Iedzīvotāju parakstītā iniciatīva par zemāku pievienotās vērtības nodokli (PVN) medikamentiem jau četrus gadus “guļ” Saeimas komisiju plauktos, un ik pa brīdim šis jautājums tiek izcelts, bet diemžēl bez tālākas virzības.
Veselības ministrija izstrādājusi priekšlikumus jaunam zāļu cenu veidošanas modelim, taču tajā galvenā uzmanība pievērsta citiem, medikamentu cenu samazinošiem pasākumiem, piemēram, izmaiņām zāļu piecenojumu politikā. Jautājums par nodokļiem medikamentiem tiks skatīts kopā ar Finanšu ministriju, pilnveidojot nodokļu sistēmu, “Neatkarīgā” noskaidroja Veselības ministrijā.
Kolektīvais iesniegums par zāļu PVN samazināšanu līdz pieciem procentiem Saeimā tika iesniegts jau 2019. gadā. Nākamā gada sākumā no Saeimas uzdevumu - sagatavot koncepciju par zāļu finansiālo pieejamību - saņēma valdība. Termiņš bija jau 2020. gada vasara, taču, protams, šo darbu būtiski ietekmēja Covid-19 pandēmija. Tikai šā gada sākumā Ministru kabinets beidzot apstiprināja informatīvo ziņojumu par zāļu cenu, un nu pie šī jautājuma atkal atgriezies parlaments. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, vēlreiz spriežot par iespēju samazināt PVN zālēm, secināja, ka jautājuma risināšana ir pusceļā, jo citas atbildes kā tās, ka jautājums tiek risināts, pagaidām nav.
Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis atgādināja par vairākām izmaiņām, kas skars medikamentu pieejamību un cenas. Tomēr par PVN šajos priekšlikumos netiek runāts. A. Uršuļskis norāda, ka jautājums par nodokļiem tiek skatīts kompleksi ar citām nodokļu izmaiņām un ne tikai saistībā ar zālēm. Veselības ministrija vēlreiz uzsvēra, ka zāļu cenas Baltijas valstīs ir ļoti atšķirīgas un PVN likme veido tikai daļu no zāļu cenas, tomēr jāpiebilst, ka arī tā Latvijā ir vislielākā, turklāt gan recepšu, gan bezrecepšu zālēm.
Veselības ministrijas pārstāvis norādīja, ka ministrija zāļu cenu samazināšanas virzienā iet soli pa solim. “Būtiskākais no tiem ir kompensējamo zāļu budžeta palielinājums. Jau tuvākā mēneša laikā būsim gatavi iepazīstināt ar gala piedāvājumu. Tas sniegs ievērojamu atspaidu pacientiem, kuru zāles pašlaik nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā," teica A. Uršuļskis. Otrkārt, ir plānots palielināt kompensācijas apmēru zālēm, kurām pašlaik tas ir noteikts 50 līdz 75 procentu apmērā. Tāpat ministrija plānojusi mainīt piecenojumus, kas arī veido būtiskas atšķirības zāļu cenā dažādās Eiropas valstīs. Šo piecenojumu veido lieltirgotavas un aptiekas. “Arī šeit mēs modelējam jauno piedāvājumu, lai samazinātu maksimālos piecenojumus, kas arī sniegs rezultātu zāļu gala cenā,” uzsvēra A. Uršuļskis.
Farmācijas jomas nevalstiskās organizācijas pirmās ir saņēmušas Veselības ministrijas priekšlikumus jaunam zāļu cenu veidošanas modelim. Tas ir sagatavots, analizējot Lietuvas, Igaunijas un Somijas farmācijas jomas regulējumu. “Ar to paredzēts atteikties no esošās sistēmas, kurā pieļaujamais procentuālais lieltirgotavu un aptieku piecenojums ir atkarīgs no zāļu ražotāja noteiktās cenas, tā vietā ieviešot vienu fiksētu uzcenojumu visām kompensējamajām zālēm un recepšu zālēm par iepakojumu neatkarīgi no cenas, ka arī maksu par farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu,” priekšlikumus raksturoja Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders.
Ieviešot šos priekšlikumus, Veselības ministrija īsā termiņā vēlas sasniegt rezultātu - lai iedzīvotāju personīgie izdevumi par recepšu zālēm samazinātos par apmēram 15-20 procentiem. To ir paredzēts panākt, pārskatot pieļaujamo zāļu piecenojumu apmēru, kā arī palielinot valsts noteikto kompensācijas apmēru kompensējamajiem medikamentiem.
Šajos priekšlikumos ir arī piedāvājums iekļaut kompensējamo medikamentu sarakstā jaunus medikamentus un diagnozes, tā palielinot medikamentu pieejamību tiem iedzīvotājiem, kuriem medikamenti efektīvai ārstēšanai vai dzīves kvalitātes nodrošināšanai iepriekš netika kompensēti. Ir novērojams, ka, iekļaujot medikamentu kompensējamo medikamentu sarakstā, samazinās medikamentu cena, jo tas stimulē šī medikamenta lietošanu.
Veselības ministrijas piedāvājums paredz noteikt fiksētu piemērojamo piecenojumu lieltirgotavām un aptiekām par medikamentu iepakojumu, kā arī noteikt samaksu aptiekām par farmaceita konsultāciju recepšu medikamentu izsniegšanas gadījumā, kas daļēji tiktu apmaksāta no valsts puses. Šāda kārtība ļaušot farmaceitiem ieteikt medikamentus, balstoties tikai uz profesionālajām zināšanām, nevis aptiekai komerciāli izdevīgāko medikamentu izsniegšanu. Veselības ministrija īpašu finansiālu atbalstu paredzējusi arī aptiekām reģionos, kas ir vienīgās aptiekas apkārtnē un pilda arī sociālu funkciju.
“Šobrīd esam pavaicājuši farmācijas nozarei sniegt komentārus, bet skatīsimies, kā notiks saskaņošana,” skaidro Oskars Šneiders. No tā būs atkarīgs, cik ātri ministrijas priekšlikumi iegūs likuma spēku. Veselības ministrija plānojusi apspriešanai valdībā konkrētus likuma grozījumus virzīt līdz marta beigām, lai aprīlī tie jau stātos spēkā.
Veselības ministrijas priekšlikumos netiek runāts par PVN zālēm, apstiprina ministrijā. Janvārī, kad valdība izskatīja informatīvo ziņojumu par rīcības virzieniem, tā uzdeva Veselības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju nodokļu politikas koordinēšanas grupas ietvaros izvērtēt iespēju valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes procesā “pārskatīt pievienotās vērtības nodokļa likmi recepšu zālēm, nosakot pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi”. Tas nozīmē, ka lēmums par PVN zālēm - noteikt samazinātu šo likmi vai nē - tik drīz vēl netiks pieņemts.
