Valdošās partijas “Vienotība” deleģētais Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs nodrošināja komisijas atbalstu opozīcijas partijas “Zaļo un zemnieku savienība” (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Viktora Valaiņa ierosinājumam komisijas vārdā prasīt, lai Finanšu ministrija sagatavo priekšlikumus banku virspeļņas ierobežošanai.
Trešdien ar savstarpējiem pārmetumiem negribēšanā strādāt kopā beidzās Rīgas domes vadošā bloka (“Vienotība”, NA/LRA, “Kods Rīgai”, kopā 20 balsis) sarunas ar lielāko frakciju – “Progresīvie/Par!” (PP) (14). Ceturtdien notika sarunas jau ar “Gods kalpot Rīgai” (GKR) (5) un “Latvijas attīstībai” (LA) (3), ar kurām panākta konceptuāla vienošanās par sadarbību.
Nākamā gada februārī iztek Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pilnvaru termiņš, taču valdībai viņas veikums jāvērtē pusgadu pirms pilnvaru termiņa beigām, proti, tagad. Tikmēr plašākai sabiedrībai nepamanītas palikušas dažas ģenerāldirektores dzīves šķautnes.
Gan Finanšu ministrijas dibinātās t.s. Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas locekļu, gan mediju pārstāvju vidū ir aizsākusies kurnēšana par pusslepenajām darba grupas sēdēm un to dokumentiem. Un, lai gan Finanšu ministrija (FM) trešdien paziņoja, ka tai esot gatavi dažādi potenciālie nodokļu izmaiņu scenāriji, nekādu sīkāku informāciju tā nepauda.
Šogad Tartu universitāte vietas kopmītnēs spējusi nodrošināt vien aptuveni trešdaļai studentu, kuri cerējuši izmantot šo relatīvi lēto variantu. Pārējiem atliek vien meklēt mājokļu īres iespējas, taču cenas šajā segmentā salīdzinājumā ar pagājušo vasaru pieaugušas par 10%, turklāt tas – neņemot vērā komunālos maksājumus, kas arī kļuvuši lielāki, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR”.
Bijušais britu premjers Boriss Džonsons pagaidām nav saņēmis atļauju ierīkot peldbaseinu savā šogad iegādātajā īpašumā Oksfordšīrā, jo tā teritorijā dzīvojot lielie tritoni – aizsargājamas sugas abinieki. Interesanti, ka 2020. gadā Džonsons, kurš tolaik vadīja valdību, kādā runā paziņoja, ka lielo tritonu dēļ nekustamo īpašumu attīstītājiem ir grūtāk realizēt projektus, un netiek uzcelts tik daudz mājokļu, cik vajadzētu.
Uz Krieviju savu produkciju joprojām eksportē vairāki simti Latvijas uzņēmumu. Kuri tie ir? Ekonomika ministrija atteicās “Neatkarīgajai” sniegt konkrētu informāciju – tas esot komercnoslēpums. Tirgošanās un sadarbība ar nacistisku agresorvalsti par spīti sankcijām – tas ir peļņas, izdzīvošanas vai izaicinošas politikas jautājums?
Par abonementa noformēšanu vietnē "abone.pasts.lv" no 1. jūlija noteikta maksa 1,20 eiro – kārtējā Satiksmes ministrijas pārziņā esošās valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” kaltā nagla drukātās preses zārkam. Pagājis vairāk nekā mēnesis, bet no politiskām aprindām ne pušplēsta vārda par to, ka drukātās preses iznīdēšana ir drauds mūsu valsts drošībai.
Pandēmijas laikā izdevumi slimības pabalstiem dubultojās, taču tagad situācija ir stabilizējusies, proti, izmaksas neaug tik strauji, lai būtu nepieciešami ārpuskārtas budžeta piešķīrumi.
Par XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētku viena opusa iestudēšanu un publisko atskaņojumu virsdiriģenti un virsvadītāji saņēmuši 350 līdz 600 eiro pēc nodokļu nomaksas, bet koncertu vadītāji par mēģinājumu procesu, kā arī publiskajiem ģenerālmēģinājumiem un koncertiem no 130 eiro līdz 2000 eiro pirms nodokļu nomaksas, noskaidroja “Neatkarīgā”.
Valdošās koalīcijas politiķi beidzot tuvojas konceptuālam lēmumam par papildus maksājuma komercbankām piemērošanu. Finanšu ministrija ir izvirzījusi divus iespējamos variantus - ārkārtas “solidaritātes maksājuma” ieviešanu uz laiku, līdzīgi kā Lietuvā, vai arī paaugstinātas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes piemērošanu tieši banku sektoram.
Preses izdevumu abonētāji Igaunijā sūdzas par to, ka laikā nesaņem pasūtītās avīzes un žurnālus. Valsts pasta uzņēmums “Omniva”, kas kopš jūnija sākuma kļuvis par vienīgo abonētās preses piegādātāju valstī, atzinis, ka problēma patiešām pastāv, un tās pamatā ir pastnieku trūkums un līdz galam neizstrādātā loģistika, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR”.
Parīzē noticis nu jau kārtējais uzbrukums greznam juvelierizstrādājumu veikalam. Trīs bruņoti laupītāji iebrukuši kompānijas “Piaget” veikalā pašā Parīzes centrā. Viņu guvuma – dārglietu un pulksteņu – kopējā vērtība pēc Parīzes prokuratūras ziņām ir no 10 līdz 15 miljoniem eiro.
Šonedēļ 203 pasaules valstis (arī Latvija) no Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK) saņēma oficiālus ielūgumus uz nākamvasar Parīzē rīkoto vasaras olimpiādi. Šādi uzaicinājumi netika izsūtīti agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas nacionālajām olimpiskajām komitejām.
Šā gada pirmajā pusgadā Juridiskās palīdzības administrācija ir pieņēmusi 28 lēmumus par valsts kompensāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kuru rezultātā ir iestājusies personas nāve, un izmaksājusi 59 495,69 eiro, atbildīgajā valsts institūcijā noskaidroja “Neatkarīgā”.
Latvijā šā gada pirmajā pusgadā visvairāk reemigrantu – 179 – atgriezušies tieši Vidzemē, savukārt lietuvieši arvien mazāk interesējoties par darbu Norvēģijā, Dānijā vai Apvienotajā Karalistē, bet turp aizbraukušie aizvien vairāk atgriežoties dzimtenē. Latvijā visvairāk atgriežas vidzemnieki
“Darbaspēka pietrūkst visās sfērās, visos līmeņos,” sarunā ar “Neatkarīgo” apgalvo uzņēmējs, pārtikas uzņēmuma “Karavela” līdzīpašnieks un Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite. Viņš precizē, ka darbinieku trūkst gan tajās nozarēs, kurās vajadzīgi vienkārša darba darītāji, gan tajās, kurās nepieciešams intelektuālais darbaspēks. Situācija esot dramatiska.
Izglītības un zinātnes ministrijas rīcības plāna projekts paredz, ka tuvāko gadu laikā Latvijā būtu jāslēdz vai jāreorganizē vēl desmitā daļa Latvijas skolu. Krasais vidusskolu skaita samazinājums pierobežā, likvidējot vidusskolas Zilupē, Ciblā, Kārsavā, Baltinavā, Rekovā, nozīmē to, ka pierobežā paliks vien trīs vidusskolas – Ludzā, Viļakā un Balvos.
Atklājies, ka metālā, no kā uzņēmums “Pratt & Whitney” ražo dzinējus “Airbus A320neo” lidmašīnām, ir mikroskopiski piemaisījumi, kas var izraisīt ātru metāla nogurumu un dzinēja iziešanu no ierindas. Tas ir bīstami, tāpēc virkne dzinēju jāizņem no apgrozības un jāpārbauda, pagājušajā nedēļā ziņoja aģentūra “Reuters”.
Valstij piederošais uzņēmums “Augstsprieguma tīkls” (AST) saņēmis rokasnaudu par 6 gigavatu (GW) iestūķēšanu savā maksimāli 1,4 GW slodzei atbilstošajā tīklā un apjēdzis, ka tālāk tā vairs nevar turpināties. 31. jūlija pēcpusdienā AST izplatīja paziņojumu, ka “uz laiku pārtrauc izsniegt tehniskās prasības jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pie pārvades sistēmas gadījumos, kad nepieciešama 330 kV tīkla pārbūve".
Krievijas algotņu grupējums “Wagner” šobrīd neplāno vervēt jaunus kaujiniekus, jo tā kadru rezerves esot pietiekamas. Taču ar laiku, kad kļūs skaidrāki uzdevumi, kādus grupējumam jāveic Āfrikā un Baltkrievijā, lai stiprinātu Krievijas varenību, rekrutēšanas centri, kas izkaisīti pa visu Krieviju, varētu atsākt darbu.
ASV 45. prezidents Donalds Tramps, neraugoties uz viņam izvirzītajām apsūdzībām, ir un paliek republikāņu galvenais kandidāts partijas nominācijai nākamgad gaidāmajās prezidenta vēlēšanās. Ņemot vērā prezidenta Džo Baidena zemo popularitāti un droši vien ar vecumu saistītās veselības problēmas, kas reizēm noved pie tā, ka valsts līderis atrodas “paralēlā realitātē”, CNN norāda, ka Trampa atgriešanās Baltajā namā ir ļoti reāla.
