Lai arī Latvijā samazinās dzimstība un teorētiski vajadzētu samazināties valsts sociālajiem izdevumiem dažādiem ar bērna piedzimšanu un audzināšanu saistītiem pabalstiem, sociālajā budžetā tomēr liekas naudas nav.
Šogad pirmajos deviņos mēnešos Latvijā reģistrēti 10 822 jaundzimušie, kas ir par 1741 bērnu jeb 13,9% mazāk nekā 2022. gada attiecīgajā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Katrā 2023. gada mēnesī piedzima mazāk bērnu nekā attiecīgajā 2022. gada mēnesī, turklāt tas ir ne tikai mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet arī vismazākais dzimušo skaits katrā mēnesī pēdējos simt gados.
Viena no Latvijas ekonomikas nozarēm, kas piedzīvojusi ļoti straujas pārmaiņas pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, ir kokrūpniecība. Par to, kā nozare attīstās laikā, kad noieta tirgi strauji sarūk un pa apkārtceļiem notiek centieni iepludināt Eiropā Krievijas un Baltkrievijas koksni, stāsta Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
Es neparakstīšos par Saeimas atlaišanu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ja Saeima pēc mēneša tiktu atlaista un sarīkotas jaunas Saeimas vēlēšanas, mēs ievēlētu visus tieši tos pašus politiķus un partijas.
Jau vasarā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodeva pašvaldībām un sociālajiem partneriem dokumentu, kas saucas “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā: ilgtspējīga izglītības ekosistēma un efektīvs finansēšanas modelis”. Iedziļinoties var secināt, ka tas ir plāns lauku skolu likvidēšanai. Bet skolas ir nozīmīgi latviskās identitātes uzturēšanas centri lauku reģionos. Ja tur nebūs skolu, izsīks latviskums, pazudīs cilvēki.
Meklēt analoģijas starp ārstēšanu un saimniekošanu iesāka Latvijas Banka, savai 2023. gada konferencei liekot nosaukumu “Recepte ekonomikas izaugsmei”.
Tiklīdz likums to pieļāva, tas ir, precīzi gadu pēc 14. Saeimas ievēlēšanas, vairākas politiskās organizācijas pieteica parakstu vākšanu šīs Saeimas atlaišanas iniciēšanai. Šī parakstu vākšanas kampaņa liek ieskatīties Satversmē, kur atklājas vairākas interesantas, ne pārāk demokrātiskas lietas.
Tualetes skolās un guļamtelpas bērnudārzos bieži vien ir visnedrošākās vietas, kur mēdz notikt dažādu veidu vardarbība un pazemošana, secināts nevalstiskās organizācijas "Centrs Dardedze" jaunās kampaņas "Lasi starp rindiņām" organizētājā diskusijā.
Aizvadītajā nedēļā Saeima pieņēma civilās partnerības likumu, un aktrise Luīze Meļķe beidzot varēja saņemt viņai vēl februārī piešķirto “Lielo Kristapu”, kuru viņa atteicās pieņemt, līdz šāds likums nebūs pieņemts. Kreisi liberālie aktīvisti neslēpj gaviles par sengaidīto uzvaru un jau gatavojas nākamajai cīņai – kaujai pie Stambulas.
Par Izraēlas kara operācijām Gazas joslā, par specifisko Tuvo Austrumu domāšanu, par radikālo islāmu, Rietumu dīvaino liberālmarksismu un citām aktualitātēm “Neatkarīgās” intervija ar rabīnu, Jūrmalas ebreju kopienas vadītāju, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes locekli Šimonu Kutnovski-Ļaku.
Oļegs Burovs, ievēlēts Saeimā no “Latvija pirmajā vietā” (tagad frakcijām nepiederošs), partijas “Gods kalpot Rīgai” (GKR) priekšsēdētājs, pagājušajā nedēļā nobalsoja par Stambulas konvencijas nodošanu Juridiskajai komisijai. Pēc piederības tā bija jānodod Ārlietu komisijai, taču Saeimas priekšsēdētāja Mieriņa (ZZS) manipulatīvi iegrozīja Juridisko komisiju. Bet ne par to stāsts. Patiesībā par to, vai Burovs kļūs par nosacīto 51. deputātu, kurš atbalstīs ratifikāciju.
Eiropas ekonomiskā stagnācija, kas pamazām pāriet lejupslīdē, un šobrīd pasaulē augošie ģeopolitiskie saspīlējumi nemet līkumu arī Latvijai, sevišķi ietekmējot mūsu valsts ražošanas sektoru. Izņēmums nav arī vietējā mašīnbūve un metālapstrāde. Par to, kā nozarei klājās pašreizējos pārmaiņu laikos, kā arī attīstības perspektīvām, tajā skaitā par spēju rast ieguvumus no strauji augošā pieprasījuma pēc militārā aprīkojuma, ar “Neatkarīgo” pārdomās dalās Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.
Par šīs nedēļas aktuālāko singlu mazliet negaidīti kļuvis atraktīvā rokdziedātāja Mika Galvanovska patriotiskais gabals “Par savu zemi saukt”. Šis gados jaunais, taču jau gana pieredzējušais mūziķis (un arī vairāku izklaides vietu Vecrīgā īpašnieks) pēdējā laikā spridzina – teju katrs viņa solis liek par to runāt.
Dažu zodiaka zīmju pārstāvjus ietekmē rudens, laika apstākļu maiņas un mēness fāzes. Taču ir tādi, kuriem liktenis nosaka, cik liela ir iespējamība satikt savus dvēseles radiniekus šajā dzīvē. Turklāt tam ir astroloģiski arī noteikts laiks. Un laiks ir tā vērtība, kuru apsteigt nav iespējams. Tāpēc ir vērtīgi zināt ne vien savas izredzes un perspektīvas šajā laukā, bet arī skaidri zināt, kad iespēja stājas spēkā. Kuras ir tās trīs zodiaka zīmes, kuras piedzīvo vislielāko izaicinājumu, lai atrastu savu dvēseles radinieku?
Kā tūristi no Baltijas valstīm sponsorē Lukašenko režīmu? Kas apdraud cilvēkus, kuri ceļo uz Baltkrieviju? Kāpēc un kam vajadzīgas jaunās Baltkrievijas pases? Vai uz Ukrainas bēgļu fona Eiropa nav aizmirsusi par baltkrievu bēgļiem? Kāpēc Baltkrievijas nākotne ir atkarīga no Krievijas un Ukrainas kara iznākuma? Kā agresorvalstis apiet starptautiskās sankcijas? Par šiem un citiem jautājumiem ar Baltkrievijas opozīcijas līderi Svetlanu Tihanovsku Viļņā sarunājās portāla “kontekst.lv” galvenais redaktors Vladislavs Andrejevs.
Šokējošo un asiņaino skatu nav iespējams aizmirst. Ciniski nobeigta aļņa galva un āda mētājas dažu desmitu metru attālumā no meža ceļa purva malā. Savus posta darbus mednieki pat nav parūpējušies piesegt ar zariem. Cik ētiski ir mežā atstāt nogalināta dzīvnieka atliekas?
Grupas “Astro’n’out” gada nogales triecientriloģija noslēgusies: septembrī – Māras Upmanes-Holšteines grāmata, oktobrī – grupas septītais studijas albums, bet nupat novembra sākumā – lielkoncerts “Arēnā Rīga”. Grupa uzstādījusi latiņu varen augstu, lai nu kāds mēģina pārspēt “astronautu” trejmēnesi!
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju profesoru Leonu Taivānu atceros vēl no “krievu” laikiem, kad biju aizrāvies ar jaunam cilvēkam neraksturīgu hobiju – politiku. Tolaik katru gadu tika izdota gadagrāmata “Planētas pulss”, kurā dažādi Latvijas politiskie komentētāji aprakstīja notiekošo pasaulē. Ieraugot grāmatnīcā šo izdevumu, kritērijs pirkt to vai nepirkt bija viens – satura rādītājā paskatīties, starp rakstu autoriem ir Taivāns vai nav. Ja bija, tad jāpērk. Būs to vērts.
Jau pēc dažiem gadiem demogrāfiskā noslodze Latvijā varētu pieaugt tik katastrofāli, ka būs jādomā, kā darbaspējīgie varēs samaksāt pietiekamas sociālās iemaksas pensijām. Šādu secinājumu izsaka Labklājības ministrija, kas neatbalsta priekšlaicīgas pensionēšanās vecuma noteikšanu daudzbērnu ģimeņu vecākiem. Valsts ir ieinteresēta, lai cilvēki ilgāk strādā.
Raivis Zeltīts uzskata, ka ir samazinājies to nezinīšu skaits, kuri svēti domā, ka 11. novembris ir Lāčplēša dzimšanas diena – nevis visu Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas diena, kas sākta svinēt tad, kad 1919. gadā no Rīgas tika padzīts Bermonta karaspēks. Kāds nezinīšiem tomēr ir izstāstījis vēstures pareizo pusi. Nu Raivis, būdams zemessargs, vēlas, lai arī viņa astoņgadīgais dēls to zinātu.
Vienas no visu laiku labākajām Holivudas filmām "Sideways" ("Sānceļi") autors Reks Pikets (Rex Pickett) nesen viesojies Rīgā un apmeklējis pirmizrādi "Pelikāni un vīnogas" (pēc filmas motīviem tapušās lugas latviskās versijas nosaukums) Jaunajā Rīgas teātrī. Atgriezies mājās ASV, viņš savā blogā uzrakstījis cildinošu rakstu par izrādi, aktieriem un režisoru Alvi Hermani, nodēvējot viņu par teātra ģēniju.
