Uroloģijas nedēļā aicina vīriešus būt vīrišķīgiem

LABĀK LAIKUS. Ārstus viskūtrāk apmeklē tieši vīrieši – pētījumi liecina, ka 2018. gadā tikai septiņi procenti Latvijas vīriešu onkoloģisko saslimšanu riska vecumā ir apmeklējuši urologu © F64

Septembrī visā pasaulē īpašu uzmanību mediķi pievērš uroloģisko slimību profilaksei un ārstēšanās iespējām, kā arī informē sabiedrību par jaunākajām ārstēšanas metodēm. Arī Latvijā uroloģiskas saslimšanas ikdienā sagādā problēmas simtiem sieviešu un vīriešu, dažas no tām var būt arī nāvējošas, uzsver urologs Kārlis Mičulis. No 21. līdz 25. septembrim, Vispasaules uroloģijas nedēļā, Latvijas speciālisti aicina domāt un rūpēties par savu veselību, iespējams, ne tikai izglābjot savu dzīvību, bet arī uzlabojot tās kvalitāti.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2010. ‒ 2018. gadā ar uroloģiskām saslimšanām dzīvību ik gadu zaudējuši aptuveni 1100 cilvēku, lai gan mūsdienās ir pierādīts - laikus atklātas, ir veiksmīgi ārstējamas pat ļaundabīgas uroloģiskas saslimšanas. Diemžēl Latvijas iedzīvotāji joprojām neveic regulāras veselības pārbaudes, iespējams, domājot, ka pie ārsta nav jāiet, kamēr nekas nesāp, vai arī baidoties no patiesās diagnozes.

Urologs Kārlis Mičulis norāda, ka uroloģiskas saslimšanas ne tikai ļoti nopietni apdraud cilvēku veselību, bet arī apgrūtina viņu ikdienu: “Pie uroloģiskām saslimšanām pieskaitāmi gan tādi ļaundabīgi audzēji kā prostatas, sēklinieku, urīnpūšļa un nieru vēzis, gan slimības, kas padara ļoti nepatīkamu cilvēku ikdienu - nierakmeņi un nieru mazspēja, urīna nesaturēšana un urīnceļu iekaisumi. Vīrieši bieži saskaras ar palielinātu prostatu jeb prostatas hiperplāziju, kā arī ar erektilo disfunkciju. Visas šīs slimības ir iespējams ārstēt, ja vien pacients laikus vēršas pie ārsta. Par laimi, pēdējos gados redzam, ka cilvēki pie speciālistiem vēršas biežāk un ir informēti par savu veselības stāvokli, tomēr tā joprojām ir tikai neliela sabiedrības daļa.”

Var ārstēt, bet…

Visbiežākās uroloģiskās saslimšanas, ar kurām mirst cilvēki, ir prostatas, sēklinieku, nieru un urīnpūšļa vēzis. Visi šie vēža paveidi ir veiksmīgi izārstējami, ja vien tos atklāj laikus. “Bieži jūtamas vēža pazīmes parādās tikai slimības pēdējās stadijās, tādēļ ārkārtīgi svarīgi veikt regulāras veselības pārbaudes,” uzsver K. Mičulis. Lai to izdarītu, uzreiz nav jādodas pie urologa. Pietiek reizi gadā veikt asins analīzes (tajā skaitā vīriešiem no 40 gadiem veicot PSA testu prostatas vēža riska diagnostikai), veikt vēdera dobuma ultrasonogrāfiju, kā arī urīna analīzes. Šīs nesāpīgās procedūras palīdz saslimšanas atklāt laikus, pie urologa būs jādodas vien tad, ja analīzēs vai izmeklējumos atklājas kāda problēma. Diemžēl statistika liecina - pasargāts nav neviens, un ar vēzi slimo arvien vairāk jaunu cilvēku.

Ārstus viskūtrāk apmeklē tieši vīrieši - pētījumi liecina, ka 2018. gadā tikai septiņi procenti Latvijas vīriešu onkoloģisko saslimšanu riska vecumā ir apmeklējuši urologu.

“Vīriešiem bieži vien nepieciešama motivācija, tādēļ aicinu ik pa laikam gan draudzenēm, gan sievām, gan mātēm un meitām pajautāt saviem tuvajiem vīriešiem - kad tu pēdējo reizi biji veikt veselības pārbaudi?”

iesaka urologs Kārlis Mičulis.

Vīrišķības pazīme

Joprojām sabiedrībā pastāv aizspriedumi par urologiem. Tie sastopami gan vīriešu, gan sieviešu vidū. Urologa apmeklējums vienmēr aizsākas ar sarunu un analīžu izvērtēšanu, izmeklējumi notiek tikai nepieciešamības gadījumā. “Rūpes par sevi un savu veselību ir ārkārtīgi liela vīrišķības pazīme,” saka ārsts.

Urologs uzsver, ka sadarbība starp ārstu un pacientu ir ārkārtīgi svarīga un pacientam jābūt ieinteresētam ārstēšanās procesā. Tas nepieciešams ne tikai tādēļ, lai pielāgotu ārstēšanu konkrētā pacienta vajadzībām un dzīvesveidam, bet arī lai informētu pacientu par rezultātiem un iespējamiem riskiem. “Cilvēkiem ir tendence slēpt savu slimību, jo viņi no tās kautrējas vai nevēlas justies vāji. Jebkuras saslimšanas gadījumā cilvēkam ir svarīgs tuvinieku atbalsts, lai labāk pārciestu ne tikai fiziskās sāpēs, bet arī emocionālo pārdzīvojumu,” saka K. Mičulis.

Veselība

Arī Saeimas darba kārtībā nonācis jautājums par bērnu vakcināciju pret difteriju un citām infekcijas slimībām. Saskaņā ar Veselība ministrijas datiem, bērnu vakcinācijas līmenis ir apmierinošs, tomēr pieaugušie pret difteriju vakcinējas nepietiekami. Tikai puse Latvijas iedzīvotāju ir revakcinējušies pret difteriju, kas kopumā negatīvi ietekmē sabiedrības kopējo aizsardzību pret šo infekcijas slimību.

Svarīgākais