Pandēmijas laiks iezīmē kritisku situāciju arī onkoloģijas jomā – pagājušajā gadā krūts vēža profilaktiskās pārbaudes veikušas mazāk nekā trešā daļa uzaicināto Latvijas sieviešu. Arī šāgada pirmo mēnešu dati neiepriecina. Onkologi vēlreiz uzsver, ka tieši skrīnings palīdz atklāt krūts vēzi agrīnās stadijās, kas sievietei nozīmēs izārstēšanos un dzīvošanu.
Strauji pieaugot saslimstībai ar Covid-19 un pacientu skaitam slimnīcās, Valsts operatīvā medicīniskā komisija nolēmusi pārtraukt plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu slimnīcās no pirmdienas, 18. oktobra. Šādu lēmumu komisija pieņēmusi saistībā ar nepieciešamību nodrošināt papildu ārstniecības personāla resursus un pārprofilēt gultasvietas neatliekamo, akūto un Covid-19 pacientu ārstēšanai.
Latvijā joprojām ir ļoti daudz sieviešu, kurām krūts vēzi atklāj novēloti, neraugoties ne uz ikgadējām kampaņām par krūšu veselības pārbaudēm, ne valsts apmaksātu krūts vēža skrīningu.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, Latvijā šobrīd 52 procenti iedzīvotāju nav vakcinēti pret Covid-19. Ja vien viņu dzīvībai nedraud briesmas vai veselības stāvoklis nav tik kritisks, lai ievietotu stacionārā, pie ārsta personas bez Covid-19 sertifikāta var tikt tikai tad, ja var uzrādīt negatīvu testu. Tiem, kuriem tests nav pa kabatai, atliek vien gaidīt līdz brīdim, kamēr veselības stāvoklis kļūst kritisks. Tiesībsarga ieskatā šis ir pareizs risinājums, kas palīdzēs mazināt Covid-19 izplatību.
Lai arī Eiropas Savienība pēdējo gadu laikā īpašu uzmanību pievērš mirstības samazināšanai no onkoloģiskām slimībām, smēķēšana joprojām uzskatāma par galveno vēža cēloni. Aptuveni trešā daļa eiropiešu, kuriem diagnosticēts vēzis, ikdienā smēķējuši. Pērn gandrīz trīs miljoniem cilvēku atklāta onkoloģiska slimība.
Nevakcinētie vai Covud-19 nepārslimojošie policisti, kuriem nevarēs nodrošināt darbu attālināti, no rītdienas tiks atstādināti no dienesta vai darba pienākumu pildīšanas, liecina Neatkarīgās rīcībā nonākusī neoficiālā informācija.
Pēc 10 stundu diskusijām Krīzes vadības padomes sēdē nolemtais, pamatojoties uz Lietuvas pieredzi, drīzāk veicinās Covid-19 izplatību, nevis to mazinās.
Valsts operatīvā medicīniskā komisija pieņēmusi lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju medicīnā Latvijā. Pacientiem jārēķinās ar divām svarīgām ziņām – slimnīcas sāk ierobežot plānveida palīdzību, tostarp ķirurģiskās operācijas dienas stacionāros, savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes nedosies uz visiem izsaukumiem.
Latvijas Ārstu biedrība, nesagaidot izlēmīgus valdības lēmumus, faktiski izsludina karastāvokli medicīnā. Pirmoreiz Covid-19 epidēmijas laikā šonedēļ pie slimnīcām veidojās rindas ar neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm, lai ievestu slimnīcās pacientus, arī pacientus smagā stāvoklī, kuriem nepieciešama skābekļa terapija.
Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Jauno ārstu asociācija pieprasa valdību nekavējoties rīkoties un ieviest stingrus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai, savukārt Saeimai drīzumā būs jāizskata jautājums par veselības pakalpojumu apmaksu nevakcinētajiem. Iniciatīvas autori uzskata: ja cilvēks nav vakcinējies un tam nav kādu medicīnisku iemeslu, par veselības aprūpi viņam būtu jāmaksā pašam.
Šoruden un šoziem vienlaikus ar Covid-19 vīrusu Latvijā izplatīsies arī sezonālā gripa, kas var radīt papildu draudus iedzīvotāju veselībai, tāpēc atbildīgās iestādes un mediķi aicina iedzīvotājus laikus vakcinēties arī pret gripu.
Lai arī Veselības ministrija visai optimistiski par nākamā gada nozares budžetu saka: tas ir “solis veselības aprūpes pieejamības virzienā”, papildus piešķirtais finansējums ir mazāk nekā piektā daļa no pieprasītā.
Šonedēļ vienā no Rīgas lielākajiem medicīnas centriem sāksies pilotprojekts, kura laikā ārstniecības iestādes apmeklētājiem bez maksas tiks veikti ātrie antigēnu testi Covid-19 atklāšanai.
Paaugstināts arteriālais asinsspiediens ir vairāk nekā trešdaļai Latvijas iedzīvotāju, un vairāk nekā pusei iedzīvotāju ir arī paaugstināts “sliktais” holesterīna līmenis. Tie ir skaidri riska faktori sirds un asinsvadu slimībām.
20. – 24. septembrī tiek atzīmēta Starptautiskā uroloģijas nedēļa, kad visā pasaulē uzmanība tiek pievērsta tieši uroloģisko slimību profilaksei, ārstēšanās iespējām, kā arī sabiedrība tiek informēta par jaunākajām ārstēšanas metodēm. 2021. gadā starptautiskā tēma ir urīna nesaturēšana. Šī sensitīvā tēma visbiežāk skar sievietes, tomēr no tās cieš arī vīrieši. Labā ziņa – mūsdienās to iespējams ārstēt. Tomēr Latvijas Urologu asociācija vērš uzmanību –jādomā ne tikai par ārstēšanās procesu, bet par iemesliem kādēļ šī nesaturēšana radusies. Jo bieži vien, laicīgi dodoties pie speciālista, no problēmas var izvairīties, saglabājot tik nozīmīgo dzīves kvalitāti.
Latvijā zarnu vēzis ir trešā izplatītākā onkoloģiskā slimība – katru gadu ar to saslimst vairāk nekā tūkstoš cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir iedzīvotāji vecumā pēc 50 gadiem. Laikus pamanīt šo audzēju un uzsākt ārstēšanos var, izmantojot valsts apmaksātu vēža skrīningu, tomēr pagājušajā gadā tikai nepilni 15 procenti iedzīvotāju izmantoja iespēju veikt šo profilaktisko pārbaudi.
15. septembrī, SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” parakstīja līgumu ar SIA “Pilsbūve” par Ventspils slimnīcas dzemdību zāļu paplašināšanu. Būvuzraudzību veiks SIA “Lakalme”.
Šogad rudens Latvijas dabā sevi pieteica diezgan strauji, ar vēsu un vējainu laiku. Daudziem tas negāja pie sirds – gan pārnestā, gan pavisam tiešā nozīmē, jo izrādās, ka dienās, kad ārā ir auksts un vējains, sliktāk jūtas cilvēki, kuriem ir sirds un asinsvadu problēmas.
Fakts: 35% Latvijas iedzīvotāju lieto nikotīnu saturošus produktus. No tiem absolūtais vairākums (80%) tabaku un nikotīnu saturošo produktu lietotāju smēķē cigaretes.
Bez asins donoriem nav iedomājama mūsdienu medicīna, saka mediķi. Lai ārsti varētu izglābt dzīvību visiem pacientiem, kuriem nepieciešama asins pārliešana, gadā vajadzīgi vairāk nekā 50 000 donoru un 150 000 asins komponentu devu.
