Ārstus neapmeklē, jo garas rindas un tālu

DATI. Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš iepazīstina ar iedzīvotāju viedokli par veselības aprūpes pakalpojumiem, norādot, ka, izvēloties ārstniecības iestādi, kurā saņemt pakalpojumus, pacientiem ir svarīgs rindu garums, piedāvājums un pieraksta laiku ievērošana © Veselības aprūpes darba devēju asociācija

Jo garākas rindas uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, jo retāk iedzīvotāji dodas uz konsultāciju pie ārsta vai veikt izmeklējumus. Pēdējo četru gadu laikā ārstu apmeklējuma biežums ir vēl vairāk sarucis.

Eksperti norāda: tas diemžēl nav tādēļ, ka būtu uzlabojies iedzīvotāju veselības stāvoklis, bet gan nepieejamās valsts apmaksātās veselības aprūpes dēļ. Par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību diskutē veselības aprūpes darba devēji, Veselības ministrijas, Finanšu ministrijas un pacientu organizāciju pārstāvji, mēģinot rast risinājumu šai situācijai.

Arvien mazāk iet pie ārsta

Pieaugot rindām uz valsts apmaksātajiem ambulatorajiem pakalpojumiem, Latvijas iedzīvotāji ārstu apmeklē retāk - vidēji 3,21 reizi gadā, kas ir par 0,43 procentpunktiem mazāk nekā 2018. gadā, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) veiktā pētījuma dati. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, gandrīz trešdaļa jeb 28 procenti aptaujāto 2022. gadā ne reizi neizmantoja veselības aprūpes pakalpojumus. Pēc ekspertu domām, tā nav iepriecinoša tendence, jo liecina nevis par Latvijas sabiedrības veselības uzlabošanos, bet gan par kritisku situāciju veselības aprūpes pieejamībā. Lielākā daļa (84 procenti) Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka vēlētos saņemt visus valsts apmaksātos ambulatoros pakalpojumus vienuviet, nevis meklēt pa dažādām veselības aprūpes iestādēm - gan ambulatorajām, gan stacionārajām, gan valsts, gan privātām. Nereti cilvēkiem kā detektīviem ir jāmeklē, kurā vietā ir pieejams valsts aprūpes pakalpojums iespējami ātrākā veidā.

Pašlaik veselības aprūpes sistēmas nepilnību, finansējuma un speciālistu trūkuma, kā arī medicīnas iestāžu pārslodzes un garo rindu dēļ tas nav iespējams. Kā norāda 42 procenti iedzīvotāju, ja valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus nevarētu saņemt privātajās iestādēs un būtu jādodas uz valsts vai pašvaldību ārstniecības iestādēm, tas sagādātu neērtības.

Meklē, kur saņemt valsts apmaksātu veselību

Problēmas veselības aprūpes pieejamībā apliecina arī fakts, ka pēdējo gadu laikā par arvien būtiskāku kritēriju, izvēloties medicīnas iestādi, Latvijas iedzīvotājiem kļūst laiks, kas jāpavada, gaidot rindā, lai saņemtu nepieciešamo pakalpojumu. 2018. gadā tas bija svarīgi ceturtdaļai (27 procentiem) Latvijas iedzīvotāju, bet 2022. gadā - jau trešdaļai jeb 37 procentiem aptaujāto. Salīdzinot ar 2018. gadu, pieaudzis arī to iedzīvotāju skaits, kuri, pirms doties uz veselības aprūpes iestādi, izvērtē tās tuvumu dzīvesvietai - no 30 procentiem 2018. gadā uz 36 procentiem šogad.

Gaidīšanas ilgums un medicīnas iestādes tuvums minēti arī kā vieni no galvenajiem kritērijiem, kāpēc daļa iedzīvotāju, dodoties pie ārsta, devuši priekšroku privātajiem, nevis valsts vai pašvaldību veselības aprūpes uzņēmumiem. Pētījuma autori gan norāda, ka iedzīvotāji ne vienmēr zina, kam pieder veselības aprūpes iestāde, kas sniedz vajadzīgo pakalpojumu. Kā liecina pētījuma dati, 33 procenti aptaujāto sākotnēji norādījuši, ka pēdējā viņu apmeklētā ārstniecības iestāde ir privāta, tomēr patiesībā pakalpojumus privātā medicīnas iestādē saņēmuši pat 55 procenti. Iedzīvotāji arī salīdzinājuši, kā ir saņemt pakalpojumu vienā vai otrā veselības iestādē, un kopumā vērtējums sliecas vairāk par labu privātajām veselības aprūpes iestādēm, piemēram, par medicīnas iekārtu un tehnoloģisko nodrošinājumu, kā arī personāla attieksmi.

Rēvalds: jāiesaista privātie vairāk

DISKUSIJA. Kur un kāda turpmāk varētu būt privātās medicīnas vieta veselības aprūpē, vaicāja Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds (pirmais no kreisās) / Veselības aprūpes darba devēju asociācija

Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds diskusijā par veselības aprūpes pieejamību atzina, ka Latvija gadiem ilgi ir cīnījusies ar Rumāniju un Bulgāriju par pēdējo vietu Eiropas Savienībā veselības aprūpes finansējumā. “Pašlaik esam salīdzinoši spožā situācijā - veselības nozare ir saņēmusi vēsturiski lielāko finansējumu, pārsniedzot 4,5 procentus no iekšzemes kopprodukta, un tomēr izrādās, ka cīņā par pēdējo vietu esam uzvarējuši, jo arī mūsu sāncenši ir atraduši iespēju palielināt savu veselības aprūpes budžetu. Naudas veselības aprūpei nepietiek nekad un nekur, tā vienmēr būs papildu resursu meklējumos. Privātās medicīnas sabiedrības, kas jau 30 gadus veiksmīgi darbojas tirgū, ir strādājušas ļoti labi un ir gatavas sniegt visdažādākos veselības aprūpes pakalpojumus. Tā ir iespēja paplašināt resursus, un ieguvēji šādā sadarbībā būtu visi,” šādu viedokli pauž Māris Rēvalds.

Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika uzskata, ka publiskais sektors var mācīties no privātā, piemēram, to, ka, meklējot veidus, kā nopelnīt, ļoti daudz iegulda pastāvīgā efektivitātes un kvalitātes uzlabošanā. “Privātais sektors ievērojami veicina veselības aprūpes pieejamību, ko arī skaidri redzējām Covid-19 laikā, kad tieši privātais sektors aktīvi iesaistījās testēšanas un vakcinācijas darbā,” uzsvēra Indra Dreika.

Veselība

Arī Saeimas darba kārtībā nonācis jautājums par bērnu vakcināciju pret difteriju un citām infekcijas slimībām. Saskaņā ar Veselība ministrijas datiem, bērnu vakcinācijas līmenis ir apmierinošs, tomēr pieaugušie pret difteriju vakcinējas nepietiekami. Tikai puse Latvijas iedzīvotāju ir revakcinējušies pret difteriju, kas kopumā negatīvi ietekmē sabiedrības kopējo aizsardzību pret šo infekcijas slimību.

Svarīgākais