“Tiesā no Valsts policijas nav saņemta informācija par kriminālprocesa izbeigšanu pret R. Meroni,” uz Neatkarīgās jautājumiem atbildēja Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja tiesnese Irīna Jansone.
Pirms divām nedēļām portāls “Pietiek.com” un citi mediji ziņoja, ka Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē izbeigts kriminālprocess pret Šveices juristu Rudolfu Meroni, kas bija ierosināts pēc žurnālista Lato Lapsas iesnieguma.
Šis kriminālprocess bija iemesls, kāpēc Rīgas apgabaltiesa pagājušā gada 17. augustā atcēla R. Meroni “no arestētās mantas glabātāja”. Rīgas apgabaltiesas lēmuma motīvu daļā teikts, ka Valsts policija tiesu informējusi, - R. Meroni “ir persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess” par, “iespējams, nelikumīgām darbībām ar arestēto mantu”. Tāpēc, “lai panāktu taisnīgu kriminālprocesuālo attiecību noregulējumu, tiesas kolēģijas ieskatā ir pamats atcelt Rudolfu Meroni no arestētās mantas glabātāja, jo visi iepriekš minētie apstākļi kopumā tiesas kolēģijai rada pamatotas šaubas par arestētās mantas glabātāja Rudolfa Meroni negodprātīgu rīcību ar arestēto mantu,” teikts tiesas lēmumā.
Jāatgādina, ka Šveices jurists (sākotnēji - advokāts) Rudolfs Meroni arestētās mantas glabātāja statusā tā dēvētajā Lemberga kriminālprocesā oficiāli bija gandrīz 13 gadus - no 2007. gada 17. decembra līdz 2020. gada 17. augustam.
Šajā sakarā Neatkarīgā vaicāja tiesnesei I. Jansonei: “Ņemot vērā, ka kriminālprocess Nr. 11810000120 ir izbeigts un attiecīgi R. Meroni tagad vairs nav “persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess”, vai Jūsu vadītā krimināllietu kolēģija tagad
atjaunos R. Meroni arestētās mantas glabātāja statusā?”
Tāpat Neatkarīgā vaicāja, “vai krimināllietu kolēģija pieprasīs R. Meroni atskaiti par šīs mantas stāvokli”.
No tiesneses I. Jansones atbildēm izriet ne tikai tas, ka tiesai nav nekādas oficiālas informācijas par kriminālprocesa izbeigšanu pret R. Meroni, bet arī tas, ka šajā kriminālprocesa stadijā tiesa nevarot mainīt lēmumu par R. Meroni atcelšanu no arestētās mantas glabātāja pienākumiem.
Proti, I. Jansone norādīja, ka “kriminālprocess Nr. 12812001408 /t.i., tā dēvētā Lemberga lieta - aut./ pirmās instances tiesā ir pabeigts, lietā pasludināts saīsinātais tiesas spriedums un patlaban tiek gatavots pilnais nolēmums, kura laikā nekādas citas procesuālas darbības, kas saistītas ar lietas iztiesāšanu, vairs nevar notikt. Tiesas pieņemto spriedumu procesā iesaistītajām personām ir tiesības pārsūdzēt apelācijas instances tiesā”.
Kriminālprocess pēc L. Lapsas iesnieguma, kurā R. Meroni bija ieguvis statusu “persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess”, bija ierosināts par vienkārši acīmredzamu noziedzīgu nodarījumu - arestētās mantas pretlikumīgu ieķīlāšanu.
Proti, AS “Latvijas naftas tranzīts” gada pārskatā, kas Uzņēmumu reģistrā tika iesniegts ar vairāku gadu nokavēšanos, norādīts, ka šai uzņēmējsabiedrībai par labu ir ieķīlāts noteikts daudzums AS “Ventbunkers”, AS “Kālija parks” un AS “Ventspils tirdzniecības osta” akciju. Tīri matemātiski varēja aprēķināt, ka ieķīlātas arī tās akcijas, attiecībā uz kurām bija uzlikts arests “patiesā labuma guvēju tiesībām”.
Konkrēti - varēja aprēķināt, ka AS “Ventbunkers” ieķīlājis 94,7% akciju, AS “Kālija parks” - 87,7% akciju un AS “Ventspils tirdzniecības osta” - 92,8% akciju.
Savukārt tas nepārprotami nozīmēja, ka ieķīlāta arī arestētā manta,
jo “Ventbunkerā” arestēti 19,521%, “Kālija parkā” - 30,08%, bet “Ventspils tirdzniecības ostā” - 20,161% «patiesā labuma guvēja tiesību», kas izriet no īpašumtiesībām uz akcijām.
Bet prokurora lēmumā par aresta uzlikšanu mantai ir skaidri un nepārprotami teikts: «Līdz ar aresta uzlikšanu mantai tās īpašniekam, valdītājam, lietotājam vai turētājam ir aizliegts to jebkādā veidā izšķērdēt (apzināti samazināt vērtību), mainīt, atsavināt (izsniegt, nodot, aizdot, dāvināt, pārdot vai jebkādā citā veidā) vai ieķīlāt.”
Ņemot vērā, ka pārkāpums it kā ir acīmredzams, tad ir svarīgi noskaidrot motivāciju, kāpēc kriminālprocess tomēr tika izbeigts.
Tāpēc Neatkarīgā lūdza Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurorei Viktorijai Opincānei izsniegt mums lēmuma kopiju un ļaut iepazīties ar izbeigtā kriminālprocesa materiāliem.
No Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas (tādas iepriekš nebija) prokurora Monvīda Zelča tika saņemta atbilde, ka Neatkarīgās iesniegums pārsūtīts “pēc piekritības” Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei.
