Rīga

Latvijas Zaļā partija (LZP) un Latvijas Zemnieku savienība (LZS) startēja kopīgā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstā, taču Rīgas domē neiegūs mandātus, jo nepārvarēja 5% barjeru, iegūstot 4,07% nobalsojušo vēlētāju atbalsta. Tas ir vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, tomēr nav pietiekami.

Kaut arī ar katastrofāli zemu vēlētāju aktivitāti, tomēr Rīgas domes vēlēšanas ir notikušas, un tajās vismaz nomināli uzvarējis politiskais spēks, kuram to solīja sabiedriskās domas aptaujas un kurš arī pats bija pārliecināts, ka Rīga ir tā bastions, – “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” apvienotais saraksts. Apvienības mēra amata kandidāts cer uz ātru koalīcijas izveidi un domes darba atsākšanu.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās rīdzinieku sajūtas un pārdomas par pilsētas nākotni nevar raksturot vienā vārdā. Tās var raksturot kā pilnīgu pretstatu – daļa vēlētāju ļoti apņēmīgi un ar lielām cerībām devās uz galvaspilsētas pašvaldības vēlēšanām, savukārt citi – lai arī uz vēlēšanu iecirkni atnākuši, uzskata, ka viņu balsij nozīmes nav, un viņi pat īsti neesot zinājuši, par ko vēlēt.

Āgenskalna apkārtnes sabiedrība vienmēr centusies pozicionēties kā pilsoniski viena no aktīvākajām galvaspilsētā. To apliecina arī šīs vēlēšanas, taču tikai salīdzināmos lielumos. Autora iecirknī – 125. iecirknī Āgenskalna valsts ģimnāzijā ‒ vēlētāju aktivitāte, kaut arī tā ir viena no augstākajām starp 156 iecirkņiem kopumā, joprojām ļauj vēlēties vairāk.

„Kā jums šķiet, ko atgādina JKP priekšplānā izvirzītā Linda Ozola?” – šādu jautājumu nesen man uzdeva kāds politikas vērotājs. Padomāju. Un sapratu. Jutu Strīķi. Aizsaulē aizgājušās politiķes tēls tik ļoti bija iespaidojis eventuāli nākamo Rīgas domes vadītāju, ka viņa publiskajās debatēs kopēja ne tikai runas manieri, nesatricināmo revolucionāro pārliecību un Dāmokla zobina švīkstināšanu virs korumpantu galvām, bet arī, pietrūkstot kompetencei, vēlamo uzdeva par esošo. Taču tas jēkāpistiem ir normāli.

Šīs ir pirmās Rīgas domes vēlēšanas, kuras es it kā varētu vērot no malas, jo, lai gan vairāk nekā pusgadsimtu biju rīdzinieks, tomēr jau kādu laiku esmu savu ikdienas dzīvi saistījis ar Rīgai tuvu novadu. No vienas puses, Rīgā notiekošais uz mani it kā tieši neattiecas, bet, no otras puses, Rīga ir daļa no Latvijas, ekonomiski vislielākā daļa, tāpēc Rīgā notiekošais tieši vai netieši ietekmēs visus Latvijas novadus un ikvienu Latvijas iedzīvotāju.

Rīt balsstiesīgie un pilsoniski aktīvie rīdzinieki dosies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai, runājot politiķu vārdiem, izvēlētos Rīgas nākotni. Taču šīs vēlēšanas nebūs kā līdz šim pieredzētās ne tikai tāpēc, ka tās ir ārkārtas vēlēšanas. Savus noteikumus valstī joprojām diktē arī Covid-19.

Vecas atkritumu izgāztuves, lopu kapsētas, militārie objekti – tās ir vietas, kur labāk nespert kāju. Taču tie nav vienīgie objekti, kuros ir konstatēts piesārņojums. Tāds var būt pat vietā, kur ir uzcelts lielveikals.

Rīgas centrālās ielas sabiedriskā transporta pieturvietās ieklātais valčbetons izrādījies nepiemērots materiāls ar uzpūstu PR – neveiksmīgs Brocēnu cementa rūpnīcas mārketinga produkts. Brīvības ielas segums tiek ārdīts laukā jau trešo reizi triju gadu laikā, taču tagad tiks ieklāts īsts ceļu betons, kādu lieto bagātās valstīs. Tādam vajadzētu kalpot, ja ne saules mūžu, tad vismaz līdz nākamajai ielas rekonstrukcijai.

Ir klāt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas! Ļoti steidzīgie jau tagad var vēlēt, bet lielākā daļa rīdzinieku, kuriem nav vienaldzīga sava pilsēta, ies pie urnām 29. augustā.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās gaida ierodamies 422 681 vēlētāju. Pusei vēlētāju vēlēšanu iecirknī ir sagādāta sejas aizsargmaska, teju trešajai daļai – pildspalva, ja tāda būs vajadzīga. Ja būs nepieciešams, iecirknī varēs izmērīt pat temperatūru. Šo un citu Covid-19 drošības pasākumu, kā arī steigas dēļ Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas būs ārkārtīgi dārgas vēlēšanas. To kopējas izmaksas pārsniegs 2 miljonus eiro, tātad par pusmiljonu eiro vairāk, nekā sākotnējo tika lēsts.

Jaunās aptaujās parādoties jaunai partijai “Jaunā Saskaņa”, kurai ir izredzes iekļūt Rīgas domē, līdzšinējie favorīti to neuztver kā nopietnu konkurenci, taču, ja tā patiešām notiktu, šim politiskajam spēkam nāktos palikt opozīcijā vai veidot koalīciju ar pārējo atgrūstajām ‒ ar “Saskaņu”, Latvijas Krievu savienību un “Gods kalpot Rīgai”.

TV24Rīga rīkotajās Rīgas mēru kandidātu debatēs izraisījās ļoti zīmīgs dialogs starp raidījuma vadītāju Armandu Puči un NA/LRA apvienotā saraksta līderi Eināru Cilinski. Runājot par sabiedriskā transporta nākotni Rīgā, Cilinskis saka: “Mums būs nepieciešamas vairāk sabiedriskā transporta joslas un satiksmes plānošanu, lai padarītu šo sabiedrisko transportu ātrāku.” Puče viņu nekavējoties pārtrauc, jautājot: “Einār, kā?...Nu kā, vairāk joslas? Kā? ...No kurienes tās joslas?

„Atkal privatizējat 18.novembri?” – vieglā greizsirdībā Jānim Iesalniekam (NA) uzklupa kāda tviteriste. Iesalnieks, droši vien nedomādams neko par privatizāciju, bet gan par Rīgas domes vēlēšanām, bija ielicis savā tviterkontā nelielu aptauju: „Šonedēļ rīdziniekiem būs iespēja tiešā veidā ietekmēt Rīgas nākotni. Kādu Rīgu izvēlēsies tu Rīgas domes vēlēšanās?”

Ārkārtas Rīgas domes vēlēšanu gaisotnē “Vienotība” sestdien aizvadīja kārtējo kongresu, kurā, cīnoties ar politiskās personības dalīšanās sindromiem, priekšvēlēšanu gara uzkurināšanai tika izmantoti visi partijai pieejamie smagsvari un sperti pirmie neveiklie soļi “digitālās partijas” virzienā.

Rīgas domes deputātu kandidāte Agnese Logina savā aģitācijas rullītī norāda uz dzimumu nevienlīdzību Rīgas ielu nosaukumos. Rīgā esot tikai četras ielas, kuras nosauktas reālu vēsturisku sieviešu vārdos – Aspazijas bulvāris (pašā centrā), Mirdzas Ķempes, Martas Rinkas un Annas Sakses ielas. Logina nosauc arī tās sievietes, kuras būtu pelnījušas, bet kuru vārdos ielas nav nosauktas – Marija Leiko, Klāra Kalniņa, Mērija Grīnberga, Lūcija Garūta.

Sociologu firmas mēdz veikt sabiedriskā noskaņojuma mērījumus un veidot partiju reitingus. Taču tur ir dažas nianses, kas jāņem vērā. Nevajag ticēt uz vārda šiem reitingiem! Pat paši sociologi nepretendē uz to, lai viņiem tic. Reitingi nav prognozes.

Rīgas domes vēlēšanās startējošo politisko partiju pēdējie reitingi liecina, ka kādreizējām opozīcijas partijām patiešām varētu izdoties neļaut pie varas atgriezties “Saskaņai” un “Gods kalpot Rīgai”. Taču pašlaik Rīgā populārākās partijas Rīgas mēra amata kandidāts pieļauj, ka sarunas par koalīcijas izveidi būs sarežģītas, bet kā minimāli koalīcijai nepieciešamo mandātu skaits tiek minēts 33.

Ja pasauli un Latviju neplosītu Covid-19, Rīgā jau no nākamā gada 1. janvāra tiktu ieviests tūrisma nodoklis. Koronavīrusa dēļ tā ieviešana tika atlikta uz gadu. Starp Rīgas mēra kandidātiem nav vienprātības par šāda nodokļa ieviešanas nepieciešamību – daļa uzskata, ka tas Rīgai nav vajadzīgs, bet daļa ir pārliecināta, ka tam būtu jābūt pat piecas reizes lielākam, nekā plānots.

Intervijā Neatkarīgajai Latvijas Nedzirdīgo savienības Valsts deleģēto sociālo pakalpojumu nodaļas vadītājs Zaļo un zemnieku savienības Rīgas domes deputāta amata kandidāts Edgars Vorslovs stāsta, kāda ir cilvēku ar dzirdes traucējumiem situācija Latvijā un kāpēc ir svarīgi, ka nedzirdīgo intereses ir pārstāvētas Rīgas Domē un politikā vispār.

Šobrīd likumdošanā garantēta bezmaksas ēdināšana skolā ir 1.‒4. klašu skolēniem. To kopš šā gada 1. janvāra solidāri nodrošina gan valsts, gan pašvaldības. Par pārējo klašu skolēnu brīvpusdienām katra pašvaldība rūpējas pati. Aptaujājot Rīgas domes vēlēšanās startējošās partijas un izpētot partiju priekšvēlēšanu programmas, jādomā, ka visu klašu Rīgas skolēniem brīvpusdienas nākotnē būs garantētas. Ja vien, protams, priekšvēlēšanu solījumi tiks turēti.

Nav jābūt kultūras, būvniecības vai aviācijas zinātņu doktoram, lai konstatētu, ka Spilves lidosta iet postā. Tā vairākus gadu desmitus jau ir bijusi postā, bet Rīgas pašvaldības (ne)saimniekošanas rezultātā šis posts arvien padziļinās. Iespējams, vienīgais, kas nespēj to saskatīt, ir vecās lidostas valdītājs – pašvaldības uzņēmums “Rīgas nami”.