Viens no iemesliem, kādēļ Administratīvā rajona tiesa pieņēmusi izskatīšanai Aivara Lemberga pieteikumu par mantiskā zaudējuma un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu, ir šā pieteikuma detalizētā juridiskā argumentācija, iepazīstoties ar dokumentu, secina Neatkarīgā.
Kā zināms, šā gada 23. augustā A. Lemberga pilnvarotā pārstāve advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva vērsās Tieslietu ministrijā (TM) ar iesniegumu, prasot atlīdzināt zaudējumus, kuri A. Lembergam radušies sakarā ar nepamatoti ilgi piemēroto drošības līdzekli - liegumu pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amata pienākumus. TM valsts sekretārs Raivis Kronbergs 11. oktobrī lēma atteikt izdot A. Lembergam labvēlīgu administratīvo aktu saistībā ar prasījumu par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu. Likumā noteiktajā kārtībā A. Lembergs ar I. Nikuļcevas starpniecību lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, kura pieņēma A. Lemberga pieteikumu izskatīšanai.
Ja tiesa atzīs A. Lemberga un viņa advokātes Dr. iur. Ineses Nikuļcevas argumentus par pamatotiem un pieteikumu pilnībā apmierinās, no valsts budžeta A. Lemberga labā tiks piedzīti 244 182,61 eiro mantiskie un 27 000 eiro nemantiskie zaudējumi.
Pieteikumā tiesai uzsvērts, ka minētais drošības līdzeklis piemērots no 2007. gada 13. augusta līdz 2021. gada 22. februārim, tas ir, 13 gadus, 6 mēnešus un 9 dienas. Tur norādīts, ka drošības līdzekļa piemērošana nedrīkst pildīt soda funkciju. Drošības līdzeklim ieilgstot, tas līdzinās soda izpildei, un tādējādi tiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija. Atgādināts, ka kopš drošības līdzekļa piemērošanas sākuma ir notikušas trīs pašvaldību vēlēšanas - 2009., 2013. un 2017. gadā. Vēlēšanās A. Lembergs ar pārliecinošu balsu vairākumu guvis tautas uzticību, taču, liedzot viņam pildīt amata pienākumus, tiesa ir ignorējusi sabiedrības vēlmi redzēt A. Lembergu deputāta statusā un domes priekšsēdētāja amatā. Tādējādi valstī negatīvi ietekmēti politiskie procesi un traucēts vēlētājiem realizēt savu politisko gribu.
Prasības juridiskajā pamatojumā teikts, ka “tik ilga drošības līdzekļa noteiktas nodarbošanās aizlieguma piemērošana, turklāt bez skaidras, uz faktiem balstītas tiesas motivācijas par šāda drošības līdzekļa piemērošanas un turpināšanas nepieciešamību, ir prettiesiska”.
Tur teikts, ka tieši TM ir pilnvarota vērtēt tiesas rīcības prettiesiskumu. To paredz Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums.
Iesniegumā skaidrots, ka TM pēc būtības nav vērtējusi drošības līdzekļa ilgstošas piemērošanas pamatotību un tā turpmākās piemērošanas nepieciešamības atbilstību Satversmes 101. pantā un 106. pantā garantētajām pamattiesībām un nav izdarījusi secinājumus par šīs rīcības tiesiskumu. Atgādināts, ka Kriminālprocesa likuma 254. panta pirmā daļa paredz - aizliegums veikt noteikta veida nodarbošanos vai pildīt konkrēta amata pienākumus kā drošības līdzeklis ir nosakāms “uz laiku”. Šajā kontekstā dokumentā citēta arī A. Lemberga politiskā oponenta Andreja Judina publikācija “Ar brīvības atņemšanu nesaistītie drošības līdzekļi” (avots: Providus , Rīga, 2008, 77. lpp.): “Šāda drošības līdzekļa reta piemērošana saistīta ar tā juridisko dabu - tam ir jēga, ja noziedzīgs nodarījums izdarīts, izmantojot dienesta stāvokli vai ieņemamo amatu, ja turklāt ir pamats uzskatīt, ka, turpinot noteikto nodarbošanos, persona varēs izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus vai/un slēpt faktus, kam ir nozīme kriminālprocesā, vai arī ietekmēt procesā iesaistītās personas.”
Pieteikumā tiesai norādīts, ka “nav iespējams rast pamatojumu, kāda leģitīma mērķa labad drošības līdzekli noteiktas nodarbošanās aizliegumu procesa virzītājs varēja noteikt bez termiņa ierobežojuma un kādēļ tas bez tiesas kontroles turpinājās nesamērīgi ilgi - vairāk nekā 13 ar pusi gadus. Tāpat nav iespējams rast pamatojumu šī drošības līdzekļa piemērošanai bez kontroles par turpmākas piemērošanas nepieciešamību. Uz šādu leģitīmu mērķi nav norādījusi arī Tieslietu ministrija lēmumā.”
Salīdzinājumam pieminēta Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra par drošības līdzekli apcietinājumu: “Persona, kas ir apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, vienmēr ir jāatbrīvo līdz tiesai, ja vien valsts nevar pierādīt, ka pastāv “atbilstoši un pietiekami” iemesli, lai pamatotu personas apcietinājuma turpināšanu. Valsts iestādēm ir pārliecinoši jāpamato jebkurš apcietinājuma laiks, neatkarīgi no tā, cik īss tas ir. Pamatotu aizdomu pastāvēšana, ka apcietinātā persona ir izdarījusi pārkāpumu, ir nosacījums sine qua non turpmākai apcietinājuma likumībai. Lēmumam par apcietinājuma turpināšanu ir jāpierāda, ka patiesi pastāv “pamatotas aizdomas”. Turklāt šeit pienāk brīdis, kad pamatotu aizdomu pastāvēšana vairs nav pietiekama, un tiesu iestādēm ir jāsniedz cits pamatojums, lai attaisnotu brīvības atņemšanu.”
Pieteikumā tiesai uzsvērts, ka, nosakot drošības līdzekli noteiktas nodarbošanās aizliegumu, amatpersonām savos lēmumos bija jāsniedz motivācija, kādā veidā, organizējot Ventspils domes darbu, A. Lembergs varētu ietekmēt lieciniekus vai citādi prettiesiski ietekmēt kriminālprocesa mērķa sasniegšanu.
Dokumentā atgādināts: “Tā kā drošības līdzekļa piemērošana nekādā gadījumā nedrīkst pildīt soda funkciju, tas nozīmē, ka drošības līdzeklis nedrīkst būt tikpat bargs vai pat bargāks nekā par noziedzīgo nodarījumu draudošais sods.”
Pieteikumā tiesai skaidrots, ka vietējās pašvaldības domes priekšsēdētājs ir politiska amatpersona - amatpersona, kuru ievēlē saskaņā ar deputātu politisko gribu un uzticību, kas savukārt reprezentē vēlētāju politisko gribu un uzticību. Vēlētāji, balsojot pašvaldību vēlēšanās, izsaka savu viedokli par to, vai šī persona kā deputāta kandidāts bauda vēlētāju uzticību vai tieši pretēji - viņa šādu uzticību nebauda. A. Lembergs pēc drošības līdzekļa piemērošanas trīs reizes ievēlēts Ventspils pilsētas domē - 2009., 2013. un 2017. gadā. Viņa vadītā partija “Latvijai un Ventspilij” ieguva visvairāk deputātu mandātu Ventspils domē, bet pats A. Lembergs visās trijās šajās vēlēšanās ieguva vislielāko balsu skaitu Ventspilī. “Tādējādi konkrētā gadījumā sabiedrība (vēlētāji) ir skaidri norādījuši, ka viņu interese ir, lai pieteicējs turpinātu pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus. Par pieteicēju nodoto balsu skaits liecina, ka vēlētāji uzticas pieteicējam un ir pārliecināti, ka viņš Ventspils pilsētas domē strādās vēlētāju interesēs un noteikti neizdarīs kādus noziedzīgus nodarījumus vai citas prettiesiskas darbības. Tādējādi vismaz gadījumos, ja drošības līdzeklis noteiktas nodarbošanās aizliegums ir piemērots politiskai amatpersonai, procesa virzītāja lēmums, kas reprezentē sabiedrības interesi, lai amatpersonas neizmantotu savu amata pienākumu pildīšanu ļaunprātīgi, nevar tikt vērtēts augstāk kā vēlētāju, kas ir valsts suverēnās varas nesēji, vispārējās vēlēšanās izteiktā uzticība.”
Dokumentā tiesai uzsvērts: “Konkrētā gadījumā noteiktais drošības līdzeklis noteiktas nodarbošanās aizliegums - aizliegums pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumus un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amata pienākumus - kā pamattiesību piedalīties valsts un pašvaldību darbībā un pildīt valsts dienestu un pamattiesību izvēlēties nodarbošanos un darbavietu ierobežojums pārkāpj Satversmes 101. panta pirmajā teikumā un 106. panta otrajā teikumā garantētās pamattiesības un ir prettiesisks.”
