Sākums

Globālās ekonomikas tendences drīzāk ir ļaunu vēstošas nekā priekpilnas, kas pamazām jau sāk ietekmēt arī Latvijas iedzīvotāju dzīvi. Tiesa, pēdējie desmit vai nedaudz vairāk gadu arī mūsu tautsaimniecību padarījuši visai kontrastainu, lai gan šī vārda labākajā nozīmē. Mūsu tautsaimniecībā šobrīd aizvien ir nozares, kas spēj darboties ar izaugsmi par spīti visai šaubīgajam fonam. Turklāt arī nozarēs, kas patlaban piedzīvo kritumu, piemēram, apstrādes rūpniecībā, ir apakšnozares, kas spēj uzrādīt itin solīdu kāpumu.

Covid-19 pandēmijas laikā saslimušajiem ar kovidu slimības lapas apmaksāja no pirmās slimības dienas un to uzreiz finansēja no sociālā budžeta naudas. Pamatojums – ārkārtas situācija.

Pēc Rīgas domes NA/LRA frakcijas deputāta Valda Gavara pieprasījuma ir apkopoti dati par pašvaldības kapitālsabiedrību noslēgtajiem līgumiem. Šie dati šobrīd ir pieejami publiskā telpā un skaidri parāda, ka milzu summas plūdušas tā dēvēto sabiedrisko attiecību (PR) kantoriem un atsevišķiem medijiem.

Rīgas pašvaldības SIA ”Rīgas meži” savā mājaslapā publiskojusi paziņojumu “Par briežu dārza “Rīgas brieži” medību tiesību atkārtotas izsoles rīkošanu”. It kā nekas sevišķs – atturīgs un lietišķs vēstījums. Taču, iedziļinoties izsoles būtībā, atklājas pašvaldības pārstāvēto varas personu ciniskā attieksme pret dzīvām būtnēm. Tās paredzēts “varonīgi” noslaktēt. Lai šaušana nebūtu skaļa – jālieto klusinātāji, pirms šaušanas pievilinot dzīvniekus ar barību.

Šajā reizē runa ir nevis par kopējām izmaksām, lai cilvēki nenosaltu pagājušajā ziemā, bet par to izmaksu sadaļu, ko valsts maksājusi savu iedzīvotāju vietā. Tādējādi radīts kārtējais robs valsts budžetā jeb pietūkums valsts parādā un palicis jautājums, vai valsts varēs atļauties tādus izdevumus nākamajā ziemā, ja tas izrādīsies vajadzīgs.

Kā ik gadu augusta pirmajā nedēļas nogalē Ventspils svin savus svētkus ar mūziku, atrakcijām, tirgošanos, dziedāšanu un dančiem, ar gardām maltītēm, ar uguņošanu un Nakts dejām līdz rīta gaismai. Arī šogad svētki, kam šogad dots sauklis „Virpuļo”, solās būt aizraujoši gan pilsētas viesiem, gan vietējiem iedzīvotājiem, gan lieliem, gan maziem, gan veciem, gan jauniem. Ieskatoties svētku programmā, jāteic kā ir – šo visu, lai paspētu izbaudīt, nāksies krietni pavirpuļot.

Viens no Kremļa lielākajiem “vanagiem”, Krievijas eksprezidents Dmitrijs Medvedevs jau atkal piedraudējis, ka Maskava varētu pielietot kodolieročus – tas notiktu gadījumā, ja Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukums izrādīsies veiksmīgs un tiem izdosies iekarot “Krievijas teritoriju”.

Kredītlikmju pieaugums līdz ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenoto procentu likmju celšanas kampaņu, iespējams, ir pietuvojies savam šī ekonomikas cikla augstākajam punktam. Vienlaikus šobrīd nav pamata gaidīt to, ka kredītlikmes drīzumā būtiski kritīsies, sarunā ar “Neatkarīgo” pauž finanšu jomas eksperti.

Igaunijas Valsts aizsardzības investīciju centrs izsludinājis projektēšanas un būvniecības iepirkumu militārā un katastrofu medicīnas centra būvniecībai Rādi apkaimē Tartu. Jaunajā centrā atradīsies Aizsardzības spēku veselības centrs, centrālā zāļu noliktava un telpas, kas nepieciešamas katastrofu medicīnas studijām.

Satiksmes ministrija nākusi klajā ar rosinājumu elektroskrejriteņu (stāvdrāžu) un velosipēdu lietotājiem noteikt obligātu ķiveru lietošanu. Ziņa par šo ierosinājumu izraisījusi pretrunīgu reakciju. Pret to iebilst gan stāvdrāžu lobijs, gan dažādi velobraukšanas aktīvisti. Nenostājoties kāda pusē, gribētos, izmantojot gadījumu, pievērst uzmanību citai sasāpējušai problēmai.

Starp Eiropas Savienībā (ES) visvairāk meklētajiem slepkavām, teroristiem, kā arī ar cilvēku tirdzniecību un bruņotu laupīšanu saistītām personām ierindoti divi vīrieši no Latvijas – Leons Rusiņš un Romāns Ivančuks. Abu atrašanās vieta joprojām nav noskaidrota.

Eiropas Savienībai (ES) nav viegli palīdzēt Ukrainai pārvietot savus graudus un sameklēt jaunus eksporta maršrutus pēc tam, kad Krievija pārtrauca Melnās jūras graudu darījumu. Tas viss ir loģistikas izaicinājums, un par to ir jāmaksā. Nav izdevies arī eksperiments Ukrainas graudu kravas novirzīt caur Baltijas valstu ostām.

Slimnīcām, kurās gada laikā notikušo dzemdību skaits ir mazāks par 500, nāksies atteikties no šāda veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas vai pierādīt, ka slimnīca spēj nodrošināt dzemdībpalīdzību kvalitatīvā līmenī. Latvijā pašlaik ir sešas slimnīcas, kurās gada laikā pieņemtas mazāk nekā 500 dzemdības.

Ukrainas pilsonis Ruslans Čerkašins 27. jūnijā kopā ar ģimeni ieradās Latvijā no Krievijas. Muitas darbinieki atņēmuši visu ģimenes naudu, R. Čerkašinu aizturējuši, un viņš ir atzīts par aizdomās turamo kriminālprocesā par iespējami noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu. Atstāta bez iztikas līdzekļiem, visa ģimene – astoņi cilvēki – pašlaik mitinās dienesta viesnīcā Prūšu ielā, diezgan nožēlojamos apstākļos.

Igaunija un Somija jau kopš 2009. gada ir plānojušas rakt zemūdens vilcienu tuneli, kas savienotu Tallinu ar Helsinkiem un būtu kā Rail Baltica trases pagarinājums. Lai gan projekts tika atlikts uz nenoteiktu laiku, projekta vadītāji atraduši Ķīnas investīciju firmu Touchstone Capital Partners, kuras līdzfinansējums šajā projektā būs 15 miljardi eiro.

Izskatāmajā lietā apsūdzībā norādīts, ka divu brāļu sašaušanas lietā Dagdas novadā 2017. gadā pirmais šāviens raidīts viena un nākamais otra brāļa virzienā. Par laimi, neviens šajā uzbrukumā bojā negāja.

Eiropas Savienības  vides komisārs un Lietuvas politiķis Virgīnijs Sinkevičs laikrakstā "Financial Times" aicinājis attīrīt Baltijas jūru no nesprāgušās munīciju, lai novērstu kaitējumu videi un samazinātu atjaunojamās enerģijas projektu aizkavēšanos Baltijas valstīs. Latvijas teritorijā jūras gultnes izpēte vēl nav veikta, bet tuvākajā laikā varētu sākties. 

“Drīzāk agrāk nekā vēlāk Beļģija var beigt pastāvēt [kā vienota valsts],” raksta izdevums “Politico.eu”, norādot, ka muskuļus turpina audzēt Flandrijas politiskās partijas, kas atbalsta šī Beļģijas ziemeļu reģiona neatkarību un atšķelšanos no dienvidu daļas – Valonijas. Jāatgādina gan, ka runas par Beļģijas sabrukumu klīst jau sen, un šīs valsts iedzīvotāji ar ironiju saka, ka esot tikai trīs lietas, kas vieno flāmus un franciski runājošos valoņus – futbola izlase (“Sarkanie velni”), alus un karalis.

“Bija cerība, ka šis Prigožina maršs uz Maskavu novedīs līdz gala sākumam,” sarunā ar “Neatkarīgo” ironiski teic atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube, “taču līdztekus arī vīdēja tādi kā izrādes fragmenti, liekot domāt, ka šis maršs ir kādas lielākas spēles sastāvdaļa.” “Gala sākums” neiestājās, taču Prigožina “Vagner” bandīti tagad sapulcējušies Baltkrievijā. Viņu ir ap sešiem tūkstošiem. Salīdzinoši netālu no Latvijas robežas. “Izrādes” priekškars gan vēl nav pacelts.

Šķiet, par šā gada intriģējošāko atgriešanos latvju rokmūzikā gādājis Artis Dvarionas, kurš kāpis uz lielās skatuves pēc padsmit gadu pārtraukuma – šoreiz ar projektu “Lapsene”. Un kā Lapsene viņš tūlīt startēs arī lielajos mūzikas festivālos, sākot ar Saldu un Bausku, līdz pat “Summer Sound” un “Ezīšfestam”.

Šajā vasarā nolēmām iepazīt nevis tūristu tik populārās dienvidzemes, bet viesoties pie skandināviem. Tā kā mūsu kompānijā ir teju trīsgadnieks Ričards, kā galvenais apskates objekts tika izvēlēta Muminu zeme Somijā. Un kā jauks bonuss visai ģimenei – kuģošana Baltijas jūrā maršrutā Tallina–Helsinki–Turku–Stokholma. Ceļojuma ilgums – četras dienas.

Augstas inflācijas laiks tradicionāli iedzīvotājiem liek sarosīties iespēju meklējumos, kā savu naudu pasargāt no pirktspējas krituma. Arī pēdējā aptuveni pusotra gada laikā patēriņa cenu lēciens nav bijis izņēmums ļaudīm, kam pēc ikdienas nepieciešamību segšanas vēl atliek līdzekļi ieguldījumiem, meklējot savu uzkrājumu aizsardzības iespējas.