Sākums

Nākamā gada valsts budžets ļaus daļai pensionāru atjaunot piemaksas pie vecuma pensijas. Saeimā par steidzamiem atzītie un pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi pensiju likumā paredz noteikt piemaksas tiem senioriem, kuri devās pensijā 2012., 2013. un 2014. gadā.

Pēdējās pāris nedēļās ar saviem debijas albumiem, turklāt abos gadījumos arī šajos laikos tik reti sastopamajā CD formātā, atzīmējušās divas gados jaunās dziedātājas – Paula Dundere un Sabīne Mustermane. Abas šīs meitenes vieno piederība Agneses Rakovskas mūzikas un izglītības platformai “Zvaigznājs”, bet tai šobrīd ir lieli, teju vai revolucionāri plāni.

Uz pirmās nepieciešamības precēm orientēts patēriņa grozs lielākajai sabiedrības daļai pagaidām neļauj runāt par vispārēju iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu, neraugoties uz to, ka algas kopumā šogad bijušas ar tendenci augt straujāk nekā vidējais dārdzības līmenis valstī.

Vai tā ir taisnība, ka frontē visi karavīri kļūst ticīgi? Ko karā dara kapelāni, un kāpēc viņus aizsargā? Vai ASV kapelānu dienesta modeļi darbojas arī kara apstākļos Ukrainā? kontekst.lv žurnāliste tikās ar Ruslanu Rosu – Ukrainas Pirmā militāro kapelānu bataljona komandieri un mācītāju vienā no Ukrainas protestantu baznīcām.

“Ir ļoti labi, ka mēs joprojām to varam darīt. Ļoti slikti, ka tas vēl joprojām ir nepieciešams,” kādā tīmekļa ierakstā pauž Reinis Pozņaks, projekta “Tviterkonvojs” izveidotājs, cilvēks, kurš apvienojis tos Latvijas iedzīvotājus, kuri palīdz Ukrainai gan ar brīvprātīgo darbu, gan ziedojot savas automašīnas un līdzekļus auto iegādei. Katru nedēļu automašīnas tiek nogādātas Ukrainā. 17. novembrī, ceļā devās kārtējais tviterkonvojs.

Ar bijušā Pētera parka ozolu postītāju tiesāšanu 1923. gadā sāktajā Uzvaras parka vēsturē atkārtojušies vairāki līdzīgi gadījumi ar pazudušu naudu un bojā gājušiem cilvēkiem.

Daudz laimes, Latvija, dzimšanas dienā!

Šī nedēļa no visām divpadsmit zodiaka zīmēm tieši divām atnesīs veiksmes enerģiju. Ko astroloģiski nozīmē veiksme, kā to nepalaist vējā, kā noturēt un lietderīgi izmantot, lasiet tālāk!

Lai gan pašreizējais ekonomiskais fons gan Latvijā, gan arī Eiropā kopumā šķiet visai padrūms, nākamgad situācija varētu mainīties uz pozitīvo pusi. Par to liek domāt arī jaunākās Starptautiskā valūtas fonda prognozes.

Polijas valdība ir izrādījusi lielu apņēmību palielināt savus bruņotos spēkus. Novembrī Polijas Valsts aizsardzības ministrija iesniegusi jaunu noteikumu projektu par brīvprātīgu iesaistīšanos militārajā dienestā un uzskata, ka tas ir labākais veids, kā palielināt armijas lielumu, neieviešot obligātu iesaukšanu. Plāns ir izveidot 300 000 cilvēku lielu armiju.

No ASV prezidenta Džo Baidena un Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina tikšanās Sanfrancisko vienlaikus gaidīja gan daudz, gan arī neko. Kā šo paradoksu atšifrēt? Teorētiski abas lielvaras it kā varētu vienoties “kopīgā dziesmā” un draudzīgi valdīt pār pasauli, bet praktiski tas nav neiespējams. Līdz ar to cerības uz kaut ko it kā bija lielas, bet visi saprata, ka produktīva sarunu iznākuma varbūtība ir niecīga.

"Mūsu brīvība mums nav uzdāvināta, latviešu karavīri to ir izcīnījuši, un mums vienmēr par to ir jāpiedomā. Par to jābūt modriem visu laiku," videoblogā "nra.lv sarunas" Latvijas Republikas Proklamēšanas dienas priekšvakarā sacīja Ziemassvētku kauju muzeja vadītājs Dagnis Dedumietis.

Nav noslēpums, ka Latvijas bijušais premjerministrs un tagadējais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš raugās uz Briseli kā vilks uz mežu. Rīgā viņam šauri. Kā zoodārza krātiņā. Apkārt tādi sīki, skaudīgi cilvēciņi. Liek uz tikšanos ar nopietniem cilvēkiem lidot vienā lidmašīnā ar visu to plebeju masu, kas aplaudē, lidmašīnai nosēžoties. Brrr... Cita lieta Briselē. Tur visi savējie, un, kā Kariņš mēdz teikt, tur jūtos kā baznīcā, kur visi savējie.

Karš Ukrainā plosās jau gandrīz divus gadus, bet bēgļu plūsma no šīs valsts arvien neapsīkst. Ukraiņi pamet savas mājas Krievijas okupētajos reģionos. Viņi dodas uz Eiropu caur Krieviju un Latviju, kas ir īsākais ceļš. Daugavpils ir kļuvusi par sava veida tranzīta punktu ukraiņu bēgļiem šajā maršrutā, kur viņus sagaida Latvijas brīvprātīgie.

Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure tagad var sacīt visu, kā ir bijis un kā ir iestādē, kurā viņa strādā no 1975. gada un kuru vada no 1998. gada. No visu pasaules valstu statistikas iestāžu vadītājiem viņa šobrīd ir amatā visilgāk.

Patvēruma meklētāju skaits, kas šķērso Somijas robežu, visticamāk, turpinās palielināties. Eksperti vērtē, ka drīzumā Somijai būs jārēķinās ar simtiem jaunu patvēruma meklētāju ik dienas. Taču, lai Somijā katru dienu pāri austrumu robežai sāktu ierasties tūkstošiem cilvēku, Krievijas iekšienē būtu jānotiek kam nopietnākam, piemēram, Putina režīma krišanai.

Pazudušās Annas meklēšana joprojām turpinās. Sieviete tiek meklēta ar cilvēku palīdzību, droniem, helikopteru, speciāli apmācītiem suņiem. Ūdenslīdēji apsekojuši aizdomīgas vietas purvā, bet rezultātu joprojām nav.

2024. gada valsts budžetā sabiedriskajiem medijiem (Latvijas Radio, Latvijas Televīzija (LTV) un lsm.lv) papildus paredzēti 5 560 169 eiro. Kopā nākamgad 46,7 miljoni eiro. Neskatoties uz šo pieklājīgo pieaugumu, nav šaubu, ka turpināsies stāsti par nepietiekamu sabiedrisko mediju finansējumu, kas nenodrošinot to “neatkarību” un “stiprināšanu”.

Līdz šim Latvijā viedokļi par digitālā eiro ieviešanu dalījušies kardināli pretēji – vieni šādu soli atbalsta, savukārt citiem tas saistās ar bažām, ka varētu pazust tradicionālā nauda, ko kā maksājuma līdzekli esam izmantojuši līdz šim. Vēl citiem tas saistās ar izbailēm par to, ka “lielajam brālim” būšot lielākas iespējas izsekot savas avis, jo visas finansiālās darbības tad būšot kā uz delnas.

Līdz 2023. gada beigām "Rail Baltica" projekta īstenošanai Latvijā nodrošinātie 916 miljonu eiro nav daudz pasākumam, kura beigas jāsasniedz labākajā gadījumā 2030. gadā.

Saeimas Pieprasījumu komisija vakar noraidīja “Apvienotā saraksta” (AS) pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) par bijušā premjera (tagad ārlietu ministra) Krišjāņa Kariņa (JV) speciālo avioreisu tēriņiem. No 2021. līdz 2023. gadam Kariņa 18 lidojumi, kuros tika izmantotas privātās lidmašīnas, valstij (nodokļu maksātājiem) izmaksāja 613 830 eiro – aptuveni 10 reizes vairāk nekā izmantojot regulāros reisus.

Skaists, bagāts mūžs, ko Jānis godam nodzīvoja. Tā par Jāni Škaparu teiks katrs, kurš viņu pazina. Trešdien, 15. novembrī, viņš aizgāja Mūžībā 95 gadu vecumā. Jānis Škapars bija viens no Latvijas Tautas frontes (LTF) līderiem un veidotājiem, viņš bija tās dzinējspēks un radošuma meklētājs.