķis pirmo kritiku saņēma vēl pirms darba uzsākšanas. Opozīcijai šķiet vismaz aizdomīga jaunās koalīcijas vēlme gan pēc lielā vicemēru skaita, gan komiteju priekšsēdētāju divu vietnieku amatu izveide. Turklāt visi šie amati būs apmaksāti.

Piektdien ar pārliecinošu atbalstu par Rīgas domes priekšsēdētāju tika ievēlēts “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” kopējā saraksta pārstāvis Mārtiņš Staķis. Viņu atbalstīja arī bijušais galvaspilsētas mērs, “Gods kalpot Rīgai” līderis Oļegs Burovs. Politiķis, kurš priekšvēlēšanu laikā centās nošķirt GKR Rīgā paveikto no ilggadējās sabiedrotās “Saskaņas”, jo tāda bijusi vienošanās – katrai partijai ir strikti atdalītas atbildības nozares, uzskata, ka šāda pilsētas pārvaldība ir vienīgais pareizais modelis, un apšauba, ka jaunajai Rīgas domes koalīcijai to izdosies mainīt. Skeptisks viņš ir arī par citiem pārmaiņu koalīcijas solījumiem. Piemēram, viņš uzskata, ka koalīcijas partijas ‒ pretēji solījumiem – pašvaldības kapitālsabiedrības uztver kā savus lēņus.

Jaunā Rīgas domes koalīcija, kas sevi dēvē par pārmaiņu koalīciju, rīt sanāks uz pašvaldības pirmo sēdi un sāks realizēt trešdien parakstīto “Rīcības plānu Rīgai”. Par domes departamentu un kapitālsabiedrību reorganizāciju topošais Rīgas mērs pagaidām runā izvairīgi, taču, vēl oficiāli darbu nesākusi, jaunā koalīcija ķērusies pie gatavošanās otrajam Covid-19 vilnim.

No šodienas par automašīnas novietošanu uz divām stundām 11. novembra krastmalā posmā no Jaunielas līdz Poļu gātei (bruģētajā daļā) jāmaksā 13 eiro. Vēl vakar par šo pašu pakalpojumu rīdzinieka kartes īpašniekiem bija jāsamaksā 3,60 eiro, pārējiem – 4,50 eiro.

Kad biju Dienvidvjetnamas lielākajā pilsētā Hošiminā (vairums vietējo to joprojām sauc vecajā vārdā – par Saigonu), tad viens no turienes spēcīgākajiem iespaidiem bija desmit miljonu lielpilsētas satiksmes haoss. Vjetnamā, tāpat kā citās mazāk attīstītās un pārapdzīvotās Āzijas valstu pilsētās uz ielām valda viens nebeidzams cilvēku, mašīnu, motorolleru, velosipēdu jūklis. Caurmēra eiropieti tas var viegli novest līdz nervu šokam, jo nav lāga saprotams kā te vispār var pārvietoties, pāriet ielu, saglabājot kaut minimālu drošību. Diemžēl pēdējos gados šim nosacītās “Āzijas” līmenim strauji tuvojas satiksme arī uz Rīgas ielām, pareizāk sakot, ietvēm, kuras arvien nekaunīgāk okupē velobraucēji.

„Ālava ir dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā nav apaugļojusies,” man priekšā teic vārdnīca, kaut arī es to pati zinu. „Govs palikusi ālavās,” rezignēti noteica mana vecmamma, teļu gaidīdama atskrienam, bet tas tā arī neatsteidzās. Neatceros gan, ka vecmamma par kaimiņu Fraņu būtu teikusi, ka viņa ir ālava, kaut arī bērnu Fraņai nebija. Laikam vecmamma nebija gana izglītota, bet varbūt viņai pietrūka tēlainās domāšanas.

Lai gan pavisam oficiāli Latvijā ir iestājies rudens, salnas vēl nav paguvušas nokost rudens ziedus un augus, kas grezno Rīgas pilsētu. Par stādījumiem, puķu dobēm, parkiem un dārziem gādā SIA „Rīgas meži”, kam nu jau daudzus gadus ir pašvaldības deleģēts pienākums uzturēt kārtībā Rīgas zaļo rotu.

Kovida pandēmija pārblīvējusi vidi ar izlietotām sejas maskām, plastmasas cimdiem un maisiņiem. Pat bulciņu veikalā tagad vairs nevar nopirkt, neietītu plēvē. Kur to visu atkritumu lērumu likt? Ne visus plastmasas atkritumus ir iespējams pārstrādāt otrreizējās izejvielās, un ne vienmēr tas ir saimnieciski izdevīgi. Citviet Eiropā plaši izmantots risinājums ir atkritumu pārstrāde elektrībā un siltumā. Arī Rīgai ir nepieciešama atkritumu dedzinātava, jo Getliņu atkritumu poligona ietilpība ir teju izsmelta.

Koronavīrusa epidēmija nav bijis šķērslis, lai medicīnas jomā apturētu attīstības projektus. Rīgas 1. slimnīca atjaunojusi vēsturisku ēku, kurā darbību sākusi Rehabilitācijas klīnika.

Kastes ar tukšām šampanieša pudelēm no partiju birojiem aizvāktas, puķes novītušas, un Rīgas domei pienācis laiks skarbam rutīnas darbam ar skolu jumtiem un kanalizācijas vākiem. Nevar teikt, ka galvaspilsētā viss būtu daiļi un jau kārtībā. Darba ir daudz. Taču kāds bija pirmais jaunā sasaukuma lielais darbs? Pareizi – amatu dalīšana. Nevar prasīt no radījumiem, kam ir šņukuri un aste gredzenā, lai viņi izplestiem spārniem paceļas gaisos un lido uz sauli.

Latvijas Krievu savienības valde pieņēmusi rezolūciju, kurā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas atzītas par nelikumīgām. Organizācija vēlēšanu rezultātus apstrīdējusi arī tiesā. Taču tas pretēji “Saskaņas” nostājai partijas pārstāvjiem netraucēja piedalīties sarunās par pašvaldības darba organizēšanu.

Par spīti politikas ekspertu prognozēm, „Attīstībai/Par!” un „Progresīvo” kopējā saraksta Rīgas mēra amata kandidātam Mārtiņam Staķim tikai nedēļas laikā izdevās panākt vienošanos ar trim partneriem par koalīcijas izveidi. Tiesa, lai to panāktu, bija nepieciešams izveidot trešo vicemēra amatu, un arī cīņa nav noslēgusies pilnībā – vēl jāvienojas par komisiju vadītāju vietniekiem.

Rīgas domes vēlēšanās visvairāk balsu ieguvušā “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” kopējā saraksta mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis uzsācis sarunas par jaunās domes koalīcijas veidošanu. Pašlaik gan izskatās, ka ātri viņam tas neizdosies, jo vairāk tādēļ, ka pagaidām dažos vēl neizveidotās koalīcijas partneros gruzdot vēlme mēra amatā redzēt cita politiskā spēka pārstāvi.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās piedalījās tikai 40,6 procenti no balsstiesīgajiem vēlētājiem. Tik zema vēlētāju aktivitāte nebija pat iepriekšējās krīzes laikā. Tomēr, neskatoties uz dramatiski zemo vēlētāju aktivitāti, jaunā Rīgas dome ir ievēlēta.

Lai arī Rīgas domes (RD) vēlēšanas beigušās it kā bez īpašiem pārsteigumiem, tomēr daži jāpiemin. Pirmkārt, šo vēlēšanu zemā aktivitāte. Tā gan bija sagaidāma, ņemot vērā apātisko noskaņojumu tradicionālo “Saskaņas” vēlētāju vidū. 2017. gadā par S/GKR bloku nobalsoja 127 tūkstoši vēlētāju, bet šogad par dažādām bijušās koalīcijas atlūzām kopā uz pusi mazāk – 66 tūkstoši. Taču galvenais vēlēšanu pārsteigums bija partijas “Progresīvie” triumfs.

Salīdzinot Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātus ar 2018. gada Saeimas vēlēšanu rezultātiem Rīgas velēšanu apgabalā, var secināt, ka visvairāk savus atbalstītājus zaudējusi sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”, KPV LV un JKP, bet vislabāk savu atbalstītāju skaitu divu gadu laikā ir izdevies palielināt “Attīstībai/Par!” un “Jaunajai Vienotībai”.

Latvijas Zaļā partija (LZP) un Latvijas Zemnieku savienība (LZS) startēja kopīgā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstā, taču Rīgas domē neiegūs mandātus, jo nepārvarēja 5% barjeru, iegūstot 4,07% nobalsojušo vēlētāju atbalsta. Tas ir vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, tomēr nav pietiekami.

Kaut arī ar katastrofāli zemu vēlētāju aktivitāti, tomēr Rīgas domes vēlēšanas ir notikušas, un tajās vismaz nomināli uzvarējis politiskais spēks, kuram to solīja sabiedriskās domas aptaujas un kurš arī pats bija pārliecināts, ka Rīga ir tā bastions, – “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” apvienotais saraksts. Apvienības mēra amata kandidāts cer uz ātru koalīcijas izveidi un domes darba atsākšanu.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās rīdzinieku sajūtas un pārdomas par pilsētas nākotni nevar raksturot vienā vārdā. Tās var raksturot kā pilnīgu pretstatu – daļa vēlētāju ļoti apņēmīgi un ar lielām cerībām devās uz galvaspilsētas pašvaldības vēlēšanām, savukārt citi – lai arī uz vēlēšanu iecirkni atnākuši, uzskata, ka viņu balsij nozīmes nav, un viņi pat īsti neesot zinājuši, par ko vēlēt.

Āgenskalna apkārtnes sabiedrība vienmēr centusies pozicionēties kā pilsoniski viena no aktīvākajām galvaspilsētā. To apliecina arī šīs vēlēšanas, taču tikai salīdzināmos lielumos. Autora iecirknī – 125. iecirknī Āgenskalna valsts ģimnāzijā ‒ vēlētāju aktivitāte, kaut arī tā ir viena no augstākajām starp 156 iecirkņiem kopumā, joprojām ļauj vēlēties vairāk.

„Kā jums šķiet, ko atgādina JKP priekšplānā izvirzītā Linda Ozola?” – šādu jautājumu nesen man uzdeva kāds politikas vērotājs. Padomāju. Un sapratu. Jutu Strīķi. Aizsaulē aizgājušās politiķes tēls tik ļoti bija iespaidojis eventuāli nākamo Rīgas domes vadītāju, ka viņa publiskajās debatēs kopēja ne tikai runas manieri, nesatricināmo revolucionāro pārliecību un Dāmokla zobina švīkstināšanu virs korumpantu galvām, bet arī, pietrūkstot kompetencei, vēlamo uzdeva par esošo. Taču tas jēkāpistiem ir normāli.

Šīs ir pirmās Rīgas domes vēlēšanas, kuras es it kā varētu vērot no malas, jo, lai gan vairāk nekā pusgadsimtu biju rīdzinieks, tomēr jau kādu laiku esmu savu ikdienas dzīvi saistījis ar Rīgai tuvu novadu. No vienas puses, Rīgā notiekošais uz mani it kā tieši neattiecas, bet, no otras puses, Rīga ir daļa no Latvijas, ekonomiski vislielākā daļa, tāpēc Rīgā notiekošais tieši vai netieši ietekmēs visus Latvijas novadus un ikvienu Latvijas iedzīvotāju.