Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests plāno samazināt brigāžu skaitu nakts stundās, pamatojot to kā darbu efektivitātes rādītāju uzlabošanā. Taču patiesais iemesls šādām pārmaiņām ir uzdevums samazināt budžeta izdevumus valsts pārvaldē, un nākamā gada budžeta projektā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam paredzēts izdevumu samazinājums par 1,6 miljoniem eiro.
“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests plāno reorganizēt brigāžu darbu un, iespējams, samazināt brigāžu skaitu vai brigāžu atbalsta punktu skaitu reģionos, lai ietaupītu naudu. Tomēr dienestā šo informāciju noliedza, skaidrojot, ka ieslēgtā taupības režīma apstākļos izdevumu samazināšana vēl notiek. Arī pašlaik - lai arī jau ir zināms, ka dienestam jāsamazina izdevumi par ievērojamu summu, 1,6 miljoniem eiro, precīzas pārmaiņas - kur un kādas brigādes mainīsies - netiek izziņotas. Taču dienests ir sniedzis skaidrojumu, no kura var secināt, ka atsevišķās vietās Latvijā samazināsies brigāžu skaits nakts stundās.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests nākamgad plāno veikt darba organizācijas izmaiņas, un dienestā norāda, ka līdzīgas pārmaiņas notikušas arī iepriekšējos gados. Brigāžu darba organizācijas izmaiņas tiks vērtētas, ņemot vērā dažādus kritērijus, tostarp brigāžu tīkla teritoriālo pārklājumu, brigāžu nodrošinājumu uz iedzīvotāju skaitu, demogrāfijas datus, iedzīvotāju blīvumu teritorijās un iekšējo kustību valstī, izsaukumu intensitāti dažādos diennakts laikos, slimnīcu tīklu un citus apstākļus.
Skatoties uz dienesta tiešajiem pienākumiem, samazinājums nebūtu iespējams, jo “tās ir degvielas, medikamentu un citas izmaksas, kurām mēs katru gadu prasām papildu finansējumu”, atzīst Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule. “Tomēr, vērtējot iespējas, kā izrādīt solidaritāti, jo esam valsts pārvaldes iestāde, analizējam iespējas veikt pārmaiņas darba organizācijā,” saka dienesta vadītāja. Tas attiecas uz darba stundu samazināšanu. L. Cipule uzsver, ka netiks veikts brigāžu tīkla samazinājums, proti, nesamazināsies brigāžu punktu skaits, bet “mums ir iespējas samazināt brigāžu skaitu nakts stundās, jo atsevišķās vietās ir tāda situācija, ka dežurē divas brigādes, bet izpilda vienu izsaukumu divās dienās tieši nakts stundās”.
Dienests vērtē, kur - šādās vietās ar nelielu izsaukumu skaitu - varētu veikt nakts stundu samazinājumu. Uz jautājumu, vai nepastāv riski, ka brigādes nakts stundās nebūs, L. Cipule sacīja, ka, pat noliekot brigādi pie katras mājas, var būt situācija, ka brigādes pietrūkst, taču, tā kā dienests ir vienotā sistēmā visā Latvijā, uz izsaukumu dodas tuvākā brigāde. Brigādes nav
piesaistītas konkrētai vietai, un jau pašlaik var veidoties situācija, ka nevienas brigādes nav brigāžu punktā, un dienests jebkurā gadījumā veic izsaukumu. “Mēs vienmēr vērtējam riskus, un, protams, mūsu prioritāte ir samazināt brigādes vietās, kur risku ir vismazāk, to mums ļauj darīt dati par iedzīvotāju skaitu, par izsaukumu skaitu, par tuvākajām brigādēm, kuras varēs veikt izsaukumus,” skaidro L. Cipule. Pagaidām dienests nenosauc apdzīvotās vietas, kur šīs brigādes nakts stundās varētu samazināt.
Jau līdz šim dienests ir pakāpeniski mazinājis brigāžu skaitu nakts stundās, palielinot to skaitu dienā, kas, kā uzsver dienestā, nav ietekmējis tā kopējo reaģētspēju un operativitāti.
Viens no rādītājiem, ko analizē dienesta speciālisti, ir brigāžu nodrošinājums uz iedzīvotāju skaitu Latvijā salīdzinājumā ar starptautisko praksi. Pašlaik Latvijā ir viena brigāde uz vidēji 9500 iedzīvotājiem, savukārt Lietuvā, Igaunijā uz 13 000 līdz pat 18 000 iedzīvotāju. “Arī daudzviet Eiropā šis rādītājs ir krietni augstāks nekā Latvijā, turklāt nosakot standartus atkarībā no iedzīvotāju blīvuma dažādās teritorijās,” saka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Ārējās komunikācijas vadītāja Arita Freimane. Arī Latvijas iedzīvotāju atšķirīgais blīvums dažādās teritorijās rada nevienmērīgu brigāžu nodrošinājumu - ir vietas, kur viena brigāde ir vidēji uz 6000 iedzīvotājiem, un vietas, kur uz vienu brigādi ir līdz pat 20 000 iedzīvotāju.
“Svarīgi, ka mēs saglabājam visu brigāžu lokalizāciju karti. Mums ir liels brigāžu skaits attiecībā uz iedzīvotāju skaitu, bet Latvijas īpatnība ir tā, ka jānodrošina brigādes arī vietās ar zemu iedzīvotāju blīvumu. Tomēr ir vietas, kur būtu jāveido jaunas brigādes, jo situācija mainās,” situāciju raksturo dienesta vadītāja. Kā piemēru viņa min Mārupes novadu, kur kādreiz netika plānots brigāžu punkts, bet, augot iedzīvotāju skaitam, tas varētu tikt veidots.
Kopējais dienesta budžets 2024. gadā ir 119 miljoni eiro, no kuriem 90 procentus veido izdevumi atlīdzībai, astoņi procenti precēm un pakalpojumiem, bet divi procenti - kapitālajiem izdevumiem. Jāatgādina, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests veic vairākas nozīmīgas valsts funkcijas - nodrošina iedzīvotājiem neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās, plāno katastrofu medicīnas sistēmu valstī, kas ir būtiski valsts drošībai, tāpēc jautājums ir veselības ministram un valdībai - vai uzstādījums, ka šim dienestam jāsamazina izdevumi un ka to plānots darīt, samazinot brigāžu skaitu naktīs, atbilst valsts prioritātei - drošībai?
