2024. gadā Eiropas Insulta organizācijas konferencē Šveices pilsētā Bāzelē tika pasniegti programmas “Angels Initiative” apbalvojumi “Angels Awards”, kurus piešķir insulta vienībām, kas atbilst starptautiskam ekselences līmenim insulta ārstēšanā un pacientu aprūpē, ņemot vērā stingrus kvalitātes kritērijus. Eiropas, Āfrikas un Āzijas vairāk nekā 8600 insulta vienību konkurencē Stradiņa slimnīcas insulta vienība – Neiroloģijas klīnika – atzīta par vienu no labākajām pasaulē insulta ārstēšanā un pacientu aprūpē. Tai jau 25. reizi piešķirts visaugstākais jeb dimanta līmeņa apbalvojums. Par to “Neatkarīgajai” stāsta Stradiņa slimnīcas neirologs, insulta vienības virsārsts Dr. Kristaps Jurjāns.
“Insulta vienības tiek vērtētas četras reizes gadā,” skaidro Kristaps Jurjāns, “proti, ik ceturksni mums jāspēj pierādīt mūsu līmeni: tiek novērtēta spēja sniegt neatliekamo palīdzību insulta gadījumā. Ir desmit kritēriji, pēc kuriem tiek vērtēts šis līmenis un cik procentiem šis līmenis tiek sasniegts. Zemākais novērtējums tiek piešķirts slimnīcai, kas ir gatava uzņemt insulta pacientu un ārstēt atbilstoši Eiropā pieņemtajiem standartiem. Tad ir zelta līmenis, tad seko platīna un dimanta līmenis, kas ir visaugstākie vērtējumi. Tas nozīmē, ka slimnīca spēj nodrošināt neatliekamo palīdzību insulta pacientiem visaugstākajā līmenī, kāds Eiropā pieņemts.”
Šajā programmā regulāri piedalās ne tikai Stradiņa slimnīcas, bet arī Gaiļezera, Vidzemes un Daugavpils slimnīcu insulta vienības. “Šīs insulta vienības regulāri ievada savus datus starptautiskā reģistrā un līdz ar to var pretendēt uz apbalvojumiem. Pārējās insulta vienības ievada datus par vienu kalendāro mēnesi gadā, lai iegūtu konceptu par to, kāda ir insulta ārstēšanas kvalitāte valstī.”
Pasaulē, kā jau teikts, ir vairāk nekā 8600 insulta vienību, savukārt Eiropā, kā lēš Jurjāns, ir vismaz 4000 šādu vienību. “Dimanta apbalvojumu Eiropā katru ceturksni iegūst ap 50 vienībām. Programma “Angels Initiative” eksistē kopš 2016. gada, tā ir veidota tā, lai kur jūs Eiropā nonāktu ar insultu, jūs saņemtu atbilstošu augsta līmeņa ārstēšanu. Vienalga, lai kur jūs būtu - Vācijā, Latvijā, Somijā, Rumānijā vai jebkur citur, - ja tā ir slimnīca, kas piedalās šajā programmā, visi principi ir balstīti tajā, lai visur būtu vienādi augsts medicīniskās aprūpes līmenis,” stāsta Jurjāns.
Gadu gaitā insultu skaits Latvijā samazinās, bet tas varētu būt atkarīgs arī no tā, ka Latvijā samazinās iedzīvotāju skaits, uzskata Jurjāns. “Insulta pacienti, kurus saņemam, ir diezgan slimi ar dažādām blakusslimībām. Arī tas, ka mēs varam nodrošināt augsta līmeņa akūto ārstēšanu, ne vienmēr var nodrošināt labu rezultātu.
Diemžēl Latvijā saslimstība ar insultu atrodas pirmajā vietā Eiropā. Un šī augstā saslimstība ar insultu liecina par to, ka primārā aprūpe un profilaktiskā izmeklēšana, kas ir ne tikai ģimenes ārstu, bet arī sabiedrības un arī pacientu pašu atbildība, mūsu valstī briesmīgi klibo. Jo insults nav īsti slimība, insults ir komplikācija, tas ir kā gala produkts veselai rindai slimību. Pacients, kurš saslimst ar insultu, pirms tam nav bijis vesels, insults ir ielaistu un neārstētu slimību gala rezultāts,” skaidro Jurjāns. Ja cilvēks par savu veselību nerūpējas, ja trūkst profilaktisko apskašu un izmeklējumu vai arī cilvēks nelieto izrakstītos medikamentus, tad līdz ar to iespēja saslimt ar insultu var būt diezgan augsta.”
Iemesls cilvēku vieglprātīgai attieksmei pret savu veselības aprūpi, iespējams, ir pārliecība, ka “ar mani jau nekas nenotiks”, kā arī neinformētība par iespējamajiem insulta riska faktoriem. “Valsts mērogā šādas veselības veicināšanas un profilaktiskas programmas mums nav,” teic Jurjāns, “tādām programmām valsts pat necenšas meklēt naudu. Ir privātas klīnikas un iniciatīvas, piemēram, profesora Skrides Sirds klīnika, Dr. Federa Vācijas - Latvijas kardioloģijas privātprakse un citas, bet cilvēkiem, kas par savu naudu to nespēj atļauties, īstas alternatīvas nav. Līdz ar to tas ir nepietiekami, un mūsu insulta pacienti, kuriem ir vai ir bijušas sirds problēmas, veido ap 70% no kopējā insulta pacientu skaita. Tie, kuri regulāri apmeklē savu ģimenes ārstu un seko līdzi savai veselībai, iespējams, nekad nekļūs par maniem pacientiem. Un to es viņiem parasti novēlu: nekļūstiet par maniem pacientiem!”
Kāpēc Jurjāns ir izvēlējies šādu savu profesionālo ceļu - kļūt par neirologu? “Par to, domāju, jāteic paldies manai rezidentūras un pēcāk arī doktorantūras vadītājai profesorei Evijai Miglānei. Viņa mani pabīdīja šajā virzienā. Profesore Miglāne mūsu valstī ir insulta guru jeb galvenā insulta speciāliste. Man bija tā iespēja mācīties viņas tiešā uzraudzībā, esmu viņai pateicīgs par to. Nu varu izpausties,” smaida Kristaps Jurjāns.
Jurjāns ir gandarīts, ka teju ik nedēļu trāpās kāds pacients, kurš tiek izglābts no invaliditātes vai pat nāves. “Mums ļoti bieži gadās pacienti, kuriem ir liela izmēra insults un kuriem, iestājoties slimnīcā, faktiski nav nekādu cerību, ka viņš/viņa vēl kādreiz staigās, runās vai atpazīs savus radiniekus. Bet, rīkojoties ātri un izmantojot mums pieejamās insulta ārstēšanas iespējas, šāds slimnieks pēc dažām dienām pats ceļas no gultas un sāk staigāt. Tas ir liels gandarījums, kā dēļ mēs strādājam. Un šādi izglābtie pacienti nedēļā mums ir vairāki - nevis viens pa pusgadu. Protams, ir arī neveiksmīgi stāsti, kad pat par spīti tam, ka viss izdarīts pēc labākās sirdsapziņas un priekšrakstiem, rezultāta nav, ar to diemžēl jāspēj samierināties gan pašam, gan jāiemāca to pieņemt pacienta tuviniekiem,” teic Jurjāns.
Atliek Dr. Jurjānam un viņa komandai novēlēt: lai ir mazāk pacientu! Bet tie, kuri nonāk izcilās komandas rokās - lai ātri un efektīvi veseļojas.
