Sešās Latvijas slimnīcās jau ir traucēta pacientu uzņemšana, un faktiski jebkurš nākamais pacients var palikt bez vietas slimnīcā, šādu skaudru ainu iezīmē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule. Viņa uzsver, ka krīzes situāciju veselības aprūpē dienests jau prognozēja.
Vairākās slimnīcās pašlaik intensīvās terapijas gultas ir noslogotas simt procentu apmērā, kas nozīmē, ka jaunus pacientus, kurus atved ar neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi, slimnīcas uzņemt vairs nevar. Veselības ministrija pieļauj, ka veselības aprūpes jomā būs jāizsludina ārkārtas situācija, un tas nozīmē, ka slimnīcas uzņems tikai Covid-19 slimniekus un pacientus akūtā, smagā situācijā.
Vienas diennakts laikā slimnīcās ievietoti 143 Covid-19 pacienti, bet kopējais slimnīcās nonākušo Covid-19 pacientu skaits otrdien sasniedza 709 pacientus, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Šis ir līdz šim lielākais gan diennaktī stacionēto, gan kopumā slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaits. Tieši Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests katru dienu saskaras ar lielām problēmām, kādā veidā organizēt pacientu nogādāšanu uz slimnīcām, jo katru dienu ir jauna informācija, vai un cik brīvu vietu ir slimnīcās. Dienesta direktore Liene Cipule pastāstīja, ka pašlaik jau sešās slimnīcās ir traucēta pacientu uzņemšana: “Tas dienestam ir liels slogs, jo jāsaprot, kur vest pacientus, un, otrkārt, pacienti ir jāpārved no vienas slimnīcas uz otru. Šādu situāciju mēs jau prognozējām. Jebkurš nākamais pacients ir riska zonā, ka viņam neatradīs vietu slimnīcā.”
Vidējā gultu noslodze slimnīcās ir 73 procenti, tas nozīmē, ka vismaz vidēji nav sasniegts ārkārtas situācijas rādītājs veselības aprūpē, tomēr tas ir vidējais rādītājs. Vairākās slimnīcās noslodze ir lielāka par 80 procentiem, bet dažās slimnīcās stacionāra gultu noslodze ir virs 100 procentiem, piemēram, Vidzemes slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā, Rēzeknes slimnīcā. Liepājas reģionālajā slimnīcā 100 procentu apmērā jeb faktiski bloķēta ir intensīvās terapijas nodaļa, bet Jelgavas slimnīcā šāda situācija bija pirms dienas, bet slimnīca atrada iespēju atvērt vēl 20 gultasvietas.
Vislielākā noslodze Covid-19 pacientu ārstēšanā ir Rīgas Austrumu slimnīcai un P. Stradiņa slimnīcai. Šajās slimnīcās arī intensīvās terapijas gultu noslodze ir pārsniegusi 85 procentus. Kā norādīja Liene Cipule, situāciju sarežģī arī tas, ka ir pieaudzis uzliesmojumu skaits sociālās aprūpes centros un psihoneiroloģiskajās slimnīcās, kas arī nozīmē nepieciešamību mainīt pacientu hospitalizācijas plānus. Visās slimnīcās, kurās noslodze ir virs 80 procentiem, ir būtiski ietekmēta citu neatliekamu pakalpojumu sniegšana.
“Situācija nav daudzsološa,” norāda Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka. “Esam gatavojušies sliktākajam scenārijam, kas nozīmētu tikai Covid-19 un akūto pacientu uzņemšanu slimnīcās, un būs jāpārtrauc visu citu pacientu uzņemšana.” Tiesa, S. Janka piebilda: “Mēs ceram, ka līdz tādai situācijai nenonāks.”
Kādi ir kritēriji, lai konstatētu ārkārtas situāciju veselības aprūpē? Pašlaik valstiskā līmenī ir ierobežoti plānveida veselības pakalpojumi, bet teorētiski pilnībā nav pārtraukti. Tāpat strādā ambulatorā aprūpe. Sanita Janka norāda, ka kritēriji ir saistīti ar intensīvās terapijas un Covid-19 gultu noslodzi slimnīcās. Plānveida palīdzība varētu tikt pilnībā pārtraukta, ja Covid-19 pacientiem paredzētās gultas ir noslogotas 90 procentu apmērā un vairs nav iespēju pārveidot jeb pārprofilēt citas nodaļas, un arī nav iespējams atrast mediķus, kuri strādās šajās nodaļās. Lai arī Veselības ministrijas speciālisti par ārkārtas situāciju runā kā par teorētiski iespējamu un par to pieļāvuma formā izsakās, jāsecina, ka pašlaik šie kritēriji jau faktiski ir realitāte un ārkārtas situācija ir sasniegta. Piemēram, pašlaik intensīvās terapijas gultu noslodze ir 80 procenti (kritiskais rādītājs esot 85 procenti, bet jāņem vērā, ka atsevišķās slimnīcās šis rādītājs jau sasniedz 100 procentus).
Izskanējusi iespēja atvērt īpaši pielāgotu slimnīcu Ķīpsalas hallē, to Veselības ministrijai piedāvājuši halles īpašnieki, tomēr, kā uzsver Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Antra Valdmane, “ideju nenoraidām, bet jāņem vērā, ka nav mediķu resursu, kas šajā slimnīcā varētu strādāt”.
Pašlaik ir uzrunātas divas lokālās slimnīcas - Balvu un Gulbenes apvienība un Dobeles pilsētas slimnīca, kurās varētu papildus atvērt 20 gultas (katrā) tieši Covid-19 pacientiem, tomēr arī šajās slimnīcās ir cilvēkresursu problēma. Pēc Antras Valdmanes teiktā, galvenais iemesls, kāpēc varētu izsludināt ārkārtas situāciju veselības aprūpē, ir tieši mediķu darba roku trūkums. Par šo tēmu un iespējamiem lielākiem ierobežojumiem veselības aprūpē plānots runāt 10. decembra Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē.
“Mēs izskatām varbūtību, ka, iespējams, mums būs jāpasludina ārkārtas situācija veselības aprūpes jomā tieši saistībā ar to, ka mums pietrūkst ārstniecības personu, kas strādā,” secināja Antra Valdmane. Viņa noraidīja pārmetumus Veselības ministrijas virzienā, ka tā tikai domājot, bet neko nedarot. Viens no jautājumiem ir par to, vai Veselības ministrija ir runājusi ar privātās medicīnas pārstāvjiem par iespēju atbalstīt ar dažādiem resursiem valsts veselības jomu.
Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš apliecināja, ka galvenā problēma ir tieši personāla pieejamība. “Neesam tālu no plānveida palīdzības atcelšanas. Ja kādā no nodaļām no ierindas iziet kā Covid-19 pacienti vai kā kontaktpersonas ārsti un citi mediķi, tad faktiski mums ir jāpārtrauc šīs nodaļas darbs, tāpēc var teikt, ka plānveida palīdzība pakāpeniski tiek pārtraukta,” atzina R. Muciņš. Vienkārši sakot ‒ tur, kur vairs nav mediķu, tur arī tiek atcelti medicīnas pakalpojumi. Stradiņa slimnīcā ar Covid-19 slimo vai kā kontaktpersonas noteikti 105 darbinieki.
Arī slimnīcas ārsts, kas vada vienu no Covid-19 nodaļām, Kārlis Rācenis apliecināja, ka slimnīca uzrunājusi praktiski visus rezidentus un medicīnas studentus darbam slimnīcā un vairs pat neesot kam prasīt. Visi, kuri ir, jau strādā. Tieši medicīnas rezidenti strādā Covid-19 nodaļās.
