Slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits strauji aug un jau ir sasniedzis sākotnēji noteikto kritisko robežo – 500 pacienti stacionārā, kā arī arvien vairāk slimnīcu ziņo, ka nevar uzņemt akūtos pacientus, jo saslimuši arī mediķi un nav, kas sniedz medicīnisko palīdzību. Tomēr pagaidām Veselības ministrija neplāno noteikt ierobežojumus veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā visā valstī un paļaujas uz pašu slimnīcu rīcības plāniem – kā organizēt slimnīcas darbu, ja Covid-19 pacientu skaits pārsniedz tieši šiem slimniekiem atvēlēto gultu skaitu.
Vidzemes slimnīca, kurā šonedēļ jau bija aizpildītas visas 30 Covid-19 pacientiem paredzētās vietas, izveidojusi vēl 20 gultasvietas jaunā koronavīrusa slimniekiem, tomēr tādēļ nācies ierobežot terapeitisko nodaļu darbu. Savukārt Jūrmalas slimnīca terapeitiskos pacientus jau neuzņem, jo trūkst mediķu darba roku.
“Esam tuvu pie robežas, kad būtiski būs jāierobežo veselības aprūpes pakalpojumi, kuri gaida plānveida palīdzību,” norāda veselības ministre Ilze Viņķele, uzsverot pēdējo dienu augstos Covid-19 saslimšanas rādītājus. “Tas ir nopietns signāls ‒ ja noteiktie drošības pasākumi netiks ievēroti, nākamais solis būtu dienas stacionāru darbības apturēšana, lai nodrošinātu palīdzību Covid-19 slimniekiem.”
Pašlaik slimnīcās ārstējās 489 slimnieki ar Covid-19, kas ir lielākais pacientu skaits, kāds līdz šim ar koronavīrusu ārstējies slimnīcā, turklāt vienas dienas laikā (26. novembrī) slimnīcās ievietoti 94 Covid-19 pacienti. Analizējot stacionēto pacientu skaitu pēdējās nedēļās, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka slimnīcās ievietoto pacientu skaits audzis par vairāk nekā 40 procentiem un šo pacientu skaitam ir tendence palielināties. “Tie ir ļoti satraucoši dati,” saka epidemiologs, jo līdz ar tik lielu pacientu skaitu, kuriem palīdzība nepieciešama stacionārā, faktiski ir aizpildītas visas Covid-19 pacientiem paredzētās slimnīcu nodaļas. “Tie ir ne tikai pacienti, kuri ar Covid-19 ārstējās mājās, bet tagad nonākuši slimnīcā, bet viena daļa pacientu ar Covid-19 inficējušies slimnīcā, kurā atradās, ārstējot citu slimību,” situāciju raksturo J. Perevoščikovs. Epidemiologi arī izanalizējuši, ka 14 procenti Covid-19 pacientu, kuriem sākotnēji nav īpašu veselības sarežģījumu vai pat nav īpašu simptomu, nedēļu pēc saslimšanas tiek stacionēti ar smagu slimības gaitu.
Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško saka: “Veselības ministrija katru dienu analizē situāciju. Skaidrs, ka situācija visās slimnīcās nav vienāda un ir ļoti mainīga. Taču jau pašlaik vairākas slimnīcas nespēj nodrošināt atsevišķus veselības aprūpes pakalpojumus”. Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda: vēl 29. oktobrī slimnīcā ārstējās nepilni 200 Covid-19 pacienti, bet pašlaik šo pacientu skaits ir 496, turklāt 36 no šiem pacientiem ir smagā situācijā (460 pacientiem ir vidēji smaga slimības gaita).
Vairākas slimnīcas jau vairs pacientus neuzņem, piemēram, Valmierā Vidzemes slimnīca pieaugošā Covid-19 pacientu skaita dēļ neuzņem terapeitiskos pacientus, kurus pārved uz citām slimnīcām Vidzemē, stāsta D. Mūrmane-Umbraško. Vidzemes slimnīcas ārstnieciskā direktore Inga Ozoliņa informēja, ka slimnīcā bija izveidotas 30 gultasvietas Covid-19 pacientiem, bet, tām visām piepildoties, slimnīca izveidojusi vēl 20 vietas, taču tādēļ bija jāpārprofilē terapeitisko pacientu nodaļa. Slimnīcā norāda, ka arī šiem pacientiem palīdzība tiek sniegta, tomēr ierobežotā apmērā.
Jūrmalas slimnīca nevar uzņemt terapeitiskos pacientus, jo ir saslimuši mediķi. Vēl ir slimnīcas, kuras nevar uzņemt pacientus intensīvajā terapijā, kur nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija. Lai uzņemtu Covid-19 pacientus, Rīgas Austrumu slimnīca ir pārtraukusi jeb ievērojami samazinājusi dienas stacionāra darbu neiroloģijas un ķirurģijas pacientiem, līdzīgi savu darbu organizē arī P. Stradiņa slimnīca. Ko mēs varam secināt, ņemot vērā šos datus?
Ja Covid-19 saslimstības rādītāji turpinās kāpt, arī šo pacientu skaits slimnīcās pieaugs, un rezultātā agri vai vēlu būs jālemj par papildu ierobežojumiem veselības aprūpē vai citu plānu.
“Šķirot pacientus - tas ir tas, ko Veselības ministrija piedzīvot nevēlas,” saka Daina Mūrmane-Umbraško.
Veselības ministrija apzinājusi, ka pašlaik ir izveidotas kopumā 629 gultas Covid-19 pacientiem, kā arī vēl 81 varētu atvērt papildus. “Šo gultasvietu skaitu var nodrošināt, neierobežojot vēl vairāk citus veselības pakalpojumus, bet jau nākamais solis nozīmētu pilnībā apturēt dienas stacionāru darbu un to personālu pārvirzīt uz stacionāro darbu,” saka D. Mūrmane-Umbraško. Slimnīcas jau ir piesaistījušas darbam rezidentus, kā arī ir izskatīta iespēja atsaukt darbā izdienas pensionētos mediķus. Ar papildu finansējumu varētu piesaistīt mediķus no ambulatorās veselības jomas un privāti strādājošos.
Iecere kādu no slimnīcām pārveidot tikai Covid-19 pacientiem ir transformējusies, tātad tāda, visticamāk, netiks veidota, jāsecina no valsts sekretāres stāstītā. “Ir bijušas sarunas ar vairākām slimnīcām... Daudzas slimnīcas ir atvērušas tranzītnodaļas, pārprofilē esošās slimnīcas, bet speciālu slimnīcu neveidosim,” sacīja amatpersona.
Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta direktore Liene Cipule vēlreiz atkārto, ka “veselības aprūpes sistēma ir izaicinājuma priekšā, pašlaik dienests strādā īpašā režīmā, jo diennakts laikā var vairākas reizes tikt mainīti pacientu hospitalizācijas plāni atkarībā no tā, kādas ir slimnīcu iespējas uzņemt pacientus. “Tas ir atkarīgs ne tikai no pacientu skaita, kuriem vajadzīga palīdzība slimnīcā, bet arī no tā, ka slimo ārsti, māsas, sanitāri,” uzsver L. Cipule. “Iedzīvotājiem ir jārēķinās, ka dienests var pieņemt lēmumu par pacientam neierastu hospitalizācijas vietu un viņš var tikt nogādāts ne tuvākajā, bet citā ārstniecības iestādē, kurā uz to brīdi var sniegt atbilstošu palīdzību.” Tas tiek darīts, lai neizveidotos situācija, ka pacientu uz slimnīcu aizved, bet tur Covid-19 dēļ viņam laikus nevar sniegt palīdzību. Liene Cipule gan apgalvo, ka pašlaik veselības aprūpes sistēma nodrošina pilnvērtīgu neatliekamo palīdzību, taču “šīs iespējas nav bezgalīgas”.
Ņemot vērā šo situācijas skaudro raksturojumu, Veselības ministrija pagaidām nav plānojusi valdībā rosināt ierobežojumus veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā. Pašlaik tā faktiski paļaujas uz slimnīcu plāniem šajā krīzes situācijā manevrēt ar slimnīcā pieejamām gultasvietām un mediķiem, kuri vēl ir veseli un spēj strādāt. Pat ja sekotu kādi ierobežojumi, tad, kā norādīja Veselības ministrijā, tie noteikti nebūtu tādā apmērā kā pavasarī, kad ierobežoja arī visas ambulatorās aprūpes iestādes.
