Gandrīz gadu vajadzēja Augstākās tiesas Senātam, lai izlemtu, ka Rudolfa Meroni kontrolētā SIA “Media Support” tiešām nedrīkst iegādāties AS “Radio SWH” akciju kontrolpaketi, jo šāds darījums “apdraud Latvijas nacionālās drošības intereses”.
Kā zināms, iepriekš gan Latvijas valdība, gan pēc tam arī Administratīvā apgabaltiesa, ņemot vērā Nacionālās drošības likuma prasības, lēma, ka SIA “Media Support” nedrīkst iegūt būtisku ietekmi AS “Radio SWH”.
SIA “Media Support” par šo iesniedza kasācija sūdzību, kura tika pieņemta pagājušā gada 9. jūnijā. Tomēr Augstākās tiesas Senāts (senatori Jautrīte Briede, Anita Kovaļevska un Valters Poķis) lēmumu, ka kasācijas lieta šajā gadījumā tomēr netiks ierosināta, pieņēma tikai pavisam nesen - šā gada 26. maijā.
No senatoru kolēģijas lēmuma redzams, ka galvenais, ko senatori ir vērtējuši - vai tiesisks ir bijis Administratīvās apgabaltiesas lēmums neļaut SIA “Media Support” iepazīties ar valsts noslēpumu saturošo specdienestu sniegto informāciju, kas bija pamatā valdības lēmumam nacionālo drošības interešu vārdā aizliegt SIA “Media Support” iegādāties AS “Radio SWH” akciju kontrolpaketi.
SIA “Media Support” 2018. un 2019. gada pārskati liecina, ka šī uzņēmējsabiedrība AS “Radio SWH” akciju iegādei jau 2018. gadā aizņēmusies 2,2 miljonus eiro no vārdā nenosauktas juridiskas personas (procentos 1.5% gadā + 12 mēn. EURIBOR). Datu bāzē “Firmas.lv” nav nekādas informācijas, ka SIA “Media Support” būtu izsniegusi jebkādu ķīlu (mantu vai pašas SIA kapitāla daļas, vai kaut ko citu) pret šo visai ievērojamo aizdevumu, līdz ar to nav saprotams, ar ko minētais aizdevums nodrošināts.
Mediji 2018. gada beigās ziņoja, ka SIA “Media Support” nopirka 80% AS “Radio SWH” akciju no igauņu uzņēmējai Tatjanai Tolstajai (viņai gan pasi, kas iesniegta Latvijas Uzņēmumu reģistram, izdevusi Maltas Republika) piederoša uzņēmuma.
Vai nu neuzmanības dēļ, vai pārliecības, ka R. Meroni Latvijā ir neaizskarama persona, kurai “jūra ir zem ceļiem”, darījuma slēdzēji bija ignorējuši ne vairāk, ne mazāk kā Nacionālās drošības likumu. Proti, darījuma slēdzēji pilnībā bija ignorējuši Nacionālās drošības likuma prasību, ka, pirms mainīt īpašniekus nacionālajai drošībai nozīmīgā uzņēmējsabiedrībā (kāda tostarp ir arī AS “Radio SWH”), ir jāprasa atļauja Latvijas Ministru kabinetam.
Nav zināms, vai nauda par pirkumu jau bija samaksāta un vai bija samaksātas komisijas naudas darījuma kārtotājiem - katrā ziņā kādai no iesaistītajām pusēm šī epopeja ar atļaujas prasīšanu valdībai un garo tiesāšanos radīja vērā ņemamus zaudējumus.
Lai cik “dziļa” un līdz kurai vietai R. Meroni bija un joprojām ir “jūra” Latvijā, bet, kā teikts AT Senāta lēmumā, “ar Ministru kabineta 2019. gada 22. janvāra rīkojumu” SIA “Media Support” netika atļauts iegūt noteicošo ietekmi AS “Radio SWH”, “jo darījumam konstatējama nacionālo drošību apdraudoša ietekme un pieteikumā sniegta nepatiesa informācija. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz valsts noslēpumu saturošiem Valsts drošības dienesta un Satversmes aizsardzības biroja atzinumiem”.
Šajā gadījumā interesanta detaļa ir tas, ka savulaik intervijā Neatkarīgajai Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis īpaši uzsvēra - AS “Radio SWH” akciju iegādes darījumu pētīja ne tikai Senāta pieminētie Valsts drošības dienests un SAB, bet arī Militārās izlūkošanas un drošības dienests, ko Senāts savā lēmumā nepiemin.
Kā teikts AT Senāta lēmumā, “Administratīvā apgabaltiesa secināja, ka pārsūdzētais /Ministru kabineta/ lēmums ir tiesisks un pamatots. Tiesa atzina, ka esošs vai potenciāls drauds nacionālajai drošībai pats par sevi ir pietiekams pamats, tāpēc argumentam par pieteikumā ietverto nepatieso informāciju nav nozīmes. No sprieduma un tiesas sēdes protokola izriet, ka tiesa ir iepazinusies ar slepenu informāciju un uzklausījusi Valsts drošības dienesta un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvju paskaidrojumus bez pieteicējas pārstāvju klātbūtnes. Tiesa atzina, ka pārbaudi minētās iestādes veica pretizlūkošanas un izlūkošanas procesa ietvaros. Visa ar to saistītā informācija ir valsts noslēpums, ko administratīvajā aktā neatspoguļo, bet ar to iepazīstas un izvērtē tiesa. Apgabaltiesa, atsaucoties arī uz atziņām Latvijas Republikas Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos, secināja, ka pieteicējai noteiktais ierobežojums iepazīties ar lietas materiāliem ir samērīgs”.
Senāta lēmumā norādīts, ka “kasācijas sūdzībā iebilsts pret to, ka pieteicēja (t.i., SIA “Media Support”) nav varējusi iepazīties ar lietas materiāliem, administratīvā akta pamatojumu. Tas liedzis tiesības uz taisnīgu tiesas procesu un ietekmējis lietas rezultāta objektivitāti”.
Tomēr “senatoru kolēģija atzīst, ka tiesa ir nonākusi pie pareiza sprieduma”.
“No sprieduma redzams, ka, pārbaudot pārsūdzētā lēmuma pamatotību, apgabaltiesa nav aprobežojusies tikai ar pieteicējas argumentu vērtēšanu, bet pēc būtības pati ir pārbaudījusi, vai pārsūdzētajā lēmumā izdarītie secinājumi ir pamatoti, proti, vai valsts noslēpumu saturošie materiāli pamato lēmumā izdarīto secinājumu, ka pastāv apdraudējums nacionālajai drošībai. Senatoru kolēģija, iepazinusies ar minētajiem materiāliem, nekonstatēja, ka apgabaltiesa būtu pieļāvusi materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumu, nonākot pie šāda secinājuma. Senatoru kolēģija arī konstatē, ka konkrētajā lietā lēmuma pamatojums (nacionālo drošību apdraudoša ietekme) pieteicējai ir bijis atklāts, atklāti nav tikai fakti, kas to pamato, jo tie ir bijuši iegūti pretizlūkošanas un izlūkošanas procesa ietvaros. Tiesa nevarēja, neatklājot valsts noslēpumu saturošās informācijas saturu, sīkāk paskaidrot, kādas tieši nacionālās drošības intereses darījums apdraudētu.”
AT Senāta lēmums nav pārsūdzams, kas nozīmē to, ka R. Meroni kontrolē nenonāks “Radio SWH” - viņam paliks tikai SIA “Media Support” piederošie portāli “bnn.lv” un “ventspilnieks.lv”.
Datu bāze “Firmas.lv” liecina, ka “Radio SWH” pēdējos gados nekas nav mainījies - tās patiesā labuma guvēji ir Tatjana Tolstaja, Jānis Šipkēvics un Filips Rubenis, bet vienīgais valdes loceklis - J. Šipkēvics.
Nekas nav mainījies arī “Media Support” - tās vienīgais valdes loceklis joprojām ir R. Meroni “ieročnesējs” Aivars Gobiņš, bet patiesā labuma guvēja - par R. Meroni grāmatvedi dēvētā Austrijas pilsone Urzula Haranda. SIA joprojām pieder Austrijā reģistrētai “Baltic News Network GmbH”.
Savukārt Austrijas uzņēmumu reģistra informācija “Firmen ABC” liecina, ka arī “Baltic News Network GmbH” nekas nav mainījies - tās īpašnieks ir Štefans Vursts, bet vadītājs - Ali Javucs Kuščus. Kā jau Neatkarīgā iepriekš rakstīja, abiem kungiem ir biznesa saites ar R. Meroni. Piemēram, Turcijas pilsonis A. J. Kuščus (Ali Yavuz Kuscu) no 2016. līdz 2019. gadam bija Latvijas AS “Topmar Baltic Investments” valdes priekšsēdētājs. Tiklīdz turku uzņēmējs atstāja minēto amatu, tā uzņēmumu pa tiešo pārņēma R. Meroni, par patiesā labuma guvēju deklarējot Urzulu Harandu.
