Holesterīna līmeni asinīs pēdējā gada laikā ir mērījuši tikai 48 procenti Latvijas iedzīvotāju, bet puse aptaujāto atzina, ka to nav darījuši. Analīzes pilnas asins ainas noteikšanai savukārt veikuši 67 procenti iedzīvotāju, liecina veselības monitorings, ko veicis aptieku tīkls “Benu aptiekas” sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Par sirds veselību ikdienā jārūpējas ikvienam cilvēkam neatkarīgi no vecuma, bet īpaši uzmanīgiem jābūt cilvēkiem, kuriem jau pašiem zināmas sirds un asinsvadu slimības vai arī ar tām ir slimojuši ģimenes locekļi, jo tas paaugstina saslimšanas risku arī pašam.
Stradiņa slimnīcas kardioloģe Anna Labuce stāsta, ka holesterīns veicina aterosklerozi (viena no visbiežāk sastopamajām hroniskajām asinsvadu slimībām, kas izpaužas kā taukiem līdzīgu vielu, galvenokārt holesterīna nogulsnēšanās asinsvadu sieniņās). Holesterīnam ir vairākas frakcijas - kopējais, augsta blīvuma, zema blīvuma, kā arī triglicerīdi. Tas viss kopā veido kopējo holesterīnu. Visbīstamākais ir zema blīvuma holesterīns, jo tas aterosklerozes procesā izgulsnējas artēriju sieniņās un veido sašaurinājumus tajās. Savukārt augsta blīvuma holesterīnu var uzskatīt par “pretriska faktoru”, kas aizkavē pangu veidošanos.
Holesterīna līmeni asinīs būtu vēlams noteikt jebkuram cilvēkam, jo, laikus apzinoties savu risku saslimt ar kādu no sirds un asinsvadu slimībām un agrīni novēršot faktorus, kas šo risku veicina, ir iespējams aizkavēt šo slimību attīstību.
Gadījumos, kad pacientam jau ir zināma kāda no kardiovaskulārajām slimībām, piemēram, jau ir bijis miokarda infarkts vai insults, pret holesterīnu ir jāattiecas ļoti nopietni un visbiežāk tā kontrolei ir nepieciešama arī medikamentu lietošana.
Veselības monitoringa rezultāti parāda, ka, palielinoties vecumam, pieaug to cilvēku īpatsvars, kuri pēdējā gada laikā ir mērījuši holesterīna līmeni. Piemēram, starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem pēdējā gada laikā holesterīnu ir mērījuši 21 procents aptaujāto, starp iedzīvotājiem no 45 līdz 54 gadiem šis rādītājs ir 52 procenti, savukārt aptaujāto vidū no 64 līdz 75 gadiem ir vislielākais to cilvēku īpatsvars - 70 procenti, kuri pēdējā gada laikā ir mērījuši holesterīna līmeni asinīs.
Koronārās sirds slimības pamatā ir aterosklerozes izraisītu izmaiņu veidošanās sirds vainagartērijās, kas apasiņo pašu sirds muskuli jeb miokardu. “Ateroskleroze ir ilgstoša, daudzu gadu garumā noritoša asinsvadu sieniņu slimība, kuras pamatā ir hronisks iekaisums. Ilgtermiņā aterosklerozes dēļ artēriju sieniņās veidojas holesterīna izgulsnējumi jeb pangas, kas sašaurina vai pat pilnībā nosprosto asinsvadu un traucē miokarda apasiņošanu un skābekļa apgādi, un rodas skābekļa bads jeb išēmija,” stāsta kardioloģe Anna Labuce.
Gadījumos, ja sirds vainagartērijās ir aterosklerozes izraisīti sašaurinājumi, kas ierobežo asins plūsmu, bet pilnībā to neaptur, miera stāvoklī jeb brīžos, kad fiziska slodze netiek veikta, pacientam sūdzību parasti nav. Tās parādās tikai fiziskas slodzes laikā, piemēram, ātri ejot pa ielu vai braucot ar riteni, kad sirds muskulim jeb miokardam ir nepieciešams saņemt vairāk skābekļa. Ja asinsvadu sašaurinājumu dēļ skābekļa apgāde ir ierobežota, pacientam var parādīties tādas sūdzības kā spiedoša vai žņaudzoša, retāk dedzinoša rakstura sāpes aiz krūšu kaula, kas var izstarot uz ķermeņa kreiso pusi. Šo slimības klīnisko izpausmi sauc par slodzes stenokardiju.
Vēl viena sirds veselības problēma ir paaugstināts asinsspiediens. Tā biežāk skar cilvēkus pusmūžā un gados, bet nereti parādās arī gados jaunākiem cilvēkiem. Arteriālā hipertensija, kas pati par sevi ir slimība, var būt arī kā riska faktors citām sirds slimībām. “Tā ilgtermiņā var veicināt koronārās sirds slimības attīstību, ievērojami palielina insulta risku, kā arī ar laiku var būt par iemeslu sirds mazspējas attīstībai, kā rezultātā sirds vairs nespēj pilnvērtīgi veikt savu darbu, var parādīties sūdzības par elpas trūkumu, aizdusu slodzes laikā, nespēku un kāju tūsku,” stāsta kardioloģe. Liela nozīme ir asinsspiediena kontrolei mājas apstākļos. Veselības monitoringa dati parāda, ka seši procenti aptaujāto asinsspiedienu mēra katru dienu, deviņi procenti - pāris reizes nedēļā, 18 procenti - pāris reizes mēnesī, 39 procenti - pāris reizes gadā, 20 procenti ‒ retāk, bet seši procenti iedzīvotāju norādījuši, ka asinsspiedienu nemēra vispār.
Kardioloģe atgādina, ka cilvēks ir radīts, lai atrastos kustībā, nevis ilgstoši sēdētu: “Lai sirds muskulis normāli funkcionētu, ir nepieciešama regulāra aerobā slodze. Turklāt aktīvam dzīvesveidam un fiziskajai slodzei ir būtiska loma asinsspiediena regulācijā - jo aktīvāks dzīvesveids, jo labāka asinsspiediena regulācija. Parasti pacientiem, kuriem nav citu riska faktoru, pirmo reizi atklājot hipertensiju, ārstēšanas terapija tiek uzsākta ar dzīvesveida pārmaiņām. Tas ietver fiziskās aktivitātes vismaz 30 minūtes trīs līdz četras reizes nedēļā un uztura izmaiņas, piemēram, ēdienkartē iekļaujot Vidusjūras diētu. Medikamentozo ārstēšanu uzsāk tad, ja ar dzīvesveida pārmaiņām dažu mēnešu laikā nav sasniegts vēlamais efekts un asinsspiediens saglabājas paaugstināts vai arī, ja pacientam jau sākotnēji ir vēl citi faktori, kas palielina iespēju saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.”
Lielāks risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām ir vairākām iedzīvotāju grupām ‒ hipertensijas pacientiem; cukura diabēta pacientiem, jo arī paaugstināts glikozes līmenis asinīs veicina artēriju sieniņu bojājumu veidošanos; cilvēkiem ar augstu holesterīnu, kas veicina aterosklerozes attīstību; smēķētājiem; senioriem, kuru gadījumā risks ir saistīts ar organisma novecošanos; cilvēkiem ar mazkustīgu, neaktīvu, sēdošu dzīvesveidu, kas pakļauj riskam nonākt kardiologa redzeslokā arvien jaunākus pacientus.
