Lai mazinātu nevienlīdzību un nodrošinātu vairumam Latvijas iedzīvotāju visaptverošus vēža aprūpes pakalpojumus, kā arī samazinātu vēža radīto slogu uz valsti un palīdzētu valdībai uzlabot vēža profilaksi un vēža aprūpes pakalpojumus, Latvijā uzsākts Eiropā pirmais visaptverošs vēža aprūpes uzlabošanas projekts “Vēža aprūpes koordinācijas un skrīninga uzlabošana Latvijā un Slovākijā”.
Šajā projektā ārvalstu eksperti sniegs rekomendācijas, lai sadarbībā ar nacionālajiem partneriem izstrādātu Latvijas vajadzībām pielāgotu stratēģisko plānu, kas samazinās vēža izraisītu mirstību, “Neatkarīgajai” pastāstīja Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūtā.
“Latvijā ik gadu vēzis tiek diagnosticēts vairāk nekā 12 000 cilvēku, bet no vēža mirst aptuveni seši tūkstoši. Kolorektālais vēzis ir visizplatītākais vēža veids Latvijā, bet krūts vēzis ir trešajā vietā.
Vēža slogu no abiem vēža veidiem var samazināt, īstenojot kvalitatīvu vēža skrīninga programmu,”
saka Starptautiskās vēža pētniecības aģentūras vecākais eksperts un projekta koordinators Andrē Karvalju. Eksperts norāda, ka efektīvas vēža skrīninga programmas glābj dzīvības, atklājot audzējus agrīnā stadijā un tādējādi palielinot izdzīvošanas iespējas. Šie pasākumi novērš nevajadzīgas ciešanas un nāvi.
Efektīvai vēža kontroles politikai un epidemioloģiskai pētniecībai būtiska loma ir datu vākšana, izmantojot kvalitatīvu vēža datu reģistrāciju. Šie dati veido pamatu sabiedrības veselības programmu plānošanai, lai novērstu vēzi un uzlabotu pacientu aprūpi. Projekta ietvaros tiks pārskatīta esošā Latvijas veselības infrastruktūra un kapacitāte veikt vēža datu reģistrāciju, iedzīvotāju skrīningu un nodrošināt visaptverošu vēža diagnostiku un ārstēšanu Latvijā. Projekta eksperts Parta Basu papildina, ka projekta mērķis ir palīdzēt izveidot visaptverošu vēža aprūpes sistēmu Latvijā un panākt lielāku vienlīdzību ar Eiropu vēža aprūpē un ārstēšanā Latvijas iedzīvotājiem.
Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors un šī projekta koordinators Latvijā Mārcis Leja norāda, ka šis projekts Latvijai dod iespēju piesaistīt augstākās raudzes starptautisku ekspertīzi, kāda līdz šim vēl mūsu valstī nav bijusi, un maz ticams, ka pašiem to izdotos realizēt. “Mēs apzināmies, ka Latvijā ir virkne labi paveiktu lietu, taču lielākā problēma ir, ka vairumā tās ir individuāli paveiktas nekoordinētas starpinstitūciju un iestāžu komunikācijas dēļ. Es domāju, ka projekta aktivitātes palīdzēs speciālistiem satikties, saprast arī to, kādas ir attiecīgo iestāžu kompetences un ko var panākt sadarbības ietvaros. Tie ir galvenie mērķi, ko vēlamies panākt ar šo projektu,” norāda Mārcis Leja.
Valsts prezidenta padomnieks viedajās tehnoloģijās un projekta līdzpriekšsēdētājs Rolands Lappuķe skaidro, ka tāpat ļoti būtisks ieguvums no šā projekta Latvijai būtu veicināt veselības datu plūsmas uzlabošanu. Jāatgādina, ka Latvijā dažādu iemeslu dēļ joprojām nedarbojas Vēža reģistrs, bet e-veselības liktenis nav skaidrs.
“Zināmas sadrumstalotības dēļ mēs pašreiz nevaram apgūt pilnu potenciālu, ko sniedz dati, lai tos izmantotu veselības aprūpē, zinātnē un citās nozarēs. Sadarbība starp iestādēm mums palīdzētu sekot līdzi katram cilvēkam individuāli, pieskaņojot tam paredzētu ārstniecību. Tas palīdzētu ne tikai sekot līdzi cilvēkam, kad tas ir nokļuvis pacienta lomā, bet arī sekot izmaiņām, kad tas ir izveseļojies, jo visi šie aspekti ir ļoti būtiski,” saka Rolands Lappuķe. Viņaprāt, labs darbs tiek darīts attiecībā uz Vēža reģistru, taču šis darbs būtu jāstiprina ar starptautisko ekspertīzi, lai darītu visu iespējamo pacientu interesēs.