Covid-19 pacientu kontaktpersonu apzināšanu iepirks ārpakalpojumā

JĀSTIPRINA. Slimības profilakses un kontroles centra speciālistiem dienā nākas apzināt līdz 6000 Covid-19 pacientu kontaktpersonas. Kopš ierobežojumu pastiprināšanas daudzi sazvanītie nesniedz patiesas ziņas vai pat vispār atsakās runāt ar epidemiologu © Mārtiņš Zilgalvis/F64

Tūkstoš jaunu Covid-19 pacientu dienā, katram pacientam ir vairākas kontaktpersonas, kuras ir jāinformē un jāapzvana, lai izstāstītu, kādi drošības pasākumi jāievēro. Slimību profilakses un kontroles centrs ar saviem resursiem to vairs izdarīt nespēj, tāpēc valdība pieņēmusi lēmumu par aptuveni 400 000 eiro sameklēt kādu organizāciju un nopirkt šo pakalpojumu. Covid-19 inficēto skaits sāka palielināties ne jau vakar, kad Ministru kabinets izskatīja šo jautājumu, bet vairākus mēnešus iepriekš, tāpēc aktuāls ir jautājums, kāpēc šāds risinājums nāk tikai tagad?

Covid-19 inficētie pat atsakās runāt ar epidemiologu

Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas attīstības negatīvo tendenci Covid-19 pandēmijas laikā, kad, infekcijai strauji izplatoties, ik dienu būtiski palielinās saslimušo personu, kā arī kontaktpersonu skaits, Veselības ministrija nonākusi pie secinājuma, ka jāpaaugstina Covid-19 epidemioloģiskās uzraudzības sistēmas operativitāte, jo tas ir viens no “priekšnosacījumiem transmisijas un infekcijas tālākas nekontrolētas izplatības ierobežošanā”.

Inficēto Covid-19 pacientu skaits dienā vidēji sasniedz 850 - 1000 slimības gadījumu, savukārt vidējais kontaktpersonu skaits dienā ir 2500 līdz pat 6300.

Arī 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits Latvijā (673,2) joprojām ir ievērojami augstāks par vidējo Eiropas Savienības valstu rādītāju (425).

Epidemiologi arī novērojuši, ka kopš novembra un decembra, kas sakrita ar ierobežojošo pasākumu pastiprināšanu, Covid-19 pacienti un citas personas mazāk sadarbojas ar epidemiologiem, sniedz nepilnīgas ziņas par iespējamiem inficēšanās apstākļiem vai kontaktpersonām, noraida izolācijas pasākumu nepieciešamību vai pat atsakās runāt ar epidemiologu.

Ar lielāku finansējumu tomēr nepietiek

Operatīvo informāciju Slimību profilakses un kontroles centrs par jaunatklātiem Covid-19 gadījumiem saņem katru dienu diennakts režīmā septiņas dienas nedēļā, arī brīvdienās un svētku dienās. Vienas personas aptauja, tai skaitā konsultēšana un tās laikā iegūtās informācijas apkopošana ilgst 20 līdz 30 minūtes. Pēc aptaujas speciālists sazinās ar inficētās personas darbavietu vai iestādi (piemēram, skolu vai sociālas aprūpes centru) un izvērtē inficēšanās riskus, nosaka kontaktpersonas, apzina, kāds varētu būt infekcijas pārnešanas ceļš, un nosaka arī pretepidēmijas pasākumus, ieskaitot darbinieku un klientu laboratorisko skrīningu. Centra speciālisti arī informē ģimenes ārstus par konkrētiem pacientiem.

Veselības ministrijā Neatkarīgā noskaidroja, ka 2020. gadā papildu finansējums Slimību profilakses un kontroles centram tika atvēlēts jau piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros, kā arī jaunas desmit amata vietas pērn novembrī izveidoja, nepalielinot kopējo amata vietu skaitu veselības nozarē. Savukārt 2021. gada budžetā slimību profilakses nodrošināšanai kopumā atvēlēti 4,5 miljoni eiro, no tiem gandrīz pusmiljons eiro piešķirts kā papildu dotācija Slimību profilakses un kontroles centram, “lai nodrošinātu efektīvu un noturīgu epidemioloģiskā dienesta attīstīšanu”, un no šī finansējuma darbinieku atlīdzībai paredzēti 251 762 eiro.

Iepirks ārpakalpojumā “cilvēkstundas”

No Veselības ministrijas sagatavotā dokumenta valdībai izriet, ka ar šo papildu finansējumu tomēr nepietiek, jo, ņemot vērā inficēto Covid-19 pacientu skaita straujo pieaugumu, Slimību profilakses un kontroles centra darbinieki vairs nespēj operatīvi aptaujāt Covid-19 pacientus un apzināt kontakpersonas. Prezicāk - dara, kas ir speciālistu spēkos, bet jauda nav pietiekama. Slimību profilakses un kontroles centrs ar saviem resursiem nespēj operatīvi un efektīvi veikt Covid-19 uzliesmojumu gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu, infekcijas perēkļu identificēšanu un lokalizēšanu, kas ir ļoti būtiski infekcijas ierobežošanai, secina Veselības ministrija, skaidrojot, kāpēc vajadzīga papildu nauda un arī ārpakalpojums.

Slimību profilakses un kontroles centrs ir aprēķinājis, ka Covid-19 gadījumu un uzliesmojumu operatīvai epidemioloģiskai izmeklēšanai jāpiesaista papildu darbinieki, kuri varētu veikt personu ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi aptauju līdz 300 cilvēkstundām dienā. Tas varētu būt ārpakalpojums, ko Veselības ministrija iepirktu tieši uzdevuma veikšanai, proti, Covid-19 pacientu aptaujas, informēšana, standarta konsultēšana un iegūto datu dokumentēšana epidemioloģiskās izmeklēšanas nolūkā.

Valdība ceturtdien vienojās no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt Veselības ministrijai finansējumu ne vairāk kā 366 300 eiro, lai nodrošinātu Slimību profilakses un kontroles centra kapacitātes stiprināšanu Covid-19 gadījumu efektīvai epidemioloģiskajai pārvaldīšanai no 2021. gada 1. februāra līdz 30. jūnijam. Tomēr lai šo naudu saņemtu, vēl savs jāvārds jādod arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kas līdz 1. februārim arī varētu nepaspēt to izdarīt.

Veselība

Arī Saeimas darba kārtībā nonācis jautājums par bērnu vakcināciju pret difteriju un citām infekcijas slimībām. Saskaņā ar Veselība ministrijas datiem, bērnu vakcinācijas līmenis ir apmierinošs, tomēr pieaugušie pret difteriju vakcinējas nepietiekami. Tikai puse Latvijas iedzīvotāju ir revakcinējušies pret difteriju, kas kopumā negatīvi ietekmē sabiedrības kopējo aizsardzību pret šo infekcijas slimību.

Svarīgākais