Pretēji plānotajam valsts organizētā vēža skrīninga atsaucības rādītājus nav izdevies uzlabot un tie pēdējo gadu laikā ir pat pasliktinājušies, secina Veselības ministrija, izvērtējot onkoloģijas jomas uzlabošanas plāna realizāciju aizvadītajos trīs gados.
Tiesa, jāsecina, ka plānā iekļautais mērķis - cik daudz Latvijas iedzīvotāju 2020. gadā atsauksies aicinājumam un veiks vēža skrīninga izmeklējumus - bija ļoti ambiciozs. Piemēram, attiecībā uz krūts vēža skrīningu Veselības ministrija bija plānojusi, ka dažu gadu laikā trīskāršosies sieviešu skaits, kas veiks mamogrāfiju. Realitātē rādītājs ne tikai nav palielinājies, bet pat sarucis. Veselības ministrija skaidro, ka mērķi nav izdevies sasniegt, jo nav ieviesta “skrīninga metodiskā vadība”, kā arī nav vienotas vēža skrīninga datu platformas. Jautājums - kam tāda būtu jāizveido un jāiedarbina? Vienlaikus jāpiekrīt, ka Covid-19 pandēmija arī būtiski ietekmēja profilaktisko pārbaužu norisi, tomēr datu bāzes vienmēr ir bijis mūsu veselības nozares Ahileja papēdis.
Izskatīšanu valdībā gaida jauns onkoloģijas jomas uzlabošanas plāns turpmākajiem trim gadiem, taču nupat valdība pieņēma zināšanai Veselības ministrijas atskaites ziņojumu par tādu pašu plānu par laiku no 2017. līdz 2020. gadam. Tā mērķi bija uzlabot situāciju primārajā diagnostikā un ārstēšanā biežākajās ļaundabīgo audzēju lokalizācijās, pilnveidot esošo skrīningu aptveri un kvalitāti un citi.
Ziņojumā, līdzīgi kā visos iepriekšējos plānos un citos dokumentos, secināts, ka ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis Latvijas iedzīvotāju vidū. Katru gadu aptuveni seši tūkstoši iedzīvotāju nomirst ļaundabīgo audzēju dēļ, un trešdaļa no tiem nav sasnieguši 65 gadu vecumu.
Pēdējo vienpadsmit gadu laikā mirstība ļaundabīgo audzēju dēļ Latvijā pieaugusi par gandrīz desmit procentiem.
Diemžēl analizēt šo situāciju Latvijai traucē sakārtota reģistra trūkums. Veselības ministrija skaidro, ka onkoloģiskās slimības pieder pie obligāti reģistrējamajām slimībām. Informācija par onkoloģiskajiem pacientiem kopš 2008. gada tiek uzkrāta reģistrā, kas jau pirms desmit gadiem tika iekļauts vienotajā veselības nozares sistēmā. Datus par pacientiem, kuriem diagnosticēta onkoloģiska slimība, ārstniecības iestādes sniedz tiešsaistē, bet diemžēl nepilnīgā datu apjoma dēļ sistēmā uzkrātā informācija par saslimstību pēdējos gados nav salīdzināma ar iepriekšējiem gadiem ne nacionālā, ne starptautiskā līmenī. Trūkst arī sasaistes ar nāves cēloņu datubāzi, kas liedz iespēju korekti aprēķināt tādus rādītājus kā izplatība, mirstība, izdzīvotība. Tāpēc visur joprojām tiek un tiks izmantoti 2017. gada dati un ne jaunāki, lai gan pašlaik ir jau 2022. gads.
Kamēr Veselības ministrija sakārto Vēža reģistru, precīzi jaunākie dati ir pieejami par vēža skrīningu, ko apkopo Nacionālais veselības dienests, un tos “Neatkarīgā” apskatīs šajā publikācijā, vērtējot plāna onkoloģijas jomā izpildi. Vairāk nekā trešdaļu no ļaundabīgo audzēju izraisītajiem nāves gadījumiem varētu novērst, ietekmējot riska faktorus, un tur profilaksē vislielākā nozīme ir sabiedrības veselību veicinošiem pasākumiem. Vienlaikus vēža atklāšana agrīnā stadijā ļauj veiksmīgi ārstēt pacientus un novērst priekšlaicīgu nāvi. Tāpēc tik būtiski ir vēža skrīninga izmeklējumi.
Veselības ministrija atskaites ziņojumā atklāti atzīst, ka
valsts organizētā vēža skrīninga atsaucības rādītājus, pretēji plānotajam, nav izdevies uzlabot - tiem pat vērojama pasliktināšanās tendence,
piemēram, dzemdes kakla skrīninga gadījumā no 39 procentiem 2017. gadā uz 33,8 procentiem 2020. gadā, krūts vēža skrīninga gadījumā attiecīgi no 44 procentiem uz 29,9 procentiem.
Tomēr, pat ja iedzīvotāju atsaucība vēža skrīningam, ko noteikti ietekmēja arī Covid-19 pandēmija, nebūtu mazinājusies, pastāv pamatotas šaubas, vai 2020. gadā būtu sasniegti tie rezultāti, kurus plānā bija norādījusi Veselības ministrija. Gan dzemdes kakla vēža skrīningā, gan krūts vēža skrīningā bija plānots sasniegt 70-75 procentu uzaicināto sieviešu atsaucību, bet 2020. gadā atsaucība krūts vēža skrīningam bija nepilni 30 procenti, dzemdes kakla skrīningam - 33 procenti. Zarnu vēža skrīningā bija plānots sasniegt 45 procentu iedzīvotāju atsaucību, taču faktiski šīs pārbaudes veikuši vien 14 procenti cilvēku. Labākie visu trīs vēža skrīningu atsaucības rādītāji bija 2018. gadā.
Veselības ministrija secinājusi, ka ir jāturpina pilnveidot valsts organizētā skrīninga programmas īstenošana, jānodrošina skrīninga pakalpojumu kvalitātes kontrole un uzraudzība, kā arī skrīninga procesa metodiskā vadība, kas, uzsākot skrīningu, valstī netika ieviesta finansējuma trūkuma dēļ.
“Vērtējot skrīninga aptveres dinamiku pēdējos gados, jāsecina, ka neliels atsaucības pieaugums bija vērojams tieši 2017.-2019. gadā, kad tika īstenotas skaidrojošas kampaņas par skrīninga ieguvumiem, bet skrīninga aptvere joprojām nav pietiekama, tādēļ sabiedrības informēšanas kampaņas un citus sabiedrības informēšanas pasākumus ir nepieciešams turpināt plašākā mērogā, piešķirot atbilstošu finansējumu. It īpaši būtiski ir veicināt lielāku ģimenes ārstu iesaisti organizēta vēža skrīninga koordinācijā un uzraudzībā,” secinājusi Veselības ministrija. Klupšanas akmens arī skrīningam ir tas, ka nav vienotas organizētā vēža skrīninga datu platformas, kas ļautu analizēt skrīninga efektivitāti un būt par pamatu kvalitātes kontrolei.
Izvērtējot Nacionālā veselības dienesta aktuālos datus par vēža skrīningu, kas ziņojumā nav apskatīti (tas apstājas pie 2020. gada), jāsecina, ka 2021. gada deviņos mēnešos atsaucība krūts vēža skrīningam atkal pieaugusi. Krūts vēža skrīningam pagājušā gada deviņos mēnešos atsaukušās 38 procenti sieviešu, kuras saņēmušas uzaicinājuma vēstuli. Savukārt atsaucība dzemdes kakla vēža skrīningam un zarnu vēža skrīningam atkal krīt - 31 procents sieviešu atsaukušās dzemdes kakla vēža skrīningam un 8,3 procenti iedzīvotāju - zarnu vēža skrīningam.
UZZIŅA
Vēža skrīninga dati: plānotais un sasniegtais
| Skrīnings | Rādītājs 2016. gadā | Plānotais 2020. gadā | Sasniegtais 2020. gadā |
| Dzemdes kakla vēža skrīnings | 25,2% | 75% | 33,8% |
| Krūts vēža skrīnings | 27,4% | 75% | 29,9% |
| Zarnu ļaundabīgā audzēja skrīnings | 11,8% | 45% | 14,6% |
Avots: Veselības ministrijas ziņojums
