Slimnīcas prasa mazināt birokrātiju Covid-19 laikā

VIDZEMES slimnīcā ārstējas ceturtā daļa visu Latvijas Covid-19 pacientu, un tas ir nesamērojami lielāks slogs reģionālajai slimnīcai ar tās resursiem, nekā tas būtu klīniskās universitātes slimnīcām © Oksana Džadana/ F64

Reģionālās slimnīcas pilda visu, ko pašlaik nosaka Veselības ministrijas hospitalizācijas plāns Covid-19 pandēmijas laikā, un nav pamata bažām, ka tās nebūtu gatavas uzņemt koronavīrusa pacientus, norāda Latvijas slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs.

Slimnīcu biedrība aicina Veselības inspekciju atturēties no kritiskiem paziņojumiem par slimnīcu nespēju uzņemt Covid-19 pacientus. Tajā pašā laikā atsevišķām reģionālajām slimnīcām ir nesamērīgi liela slodze, piemēram, Vidzemes slimnīcā ārstējas ceturtā daļa Covid-19 pacientu, karantīnā koronavīrusa dēļ atrodas daudzi mediķi.

Karte

“Ja mēs skatāmies un vērtējam situāciju visā valstī ar Covid-19, redzam, ka pati valsts nav gatava šai krīzei, piemēram, nav individuālo aizsardzības līdzekļu, nav skaidrs finansējuma sadalījums slimnīcām, kuras pašlaik papildu naudu par Covid-19 pacientiem nesaņem un arī aizsarglīdzekļus nākas meklēt pašiem un par saviem līdzekļiem,” secināja J. Kalējs. Tā vietā slimnīcas saņemot diezgan “agresīvas pārbaudes”, kuru mērķis, iespējams, ir nākotnē pārskatīt slimnīcu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu grozu.

Ved tikai uz reģionālajām

Nacionālā veselības dienesta hospitalizācijas plāns nosaka, ka infekcijas slimību pacientus paredzēts nogādāt ārstēšanai tikai septiņās no Latvijā kopumā esošajām 24 neatliekamās medicīnas palīdzības ārstniecības iestādēm. Būtisks slimnīcu izvēles kritērijs ir infekcijas slimību nodaļas esamība. Šādas nodaļas ir tikai piecās pašvaldību ārstniecības iestādēs ‒ Vidzemes, Daugavpils, Rēzeknes, Ziemeļkurzemes un Liepājas slimnīcā, kā arī divās valsts klīniskās universitātes slimnīcās ‒ Latvijas Infektoloģijas centrā Rīgas Austrumu slimnīcā un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. “Pārējām iestādēm pēc plāna jāpilda tikai universitāšu slimnīcu atbalsta funkcija, uzņemot pacientus, kuriem nav konstatēta saslimšana ar infekcijas slimību, ieskaitot Covid-19.

Kalējs norāda, ka līdz šim izskanējušas bažas par pašvaldību slimnīcu gatavību uzņemt Covid-19 pacientus, tā radot negatīvu sabiedrības viedokli par slimnīcu darbu, taču ne visās pašvaldību slimnīcās hospitalizācijas plāns vispār paredz infekcijas slimību pacientu ārstēšanu. Vairākums no tām pilda atbalsta un atslogošanas funkciju, kura ietver pacientu plūsmas pārvirzīšanu no infekcijas slimību ārstējošajām iestādēm. “Nepilnības, kuras varētu būt piefiksētas, ir saistītas ne tik daudz ar slimnīcu darbu, bet, piemēram, ar finansējumu. Pašlaik kopš 17. aprīļa pret jebkuru pacientu, kas nonāk slimnīcā, jāizturas kā pret iespējamu Covid-19 slimnieku, un tas slimnīcām prasa ārkārtīgi lielus papildu resursus. Mēs zinām, ka universitātes klīnikām viss nepieciešamais tiek nodrošināts par valsts budžeta līdzekļiem, ko piešķir Veselības ministrija, reģionālajām, ceturtā līmeņa slimnīcām plānots šos izdevumus finansēt no Finanšu ministrijas naudas, savukārt pārējām slimnīcām reģionos - otrā un trešā līmeņa stacionāriem ‒ šāds atbalsts pašlaik nav paredzēts,” situāciju iezīmēja J. Kalējs.

Covid-19 pacientus ved uz reģionālajām (4. līmeņa) slimnīcām, un, ja to nevarētu izdarīt, tad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests būtu paralizēts, atzina dienesta direktore Liene Cipule. Vienlaikus viņa secināja, ka atsevišķām slimnīcām ir problēmas ar kapacitāti uzņemt Covid-19 pacientus un tām ir nepieciešams atbalsts.

Pārbaudes rada stresa situācijas

Viena no reģionālajām slimnīcām, kurā ir gan Covid-19 pacienti, gan saslimuši mediķi, ir Vidzemes slimnīca Valmierā. Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs atzina, ka slimnīcai strādāt šādos apstākļos pašlaik ir izaicinājums. Ar Covid-19 saslimušo slimnīcā atklāja 8. aprīlī, un tā katru dienu divi pacienti nāk klāt un divi izrakstās. Pēc U. Muskova teiktā, Vidzemes slimnīcā ārstējas ceturtā daļa visu Latvijas Covid-19 pacientu, un “tas ir nesamērojami lielāks slogs mums ar mūsu resursiem, nekā tas būtu uz klīniskās universitātes slimnīcām”. Ar Covid-19 ir saslimis arī personāls, vēl daļa atrodas karantīnā, tāpēc slimnīca lūgusi uz nedēļu to atvieglot, lai varētu atjaunot personāla resursus. Lielā slodze nogurdina mediķus, tāpēc varētu būt pieļautas kļūdas darbā ar aizsarglīdzekļiem arī ievērojot distancēšanos.

“Viena trešā daļa mediķu ir saslimuši darba vidē, iespējams, tas ir saistīts ar neuzmanību, bet mēs esam paši izpētījuši, ka arvien vairāk mediķu saslimuši ārpus darba vides, piemēram, tiekoties viens ar otru pirms un pēc darba maiņas, satiekoties pēc darba, braucot vienā transportā uz un no darbu, piemēram, no Valkas uz Valmieru brauc mūsu mediķi, atklājās viens saslimis, tagad visi astoņi karantīnā,” stāsta slimnīcas vadītājs.

“Brīžiem šķiet, ka mūs uzskata par kaut kādiem neveiksminiekiem, brauc komisijas viena pēc otras, pārbauda. Labi, lai pārbauda, bet neviens mums nepiezvana un nepajautā, vai nevajag kaut ko palīdzēt, kāda ir situācija, vai visa pietiek? Bet tādas augsti stāvošas komisijas atbrauc un rada vēl papildu stresu. Tās varbūt ir emocijas, bet tāda ir mūsu ikdiena,” saka U. Muskovs.

Latvijas slimnīcu biedrība prasa birokrātijas samazināšanu un papildu finansējuma piešķiršanu reģionālajām slimnīcām. Veselības ministrijas pārstāve Sanita Janka atzina, ka Veselības ministrija pašlaik gatavo ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas kapacitāti, kurā analizēs, vai slimnīcās pietiek personāla, kāda situācija ir ar infrastruktūru palīdzības sniegšanai Covid-19 pacientiem, kādi ir tarifi un citus jautājumus.

Nav, bet jābūt gatavam

Kuldīgas slimnīcā līdz šim nav reģistrēts neviens Covid-19 pacients, un vairumā pašvaldību slimnīcu nav paredzēts arī uzņemt infekciju slimību pacientus, tomēr slimnīcai katrs jaunais pacients jāuzskata par potenciāli inficētu, tādēļ viss notiek pastiprinātā piesardzības režīmā. Kuldīgas slimnīcas (3. līmenis) valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds pastāstīja, ka pie tiem pacientiem, kuriem jau ir kādi no simptomiem ‒ augsta temperatūra, sauss klepus vai elpas trūkums, mediķi dodas pilnā ekipējumā. Tāpat kā citās pašvaldību slimnīcās uz laiku līdz analīžu rezultātu saņemšanai (aptuveni 8 stundas), pacientiem tiek nodrošināta izolēta palāta. “Esam izveidojuši arī vienu atsevišķu dzemdību zāli grūtniecēm, kuras bijušas pašizolācijā, kontaktā ar Covid-19 slimnieku vai novērojušas kādu no simptomiem. Ja situācija saasināsies, esam izstrādājuši plānu, kurš paredz vienas nodaļas pielāgošanu un izolēšanu. Līdz šim vēl neesam saskārušies ar Covid-19 testa pozitīvu gadījumu, taču pēc hospitalizācijas plāna rekomendācijām pacientus nogādāsim tuvākajās pašvaldību slimnīcās ar infekcijas nodaļu - Liepājā vai Ventspilī,” norāda A. Rozenfelds. Jāatzīmē, ka šāda situācijas saasināšanās tiek prognozēta rudenī.

Uzziņai

Neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas

5. līmenis: P. Stradiņa slimnīca, Rīgas Austrumu slimnīca (Latvijas Infektoloģijas centrs), Bērnu slimnīca

4. līmenis: Vidzemes, Jelgavas un Rēzeknes slimnīca un Jēkabpils, Daugavpils, Ziemeļkurzemes un Liepājas reģionālā slimnīca

3. līmenis: Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Kuldīgas un Madonas slimnīca, Cēsu klīnika, Dobeles un apkārtnes slimnīca, Jūrmalas slimnīca un Ogres slimnīca

2. līmenis: Alūksnes, Preiļu, Tukuma un Krāslavas slimnīca

Specializētā slimnīca: Siguldas slimnīca ‒ dzemdību profils

Avots: Latvijas slimnīcu biedrība

Veselība

Arī Saeimas darba kārtībā nonācis jautājums par bērnu vakcināciju pret difteriju un citām infekcijas slimībām. Saskaņā ar Veselība ministrijas datiem, bērnu vakcinācijas līmenis ir apmierinošs, tomēr pieaugušie pret difteriju vakcinējas nepietiekami. Tikai puse Latvijas iedzīvotāju ir revakcinējušies pret difteriju, kas kopumā negatīvi ietekmē sabiedrības kopējo aizsardzību pret šo infekcijas slimību.