Vēža ārstēšanas strupceļā: reālās vajadzības vismaz par vairākiem simtiem miljonu eiro

© pixabay.com

Lai arī Veselības ministrija piedāvā uz pusi palielināt individuālo kompensāciju par zālēm onkoloģijas pacientiem, tas inovatīvo un dārgo medikamentu pieejamībā tikai nedaudz uzlabos situāciju.

Pašlaik pacients zāļu iegādes izdevumu individuālajā kompensācijā var saņemt ne vairāk kā 14 228,72 eiro viena gada periodā. Ja zāles maksā vairāk, un visbiežāk smagu onkoloģisku slimību ārstēšanai ir nepieciešami dārgāki medikamenti, pacientam nauda zāļu iegādei ir jāatrod pašam vai jālūdz līdzcilvēku ziedojumi. Vēl Latvijā ir izveidojusies absurda situācija, ka uz individuālo kompensāciju nemaz nevar pretendēt, ja konkrētās zāles noteikumos ir paredzētas tikai viena vēža ārstēšanai, lai gan tās var palīdzēt, piemēram, četru dažādu vēža ārstēšanā.

Situācija ar onkoloģisko pacientu ārstēšanu un pieejamību inovatīviem medikamentiem nebūt nav jauna problēma, taču diemžēl tā jau vismaz desmit gadus pienācīgi netiek risināta, kas raisa gan sabiedrības spontānu interesi, gan neizpratni, kāpēc onkoloģijas pacientiem netiek apmaksāti visi iespējamie medikamenti, kādi ir pieejami vēža ārstēšanai. Neattaisnojot Latvijas bēdīgo situāciju ar vēža ārstēšanai paredzēto zāļu apmaksu, jānorāda, ka pilnībā vai 99 procentus reģistrēto vēža zāļu apmaksā tikai viena valsts Eiropā - Vācija (saskaņā ar OECD pētījuma datiem). Tomēr Latvijas situācijā nav runa tikai un vienīgi par pieejamo finansējumu onkoloģijai, jāsecina, ka joprojām pastāv arī birokrātiski šķēršļi saņemt zāles.

Vai premjere imitē rūpes par vēža pacientiem?

It kā nezinātu par finansējuma trūkumu kompensējamo medikamentu apmaksā, premjerministre Evika Siliņa uzdeva Veselības ministrijai sagatavot priekšlikumus situācijas uzlabošanai. Šādu soli, neraugoties uz Veselības ministrijas katru gadu iesniegtajiem priekšlikumiem valdībā par onkoloģisko un citu pacientu situāciju, premjere acīmredzot spēra pēc sabiedrības ažiotāžas par valdības bezdarbību cīņā par vēža pacientu dzīvībām un ziedojumu vākšanu vēža pacientiem. Labdarības fonds “ziedot.lv” vāc naudu vairākiem vēža pacientiem - kopumā vairāk nekā divdesmit dažādu vecumu pacientiem, kuriem valsts ir atteikusi apmaksāt ārstu konsilija izrakstīto terapiju.

Krūts vēža pacientes, aizkuņģa dziedzera vēža paciente, nieru audzēja, kuņģa vēža, limfmezglu audzēja, Hodžkina limfomas, plaušu audzēja pacienti un citi lūdz līdzcilvēku atbalstu medikamentu iegādē, jo valsts tos nekompensē. Daļa pacientu gaida dienestu lēmumu par individuālo kompensāciju. Viena no pacientēm, kurai valsts ir atteikusi pat individuālo kompensāciju, ir radiožurnāliste Evija Unāma. Ārstu konsilijs nozīmējis ārstēšanu ar “olaparibum” (aktīvās vielas nosaukums), kas ir valsts apmaksāts olnīcu vēža pacientēm, bet krūts vēža gadījumos valsts to neapmaksā, un arī individuālo kompensāciju valsts viņai ir atteikusi. Gadu ilgam kursam ir nepieciešami 56 672,88 eiro - katru mēnesi pacientei nepieciešami 4722,74 eiro.

Latvijas iedzīvotāji jau ir saziedojuši vairāk nekā 260 000 eiro 19 gadus vecajam Gabrielam Mutoram, kurš cīnās ar audzēju - neiroblastomu. Ārstēšanās izmaksas ar ārstu nozīmēto medikamentu ir ļoti dārgas - to izmaksas sasniedz gandrīz pusmiljonu eiro. Valsts šajā gadījumā ir piešķīrusi individuālo kompensāciju - 14 228 eiro, tomēr tas ir tikai piliens nepieciešamās naudas jūrā.

Zāļu budžets neatbilst reālajām vajadzībām

Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, pēdējos trīs gados valsts finansējums kompensējamo zāļu nodrošināšanai onkoloģijas pacientiem ir pieaudzis - no vairāk nekā 57 miljoniem eiro 2022. gadā līdz vairāk nekā 74 miljoniem eiro 2024. gadā. Tomēr tas ne tuvu nesedz visas pacientu vajadzības medikamentu apmaksā, jo kopumā kompensējamo zāļu budžetam papildus nepieciešami vēl 150 miljoni eiro. Par to, ka šogad var izvērsties kritiska situācija vēža ārstēšanā, rudenī pirms budžeta pieņemšanas brīdināja vēža pacientu biedrības, tomēr nepieciešamais finansējums netika piešķirts.

Nacionālajā veselības dienestā “Neatkarīgajai” skaidro, ka kompensējamās zāles iedzīvotājiem tiek nodrošinātas atbilstoši Kompensējamo zāļu sarakstam un pacientam noteiktajai diagnozei. Latvijā zāles tiek kompensētas arī individuālā kārtībā, ja pacienta diagnoze nav iekļauta sarakstā, vai arī diagnoze ir iekļauta sarakstā, bet nav iekļautas zāles. 2023. gadā individuālās kompensācijas ietvaros zāles saņēma 908 pacienti, savukārt šāgada sešos mēnešos jau 839 pacienti. Kopumā individuālā kompensācija 2023. gadā nodrošināta iedzīvotājiem vairāk nekā 2,8 miljonu eiro apmērā.

Pašlaik kompensējamiem medikamentiem atvēlētais valsts finansējums neatbilst reālajām vajadzībām. Piešķirti nedaudz vairāk nekā 284,5 miljoni eiro, tomēr deficīts līdz gada beigām sasniegs 31 miljonu eiro. Lai nosegtu akūtās pacientu vajadzības un iekļautu Kompensējamo zāļu sarakstā jaunus medikamentus, paplašinātu diagnožu loku un ieviestu citus uzlabojumus, papildus būtu nepieciešami vēl aptuveni 150 miljoni eiro. “Tas nozīmē, ka pašlaik pieejamais budžets būtu jāpalielina par vairāk nekā 50 procentiem,” saka Nacionālā veselības dienesta Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktore Signe Bokta.

Pacientiem ārstu konsilijā norādītā zāļu terapija atsevišķos gadījumos nav pieejama, jo “nepietiekamais valsts finansējums kompensējamo zāļu jomā ierobežo iespējas apmaksāt zāles ikvienā gadījumā”. Kā skaidro dienestā, ierobežotais budžets liek “izmantot pieejamos līdzekļus tā, lai zāles būtu pieejamas iespējami plašākam pacientu lokam”.

Piedāvā veidot vēža fondu

Veselības ministrija priekšlikumus zāļu kompensācijas uzlabošanai bija sagatavojusi jau pirms premjeres pastiprinātās intereses, jo, kā “Neatkarīgajai” norādīja, veselīas ministra padomniece Ilona Oša, ministrija bija paredzējusi nākt ar priekšlikumiem, ņemot vērā budžeta iespējas. Ko tad rosina Veselības ministrija? Vispirms palielināt individuālās kompensācijas apmēru līdz 30 000 eiro gadā jau no šīgada 1. oktobra.

Līdz oktobrim Veselības ministrija varētu sagatavot priekšlikumus speciāla fonda (un tā finanšu avotu) izveidei onkoloģijā. Viens no priekšlikumiem varētu būt kā privātās un publiskās partnerības fonds (līdzīgi kā “Cancer Fund” Igaunijā). Visticamāk, par šo varētu notikt diskusijas, taču ir skaidrs, ka ideja ir apsverama, jo citu priekšlikumu papildu naudas vēža ārstēšanai iegūšanai nav.

Līdz oktobra vidum Veselības ministrija apņēmusies sagatavot noteikumu grozījumus individuālās kompensācijas kārtības izmaiņām - priekšlikums ir veidot vairāku līmeņu pieteikumu izskatīšanu, lai izskatītu īpašos gadījumus, kas neatbilst individuālās kompensācijas kritērijiem. “Mūsu priekšlikums būtu iekļaut arī papildu kritērijus individuālās kompensācijai, kas paplašinātu iespējas saņemt šo kompensāciju,” saka I. Oša.

Kā piemēru var minēt publiski apspriesto onkoloģijas medikamentu “olaparibum”, kas saskaņā ar zāļu aprakstu paredzēts četru vēžu veidiem - olnīcu vēža, krūts vēža, aizkuņģa dziedzera adenokarcinomas un priekšdziedzera vēža ārstēšanai. Latvijā šīs zāles tiek kompensētas krūts vēža pacientēm ar noteiktiem nosacījumiem un olnīcu vēža pacientēm ar noteiktiem nosacījumiem. Atslēgas vārds ir “noteikti nosacījumi’, jo, ja šie nosacījumi neizpildās, medikamenta kompensāciju atsaka. Nacionālais veselības dienests, atsaucoties uz zāļu ražotāja sniegto informāciju, norāda, ka Igaunijā un Lietuvā šīs zāles valsts neapmaksā pacientēm ar krūts vēzi. Igaunijā medikaments tiek kompensēts tikai olnīcu vēža gadījumā, savukārt Lietuvā - olnīcu vēža un prostatas vēža gadījumos.

Visu pacientiem apmaksā tikai Vācijā

Zviedrijas veselības ekonomikas institūts pētījumā apkopojis un analizējis izdevumus, kurus valstis Eiropā izlieto vēža ārstēšanai. Dati pierāda, ka ir milzīgas atšķirības starp valstīm. Beniluksa valstis, Austrija, Vācija un Francija tērē visvairāk līdzekļu vēža pacientu ārstēšanai. Ziemeļvalstis, kā arī Īrija, Malta, Itālija, Spānija, Čehija un Slovēnija neapmaksā visus medikamentus, bet finansējums ir virs vidējā, savukārt valstis Eiropas austrumos izlieto vismazāk līdzekļu. Šajā sarakstā Latvijā bija pirmspēdējā vietā (Rumānija pēdējā vietā), kas vēža pacientu ārstēšanā tērē tikai ceturto daļu naudas salīdzinājumā, piemēram, ar Luksemburgu.

Viens no rādītājiem, kurus apskata OECD, ir jaunāko medikamentu pieejamība. Veicot pilotpētījumu par atsevišķiem jaunākajiem medikamentiem vēža ārstēšanā, eksperti secinājuši, ka simtprocentīgi visus šos medikamentus vēža pacientiem apmaksā tikai viena valsts - Vācija. Labi rādītāji ir arī Nīderlandē, Zviedrijā. Igaunijā ir pieejami 46 procenti, Lietuvā - 39 procenti jauno medikamentu, bet Latvijā - 30 procenti, kas atkal ierindo mūsu valsti rindas galā. Salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm pētījuma dati rāda, ka Latvijas pacienti ir salīdzinoši sliktākā situācijā, piemēram, Latvijā ir viens no augstākajiem vēža mirstības rādītājiem, bet pieejamais valsts finansējums uz vienu vēža pacientu Latvijā ir aptuveni uz pusi zemāks nekā, piemēram, Austrijā, Francijā un Vācijā.

Vairāk par Zviedrijas veselības ekonomikas institūta un OECD secinājumiem vēža ārstēšanā dažādās valstīs lasiet “Neatkarīgās” publikācijā "Vēža pacientu mirstība augstākā, piekļuve pretvēža zālēm zemākā".

Veselība

Arī Saeimas darba kārtībā nonācis jautājums par bērnu vakcināciju pret difteriju un citām infekcijas slimībām. Saskaņā ar Veselība ministrijas datiem, bērnu vakcinācijas līmenis ir apmierinošs, tomēr pieaugušie pret difteriju vakcinējas nepietiekami. Tikai puse Latvijas iedzīvotāju ir revakcinējušies pret difteriju, kas kopumā negatīvi ietekmē sabiedrības kopējo aizsardzību pret šo infekcijas slimību.