Saprotama ir iniciatīvas autoru ideja – likt nevakcinētajiem Covid-19 pacientiem pašiem uzņemties atbildību par savu izvēli nepotēties un maksāt par veselības aprūpi, kad tie nonākuši slimnīcā – tomēr vairums politiķu un ierēdņu uzskata, ka tas apdraudēs cilvēktiesības un ir pārāk liels risks sabiedrības veselībai.
“Nevakcinētie cilvēki, kuriem būs konstatēts Covid-19 un vajadzēs veselības aprūpi slimnīcā, var no tās atteikties bailēs par augstajām izmaksām, un tas var novest pie smagām sekām,” norāda Veselības ministrijas pārstāve Sanita Janka. Ne Veselības ministrija, ne Saeimas deputāti, kuri šonedēļ izskatīja Saeimā iesniegto vairāk nekā desmit tūkstošu Latvijas iedzīvotāju parakstītu iniciatīvu par neattaisnoti nevakcinēto cilvēku pienākumu pašiem segt slimnīcas izdevumus, šo priekšlikumu neatbalsta. Kāpēc tā?
Iniciatīva par veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošanu iedzīvotājiem, kuri apzināti izvēlējušies nevakcinēties pret Covid-19, lai gan viņiem nav nekādu objektīvu iemeslu to nedarīt, nepieciešamo balsu skaitu, lai jautājumu nodotu izskatīšanai Saeimā, savāca jau pagājušā gada rudenī. Iniciatīvu parakstīja vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju. Tās autori savu ideju pamatoja šādi. Slimnīcās ar Covid-19 infekcijas vidēji smagu un smagu gaitu tiek stacionēti arvien vairāk pret Covid-19 nevakcinētu pacientu (tobrīd slimnīcās vidēji smagā vai smagā stāvoklī bija gandrīz tikai nevakcinēti pacienti - aut. piebilde). Nokļūšana slimnīcā ar Covid-19, it īpaši intensīvās terapijas vai reanimācijas nodaļās, rada valstij milzīgus izdevumus. Ierosinājuma autori norādīja, ka vienas vakcīnas izmaksas ir līdz pat 300-400 reizēm mazākas nekā pacienta ārstēšana intensīvās terapijas vai reanimācijas nodaļā. Izmaksas, kas saistītas ar Covid-19 pacientu ārstēšanu, sedz visi nodokļu maksātāji.
Šonedēļ Saeimas Sociālo un darba lietu komisija beidzot izskatīja šo iniciatīvu. Viens no iniciatīvas autoriem Sandis Kravalis pieļāva, ka diskusija tieši par Covid-19 pacientiem pašlaik jau ir novēlota, tomēr saruna par tiesībām un brīvības īstenošanas sekām, kas apdraud citus, noteikti noderēs nākotnē, piemēram, runājot par infekcijas slimībām, kas nākotnē var izvērsties par pandēmiju. “Iniciatīvas mērķis bija norādīt uz pašreizējo “nekovida” pacientu diskrimināciju un savlaicīgas veselības aprūpes nepieejamību un augstajiem līdzmaksājumiem,” sacīja S. Kravalis.
“Iniciatīva izvirza priekšplānā atbildību - mums ir tiesības uz brīvu izvēli, taču ikvienam ir jāuzņemas atbildība par savas brīvības īstenošanas sekām, tas nedrīkst radīt apgrūtinājumus un papildu izmaksas ne citiem sabiedrības locekļiem, ne arī valstij.”
Jāatgādina, ka ceļu uz parlamentu šī iniciatīva uzsāka jau septembrī. Šajā laikā, protams, ir notikušas daudzas pārmaiņas. Pašlaik ar Covid-19 slimo un nonāk slimnīcā gan nevakcinētie, gan vakcinētie, tomēr arvien statistikas dati liecina, ka vairumā gadījumu smagā stāvoklī nonāk tieši nevakcinētie Covid-19 pacienti. S. Kravalis stāstīja, ka ir valstis, kuras ir noteikušas nevakcinētu personu līdzmaksājumus, piemēram, Singapūrā ir 16 000 eiro maksājums par vienu ārstēšanās gadījumu, ja cilvēks nav vakcinējies. “Arī ārsti vairs nevēlas klusēt un norāda, ka Covid-19 pacientu aprūpe negatīvi ietekmē citu pacientu aprūpes kvalitāti, kas saistīts ar visu resursu pārvirzīšanu tieši kovida pacientu aprūpei,” turpina S. Kravalis.
“Nevakcinētie pamato savu izvēli ar to, ka dzīvojam demokrātiskā valstī, bet jāsaprot, ka demokrātija nav iedomājama bez pienākumiem un atbildības. Ja izņemam no demokrātijas atbildību un pienākumus, tā vairs nav demokrātija, bet anarhija. Pašlaik tiek sodīti pacienti, kas nevar tikt uz plānveida operācijām.” Iniciatīvas autori uzskata, ka Covid-19 pacienti ir privileģētā stāvoklī, jo “viņiem nav pilnīgi nekādu izmaksu par ārstēšanos, tajā pašā laikā citām pacientu grupām - rindas un lieli līdzmaksājumi”. Tā kā pašlaik šīs iniciatīvas ideja, iespējams, patiešām ir novecojusi, tās autori uzskata, ka būtu lietderīgi turpmāk diskutēt par pacientu atbildību arī saistībā ar citām slimībām.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, diskutējot par šo iniciatīvu, pieņēma to zināšanai. Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Vitālijs Orlovs norādīja, ka pašlaik veselības aprūpē darbojas princips “veselais maksā par slimo”, un, “ja mēs atbalstām to, ka slimais maksā pats par sevi, mēs varam sagaidīt, ka nākamā iniciatīva būs no cilvēkiem, kuri nesmēķē - un viņi pārmetīs smēķētājiem, ka tik liela nauda tiek tērēta vēža ārstēšanai”. Pēc deputāta domām, nākamie cilvēki, kuru virzienā nāks sabiedrības pārmetumi, būs cilvēki ar hepatītu vai HIV, jo “varbūt viņus neārstēt, jo paši vainīgi, ka saslima”.
“Es saprotu iesniedzēju pacelto jautājumu, bet es nepiekrītu viņu pozīcijai,” atzina politiķis. Arī Veselības ministrija nepiekrīt šai iniciatīvai un bija sagatavojusi vismaz piecus argumentus pret.
Satversme nosaka: mums ir pienākums ikvienam cilvēkam garantēt veselības aprūpes minimumu. Tajā skaitā ir neatliekamā palīdzība, ģimenes ārsts un veselības aprūpes pakalpojumi, kuriem ir milzīga nozīme sabiedrības veselības nodrošināšanā. “Valsts ir apņēmusies apmaksāt šīs infekcijas ārstēšanu, kā arī līdzmaksājumu kompensēšanu,” sacīja Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka. Kopumā Latvijā no valsts budžeta tiek apmaksāta 60 šādu slimību ārstēšana - gripas, ērču encefalīta, tuberkulozes un citu.
“Ja izslēgsim no šī saraksta Covid-19, mēs apdraudēsim ne tikai šo cilvēku, bet visu sabiedrību kopumā,”
uzsvēra Sanita Janka. Vairumā gadījumu pacienti nespēs samaksāt par ārstniecību, un būs pakļauti dzīvības apdraudējumam. Un ja pacientam būs pašam jāmaksā, viņš kļūs par sociālās palīdzības saņēmēju vai bailēs no augstās maksas var vispār nevērsties pēc palīdzības, kas var beigties traģiski.
“Ja valsts ir apņēmusies finansēt Covid-19 ārstniecību, tad tas ir jādara neatkarīgi no tā, vai persona ir veikusi profilakses pasākumus vai nav,” Veselības ministrijas pozīciju pauda S. Janka. Savukārt Tiesībsarga biroja pārstāvji norādīja, ka “no emocionālā viedokļa var saprast iniciatīvas būtību, tomēr no cilvēku tiesību viedokļa to neatbalstām”.
