Lielās noslodzes dēļ daudzas ģimenes ārstu prakses pašlaik praktiski sniedz medicīnisko palīdzību un atbalstu Covid-19 pacientiem vai viņu ģimenēm. Covid-19 paralizējis ģimenes ārstu prakšu darbu, un pacienti ar citām slimībām pie ārsta nemaz netiek.
Valdība pēc Veselības ministrijas priekšlikuma pieņēmusi lēmumu ļaut ģimenes ārstu praksēm uz laiku nesniegt pakalpojumus, kas nav kritiski. Taču - ko darīt citiem pacientiem?
Līdz ar Covid-19 omikrona varianta straujo izplatību lielākā veselības aprūpes sistēmas noslodze ir ģimenes ārstu praksēm, jo atšķirībā no delta varianta šis koronavīrusa paveids visbiežāk raksturīgs ar vieglu vai vidēji smagu saslimšanu, tāpēc pacienti galvenokārt ārstējas mājās. To apstiprina arī Veselības ministrijas dati par slimnīcās ievietotajiem pacientiem, kuru skaits lai arī nav mazs, tomēr ir stabils un būtiski nekāpj. To nevar teikt par pacientiem, kuriem nepieciešama ģimenes ārsta uzraudzība. Šo pacientu skaits ir vairākas reizes palielinājies un faktiski paralizējis ģimenes ārstu prakšu darbu.
Veselības ministrija pieņēmusi lēmumu ļaut ģimenes ārstu praksēm uz laiku nesniegt pakalpojumus, kas nav kritiski, piemēram, nosūtījumus darbspējas ekspertīzes komisijai,
autovadītāju medicīniskās izziņas, ieroču nēsāšanas un uzglabāšanas atļaujas, Covid-19 kontaktpersonu medicīnisko novērošanu. “Šāds lēmums pieņemts, lai padarītu pēc iespējas pieejamāku medicīnisko palīdzību akūtajiem un hroniskajiem pacientiem un atslogotu ģimenes ārstu darbu,” skaidro Veselības ministrijas pārstāve Sintija Gulbe. Šāda kārtība, protams, ir pieņemta uz laiku.
Šāds regulējums mazinās slodzi ģimenes ārstiem, jo, piemēram, nosūtījuma sagatavošana Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijai, lai pagarinātu invaliditātes termiņu, ir darbietilpīgs process, kas ietver gan nosūtījumus uz izmeklējumiem, rezultātu apkopošanu, pamatojumu ekspertīzes nepieciešamībai. Pašlaik spēkā esošais regulējums paredz, ka ārkārtējās situācijas laikā iepriekš noteiktais invaliditātes termiņš automātiski tiek pagarināts uz sešiem mēnešiem, saglabājot iepriekš noteikto invaliditātes grupu, kā arī visas sociālās garantijas - gan pensijas, gan pabalstus. Savukārt autovadītājiem nepieciešamās medicīniskās izziņas, ieroču nēsāšanas un uzglabāšanas atļaujas iedzīvotāji var saņemt arī, piemēram, veselības centros.
Ģimenes ārstiem nebūs jāveic arī Covid-19 kontaktpersonu medicīniskā novērošana. Cilvēkam, kuram ir Covid-19 inficētā kontaktpersonas statuss, ir jāvēro savs veselības stāvoklis un nepieciešamības gadījumā jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, savukārt darbnespējas lapa tiks izsniegta tikai gadījumos, ja darba pienākumi jāveic klātienē un darbiniekam nav iespēju piemērot saīsināto karantīnas laiku, piemēram, testēties pirms darba pienākumu veikšanas, saņemt negatīvu testēšanas rezultātu pēc kontakta ar inficēto vai veikt atkārtotu testu trešajā ceturtajā karantīnas dienā.
Līdz ārkārtējās situācijas beigām darba devējiem, skolām, bērnudārziem un citiem kolektīviem atcelts pienākums apzināt kontaktpersonas, veidot šos sarakstus un iesniegt tos Slimību profilakses un kontroles centrā. “Šāds lēmums pamatots ar straujo Covid-19 omikrona paveida izplatību un iestāžu kapacitātes trūkumu apzināt kontaktpersonas,” norāda Sintija Gulbe.
Veselības ministrijā stāsta: lai mazinātu slogu ģimenes ārstu praksēm, ir pieņemti vēl vairāki atvieglojumi. Ģimenes ārstam vai ārsta palīgam, vai māsai nav katru dienu jāzvana Covid-19 inficētu personu kontaktpersonām. Tāpat ģimenes ārsts, izvērtējot ar Covid-19 inficēta pacienta veselības stāvokli, var noteikt, cik bieži notiks saziņa ar pacientu. Pacientiem ar simptomiem nav jāizsniedz nosūtījumi laboratoriskai Covid-19 infekcijas noteikšanai, bet pacients pats var pieteikties arī bez nosūtījuma.
Ģimenes ārsts uz laiku var nesniegt un atlikt profilaktiskās apskates, kā arī, ņemot vērā, ka pašlaik ģimenes ārsti strādā arī ārpus sava darba laika un brīvdienās, Veselības ministrija pieņēmusi lēmumu apmaksāt attālināto un klātienes konsultāciju laikus brīvdienās.
Veselības ministrija norāda, ka ārpus šīm uz laiku veiktajām izmaiņām ģimenes ārstam ir jāturpina sniegt medicīniskā palīdzība pacientiem, tomēr realitātē ģimenes ārsti ir tik noslogoti, ka daudzas prakses aicina pacientus atlikt vizīti pie ģimenes ārsta, ja vien tas nav neatliekami un akūti. Hroniskie pacienti tiek konsultēti pa tālruni, un tiek pagarinātas arī medikamentu receptes. Tomēr ir situācijas, kad pacientam nav noteikts veselības traucējuma iemesls, nav diagnozes. Ar šādu situāciju saskārusies rīdziniece Mārīte, kura “Neatkarīgajai” pastāstīja par savām nedienām. Sievietei parādījušās spēcīgas galvassāpes, kuras nevarēja mazināt ar ierastajiem bezrecepšu pretsāpju medikamentiem, tāpēc viņa vērsusies pie ģimenes ārsta. Sākotnēji saņēmusi konsultāciju pa tālruni un norādījumus regulāri mērīt asinsspiedienu. Tas izrādījies pietiekami augsts (160/90 vai 180), lai sieviete sāktu satraukties, jo iepriekš nekad to nebija regulāri mērījusi. Ārsts skaidrojis, ka pašlaik pieņemt pacienti neizdosies, jo “prakse pilnībā paralizēta Covid-19 dēļ”, tāpēc e-veselībā izrakstīti medikamenti spiediena normalizēšanai, kurus paciente arī iegādājusies, viņa turpina arī mērīt asinsspiedienu.
“Mani satrauc tas, ka, netiekot pie ārsta, es meklēju informāciju internetā, kur visur teikts, ka šāds spiediens, kas nav tikai vienu dienu, bet turpinās, var novest pie smagiem traucējumiem, visur atgādināts, ka steidzami jāiet pie ārsta. Bet kad es tikšu pie ārsta - to es nezinu,”
atklāj Mārīte. Viņa cer, ka gadījumā, ja ģimenes ārstu prakšu darbu atslogos, viņa beidzot tiks uz pieņemšanu. “Ne tikai Covid-19 pacienti tagad cieš,” saka sieviete.
Veselības ministrija informē, ka pašlaik ir pagarināts ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa darbs - tas strādā diennakti, sniedzot atbildes arī par Covid-19, tomēr tas nepalīdz tādās situācijās kā Mārītei, kā arī konsultējošie ārsti neizraksta receptes.
